Kurzemes Vārds

16:16 Sestdiena, 17. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Naskākie kurzemnieki šopavasar sējā apsteidz zemgaliešus

Pēteris Jaunzems

Graudaugu sēja mūsu rajonā ir sākusies, šonedēļ tā daudzviet ritēja pilnā sparā. Tuvāk piekrastei strādājošie lauksaimnieki, kam augsne sausāka, atzina, ka apstākļi ir piemēroti, un teica, ka tādā laikā nesēt varot atļauties vienīgi miegamices. Un tomēr mālaināku un tālāk no jūras izvietotu platību īpašnieki sūdzējās, ka zemākās ieplakās vēl par mitru. Tur tehnika stiegot un atsakoties darboties. Tomēr arī viņi piekrita, ka ieplakas gluži vienkārši jāapbrauc, jo ilgāk nogaidīt nav prāta darbs – aprīlis taču jau pāri pusei. Un tas, ka mākoņi reizēm vēl papurina sniegu, neesot nekāds kavēklis. Drīz pavasaris tik un tā sāks savu uzvaras gājienu, un tad tie, kas jau apsējušies, būs ieguvēji.

Gluži vai uz sacensību

Lai pavērotu, kā sokas darbi, "Kurzemes Vārds" aizvakar paciemojās Dunalkas pagastā un Durbes novadā. Netālu no Aisteres sējēji strādāja abās lauku ceļa pusēs. Izskatījās, ka viņu starpā izvēršas pat tāda kā neizsludināta sacensība: kurš – kuru! Putekļi aiz sējmašīnām cēlās stāvus gaisā, bet kaijas skaļi ķērca un ķīvītes žēli spiedza.

Drīz vien noskaidrojām, ka šeit gandrīz vai plecu pie pleca strādā vērienīgā vācu fermera Tinsena Haukes un latviešu ne mazāk sparīgā zemnieka Āra Grāmatiņa vīri. Ar ārzemnieku, kurš Lejaskurzemē apsaimnieko ap 600 hektāru zemes, mums parunāties neizdevās, bet "Kūmu" saimnieks pastāstīja, ka traktora ātrums, velkot sējmašīnu pa gludu un labi sastrādātu lauku, brīžiem sasniedzot pat 15 kilometru stundā. Arī pieturas, lai uzlādētos, sējējiem nenākoties taisīt bieži, jo tvertne spēj uzņemt divas tonnas graudu. Ar tādu daudzumu iespējams bez atelpas apsēt 8 hektārus.

Zemi nevar mānīt

Ārim Grāmatiņam šopavasar iecerēti apjomīgi plāni. Pērn viņam daudz zemes atradies atmatā, bet rudenī viņš visas tās platības esot uzaris. Tādēļ tagad būs jāapsēj ievērojami vairāk lauku nekā iepriekšējos gados. "Nevar jau zemi mānīt," teica pieredzējušais lauksaimnieks, pastāstot, ka vasaras rapša sējai jau pielicis punktu, bet patlaban guldot zemē kviešus. Āris Grāmatiņš ir pārliecinājies, ka gaidīt palīdzību no kaut kurienes esot veltas cerības. Vairumam Latvijas zemnieku tagad nākoties paļauties pašiem uz savu varēšanu, jo no Eiropas Savienības un nacionālajām subsīdijām saņemtais atbalsts ir par niecīgu, lai nodrošinātu attīstību.

Eiropas Savienības strukturālo fondu palīdzību jaunas tehnikas iegādei, piemēram, varēja baudīt tikai divus mēnešus. Pēc tam to pārtrauca. Vienīgi daži paši veiklākie lauksaimnieki paguvuši tikt pie tās labumu siles. Lielākā daļa zemnieku palikusi bešā. Arī tiešie maksājumi, ko piešķir mūsu valsts zemes īpašniekiem, ir daudz mazāki nekā kolēģiem vecajās dalībvalstīs. Par kādu konkurenci, sacensību vai tirgu te var runāt? Ja arī spējam apsteigt sāncenšus darba prasmē un čaklumā, tad viņi tik un tā iznākumā saņem vairāk un izrādās mūsējiem soli vai pussoli priekšā. Ķer nu vēju laukā!

Sēšana nav smagākais darbs

Šo nedēļu sējas darbiem nedalīti veltījis dunalcnieks Jurijs Flaksis. Apstākļi viņam neesot traucējuši. "Zemkopim visi pavasari ir labi," raugoties debesīs, teica agras pavasara sējas piekritējs un piebilda, ka nolēmis apsēt 150 hektāru vasarāju un ap 30 hektāriem ilggadīgo zālāju. Zeme sēklas miežiem, auzām un zirņiem uzarta jau rudenī. Tagad atliekot vienīgi iestrādāt minerālo mēslojumu un iekaisīt sēklu. Tas neprasīs daudz laika. "Sēšana lauksaimniekam nav smagākais darbs," atzina Jurija kundze Iveta Flakse. Viņasprāt, daudz sarežģītāk esot tikt galā ar audzējuma novākšanu un produkcijas realizāciju.

Jau šodien – Jurģos – sēklaudzētājs svinēs apsējības. Parasti Flakši tās atzīmējot, izbaudot veselīgu lauku pirti un pēc tam dodoties kādā ekskursijā. Nekur tālu. Tepat kādu apli pa Latviju. Lai paraudzītos, kā citiem klājas, atpūstos un smeltos kādu vērtīgu atziņu. Pēc tam varot atkal strādāt ar pilnu jaudu.

Izaudzē ceturto daļu no apjomiem valstī

Jurijs Flaksis pastāstīja, ka šopavasar viņiem klājoties nedaudz vieglāk, jo raženi pastrādāts aizvadītajā gadā. Pērn "Krastmaļos" iesēts daudz zālāju. "Tātad ko darīt mums būs visu vasaru, bet kulšanas laikā "Krastmaļos" ies karsti," viņš komentēja, pastāstot, ka ilggadīgo zālāju sēklu pieprasījums šobrīd Latvijā jūtami pārsniedzot piedāvājumu. Dunalcnieki sezonā saražo 60 tonnu. Tātad vienā Liepājas rajona pagastā tiek izaudzēta ceturtā daļa no sertificētās sēklas, ko iegūst mūsu valstī. Tas ir ko vērts! Cepuri nost Flakšu priekšā!

"Zināmā mērā tas, ko izaudzējam, ir arī maksimālais daudzums vai tuvu tam," sprieda dunalcnieks. Lai paplašinātu zālāju sēklu audzēšanu, viņš mēģinājis iesaistīt nozarē tuvākajā apkārtnē strādājošos jaunos zemniekus. Bijusi doma veidot tādu kā kooperatīvo sabiedrību. Taču neesot sagaidījis atsaucību. "Nezin kāpēc vācietis ar dāni spēj vienoties, bet latvieši cits uz citu skatās ar neuzticību," viņš nespēja saprast.

Latvietis ar latvieti neprot vienoties

Ilggadīgo zālāju sēklu deficītu Iveta Flakse saista ar piensaimnieku sasparošanos un degvielas cenas straujo kāpumu. Lopbarības ražotājiem tagad gribot negribot jāpāriet uz intensīvāku ražošanu. Piensaimnieki rūpējoties par zālājiem un, tiklīdz tie kļūst mazražīgi, sējumus atjauno. Tas notiek katru pavasari, un rezultāti ir redzami.

Tādēļ, ka sēklas pietrūkst, jau šoziem izdevies realizēt visus uzkrājumus. Ne viņam vien, arī citiem kolēģiem apcirkņi esot iztukšoti. Bet tas nozīmē tikai to, ka tie jāpiepilda no jauna. Tomēr prognozēt, kāda būs gaidāmā raža, Jurijs Flaksis nevēlējās. Tā, viņš teica, esot slidena lieta. Iveta Flakse savukārt domā, ka sēklaudzētājiem īpaši nevajadzētu censties, jo viņu nozare drīz vien nonākšot strupceļā. "Nu jau otrais gads, kopš valsts un Eiropas Savienība vairs nestimulē graudaugu un zirņu sējējus izvēlēties sertificētu sēklu," viņa teica. Viss nonācis tādā kā pašplūsmā. Katrs zemes īpašnieks tagad izvēlas un izmanto tādu sēklu, kāda viņam ir pie rokas. Laikam jau kāds izdomājis, ka sēklaudzētāji nodarbojas ar naudas kalšanu un viņiem nekāds atbalsts nav vajadzīgs.

Jaunsaimnieks palīdzēs apsēties citiem

Sējēju pulkam Dunalkas pagastā šopavasar ir papildinājums. Viņiem pievienojies Ivetas un Jurija dēls Mārtiņš Flaksis, kurš reģistrējis zemnieku saimniecību "Mārtiņlauki". Tur īpašumā viņam esot 53 hektāri zemes, bet kādus pārdesmit jaunais cilvēks vēl nomājot. Izrādās, ka savu saimniecību aprūpēt viņš pagūst no studijām brīvajā laikā, jo pērn iestājies un mācās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātē.

Vaicāts, kā darbošanās laukos viņam iet pie sirds, Mārtiņš atbildēja ar pretjautājumu: vai tad to nevar redzēt? Tobrīd viņš gulēja uz zemes, palīdis zem sējmašīnas, un, plati smaidīdams, nodarbojās ar agregāta regulēšanu. Jaunsaimnieks pastāstīja, ka nolēmis nodarboties ar sējas pakalpojumiem, palīdzot pavasara darbos tiem, kam nav savas tehnikas. Jāteic, ka "Mārtiņlauku" izveidošana liecina, ka lauksaimniecībai ir pievērsusies pārliecinātas lauksaimnieku dzimtas trešā paaudze. Tas ne tikai priecē Mārtiņa vecākus un cienījamos vecvecākus, bet arī vieš viņos optimismu.

Ko sēsi, to pļausi

"Sējam jau no pirmdienas. Drīz beigsim," skopi, gluži kā sūtot redakcijai telegrammu, deklarēja kooperatīvās sabiedrības "Vērgale 1" valdes priekšsēdētājs Aivars Grava. Uzzinājām tikai, ka strazdu būrīšu naglošanas laiks ir beidzies un kooperatoriem tagad priekšā daudz nopietnāki darbi. Patlaban sabiedrības sējēji strādājot Tāšu apkaimē, pavisam viņiem šopavasar jāapsēj ar miežiem 200 hektāru.

Arī priekulnieks Pēteris Indriekus bija devies pie sējējiem. Viņa kundze Irēna Indriekiene teica, ka zemnieku saimniecībā "Ruģi" pavisam nopietni sēšana uzsākta šās nedēļas vidū. Arī jauniegādātais sējas agregāts jau izmēģināts uz lauka, taču vēl esot jāierodas dīleriem, kas to noregulēs, kā nepieciešams.

Vērgales pagasta zemnieku saimniecības "Gausēni" saimnieks Jānis Cielava teica, ka aršanu, sēšanu un miglošanu neuzticot nevienam citam, bet vienmēr paveicot pats. Kaut gan tas prasa laiku, tomēr kvalitāte neciešot. Šis pavasaris, viņaprāt, visus darbus satuvinājis, jo pērn šajā laikā jau migloti ziemāji. Taču neko nevarot darīt, jo smilšainās augsnes nez kāpēc žūstot lēnāk nekā mālainās. Taču gan jau viss pamazām atkal izlīdzināsies, kā dabā nereti tas notiek.