Kurzemes Vārds

01:03 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Kad mērķis zināms, to vieglāk sasniegt 
Inita Gūtmane

Andis Ādiņš:
Absolvējis Liepājas 1.vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Sporta skolotāja pienākumus pildījis Gramzdas pamatskolā un Grobiņas vidusskolā. Darbojies Liepājas rajona Sporta nodaļā, pašlaik darba dienas aizrit kā apsardzes inspektoram Latvijas bankas Liepājas filiālē un Grobiņas Pilsētas domē, kur strādā par sporta metodiķi.

Liepājā dzimušā un pašlaik Grobiņā dzīvojošā Anda Ādiņa karjeras līkni varētu demonstrēt skolēniem, piemēram, Karjeras izvēles dienās, minot, ka šis cilvēks jau bērnībā bija nospraudis savu mērķi un pakāpeniski uz to virzījies. Un viņš nav kļūdījies savā izvēlē, ne arī ko nožēlo, kaut gan citi, iespējams, tam nepiekristu.

Baidījās uzņemties direktora pienākumus

Runājot par Anda pašreizējiem darbiem – viņš ir apsardzes inspektors Latvijas bankas Liepājas filiālē un sporta metodiķis Grobiņas Pilsētas domē, noteikti jāpiemin tas, ka tos izdevies iegūt arī labās fiziskās formas dēļ. Un tā nav uztrenēta, tikai dažus mēnešus savu ķermeni nodarbinot trenažieru zālē. Andis jau no 2. klases sāka spēlēt basketbolu pie trenera Marisa Bernāta, pēc tam aizrāvās un sešus gadus savas spējas sacensībās apliecināja riteņbraukšanā, piepildot sava tēva nerealizēto sapni. Vēlāk viņš Liepājas 1.vidusskolu godam pārstāvēja, piemēram, vieglatlētikas un basketbola sacensībās. Jau skolas laikā jaunietis bija izvēlējies savu mērķi – mācīties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņš nesapņoja kļūt par profesionālu sportistu vai izveidot veiksmīga trenera karjeru, Andis bija iecerējis, ka būs sporta pasākumu organizators, kas pēc vairākiem gadiem arī piepildījās.

Pirmā darba vieta tajā laikā 18 gadu vecajam Andim, kas labāk izvēlējās mācīt lauku skoliņas audzēkņus, nevis doties armijā, bija pašreizējā Gramzdas pamatskolā par fizkultūras skolotāju. "Es tur nostrādāju vienu gadu, kas man deva vērtīgu pieredzi un priekšstatu par pedagoga darbu. Man patika tas, ko darīju. Tā kā šajā skolā pietrūka arī krievu valodas skolotāja, mazākajām klasēm mācīju arī to," atmiņās kavējās Andis, kam esot izveidojies labs kontakts ar audzēkņiem. Kā nu ne – skolēniem jau patīk jauni pedagogi, īpaši, ja tie pasniedz aizraujošus mācību priekšmetus, kā fizkultūru. Vēlāk viņam šajā skolā piedāvāja kļūt par direktoru. Kaut arī daudzi būtu piekrituši un izmantojuši šādu iespēju, tomēr Andis atteicās divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Gramzda atradās pārāk tālu no dzīvesvietas, otrkārt, 19 gadu vecais jaunietis vēl nebija gatavs uzņemties tik lielu atbildību.

Ja Gramzdas pamatskolā vienā klasē bija kādi astoņi skolēni, tad nākamajā Anda darba vietā – Grobiņas vidusskolā – audzēkņu skaits bija daudz lielāks. Taču jau iegūto iemaņu dēļ Andim izveidojās labs kontakts ar jaunajiem grobiņniekiem, un par vidusskolā nostrādātiem pieciem gadiem viņš saka tikai to labāko.

Vienmēr kāds jutīsies apkrāpts

Par īpaši vērtīgu laiku Andis uzskata Liepājas rajona Sporta nodaļā aizvadīto gadu, kur, nodarbojoties ar sporta sacensību organizēšanu un vadīšanu, nostiprinājusies pārliecība, ka iet pa pareizo ceļu. Andis bez lepnuma pastāstīja, ka kopā ar citiem rīkojis dažādas sacensības Liepājas rajonā. "Arī tagad, ja Sporta nodaļas vadītājai Artai Stulpai vajadzīga palīdzība, neatsaku. Piemēram, pagājušo vasaru mēs partijai "Jaunais laiks" Aizputē noorganizējām sporta spēles." Andis atzīst, ka visgrūtāk šādu pasākumu rīkošanā ir paredzēt, vai uz sacensībām ieradīsies kupls dalībnieku skaits, vai arī to būs ļoti maz. Šādas situācijas mēdz sagādāt lielas raizes un ir ātri jāizvērtē, kā rīkoties tālāk. "Taču vislielākais gandarījums ir tad, ja sacensības ir labi izdevušās, cilvēki ir apmierināti, labi pasportojuši un saņēmuši balvas. Tomēr vienmēr ir jārēķinās, ka būs kāds apvainojies un jutīsies apkrāpts," labās un sliktās puses izvērtēja Andis.

Pašlaik grobiņnieka pamatdarbs ir Latvijas bankā Liepājas filiālē, kur apsardzes inspektors rūpējas par bankas darbinieku mantām un drošību. Andis atzīst, ka šo darbu izvēlējies finansiālu apsvērumu dēļ. Ja viņam būtu jāizvēlas starp sporta metodiķa darbu, ko viņš uz pusslodzi pilda Grobiņas Pilsētas domē, un darbu bankā, uzvarētu pirmais minētais. "Arī darbs bankā ir saistīts ar sportu, piedalos dažādās treniņnodarbībās un brīvdienās kopā ar kolēģiem divas reizes gadā braucam ar laivām vai ejam pārgājienos," par nezūdošo saikni ar sportu pastāstīja Andis.

Ja darbs bankā esot bīstamāks un vienveidīgāks, tad, pēc Anda teiktā, sporta metodiķa amats ir relaksējošs un radošāks. Piemēram, viņš savas idejas varējis realizēt, organizējot Grobiņā Ģimeņu sporta spēles un Tautas bumbas turnīru. "Kopīgais ir tas, ka, lai strādātu šajās profesijās, jāpiemīt spējai saprasties ar cilvēkiem, jāprot sastrādāties komandā un jābūt nosvērtam." Lai gan Andis labi saprotas ar dažāda vecuma ļaudīm, tomēr atklāja, ka viņu mēdzot kaitināt, ja kāds cenšas apstrīdēt to, par ko Andis ir pilnīgi drošs.

Sagādā prieku ekstrēmas lietas

Liepājas rajona Sporta nodaļas vadītāja Arta Stulpa apgalvoja, ka grobiņniekiem ir palaimējies ar viņu sporta dzīves organizētāju, jo izvēlējušies pareizo cilvēku. "Andis māk labi saprasties ar cilvēkiem, ir ļoti darbspējīgs, viņam ir daudz ideju, ko arī realizē. Viņš ir praktiķis, kas nemēdz fantazēt. Arī ļoti vīrišķīgs," raksturoja A.Stulpa.

Arī Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldes Liepājas nodaļas vadītājs Gints Liepiņš uzsvēra, ka Andis ir labs darbinieks un viņu varētu gaidīt paaugstinājums darbā: "Viņš ir aktīvs, sabiedrisks cilvēks, labs kolēģis, kas vienmēr ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, optimistisks un apveltīts ar labu humora izjūtu."

Runājot par karjeras kāpnītēm, Andis gan sacīja, ka vismaz savā nozarē bankā augstāk nevar pakāpties, taču tas, kā veiksies Grobiņā, būs atkarīgs no pilsētas turpmākās attīstības. Pašlaik Andim nekādu īpašu mērķu neesot, daudz ko viņš jau ir paspējis paveikt, arī izmēģināt dažādus ekstrēmus sporta veidus, arī lēkšanu ar izpletni un gumiju. Tomēr vēl esot kāds nepiepildīts sapnis – viņš vēlas pabraukt pa strauju kalna upi. Arī par aizceļošanu no Grobiņas, kuru viņš uzskata par ļoti jauku vietu, nedomā. "Rīgā atliek tikai padzīvot vienu nedēļu un tā mani jau kaitina," smej Andis, kas savā brīvajā laikā labprāt dodas uz trenažieru zāli, uzspēlē futbolu, basketbolu, bauda makšķerēšanas priekus vai noskatās kādu labu filmu.