Kurzemes Vārds

09:37 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

250 000 līdaku mazuļu dodas lielajā dzīvē

Pēteris Jaunzems

Sestdien Liepājas ezerā izlaida 250 000 līdaku mazuļu. Pēc ilgiem gadiem tā ir pirmā reize, kad mūsu lagūnas tipa ūdenskrātuvi papildina ar zivju krājumiem. Par to, lai tā notiktu, gādājusi biedrība "Liepājas ezers", bet finansiālu atbalstu sniedza Latvijas Zivju fonds.

Inkubācija notiek tepat – mūsu rajonā

Līdaku mazuļi, ko speciālisti šajā attīstības stadijā dēvē par līdaku kāpuriem, nav atvesti no tālienes, bet izperināti tepat Liepājas rajonā Ērika Rāvas zvejnieku saimniecībā Durbes novadā. Zivkopis pastāstīja, ka ar zivju mazuļu inkubēšanu nopietni nodarbojas jau apmēram piecus gadus un katru pavasari apjomi pieaugot. Lai nodrošinātu nepieciešamo ikru daudzumu, dīķī līdakas tiekot turētas kopā ar karūsām. Tādējādi zaļsvārcītēm ir pietiekama barības bāze, tās var normāli attīstīties un pieņemties svarā.

Līdaku slaukšana notiekot, kad izkūst ledus. Tomēr šogad klimatiskie apstākļi zivkopjiem bija nelabvēlīgi, jo apmēram 40 procenti līdaku esot nārstojušas jau zem ledus. Saimniecībai tādējādi radušies prāvi zaudējumi, jo nārstojušās ūdens plēsoņas ir jābaro līdz nākamajam pavasarim.

Arī citādi zivkopjiem šodien neklājoties viegli, jo atšķirībā no lauksaimniekiem, tie nebaud pilnīgi nekādu Eiropas Savienības atbalstu. Pat vienotās platības maksājumi zivju audzētājiem ejot secen. Kad par šo netaisnību Ēriks Rāva uzdevis jautājumu zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, saņemta atbilde, ka zivkopji esot lauksaimnieciski nodarbinātas personas, nevis lauksaimnieki. Nudien dīvains latviešu valodas jēdzienu skaidrojums. "Kad jāmaksā valstij nodokļi un jāpilda citas saistības, tad mēs skaitāmies zemnieki, bet, kad kaut kas jāsaņem, tad vairs ne," šķendējās durbenieks. Viņaprāt, visa vaina slēpjas zivkopju nespējā kooperēties. Nav neviena, kam uzņemties šīs nozares aizstāvību.

Ūdens līmenis ezerā zems

Ēriks Rāva teica, ka uz Liepājas ezeru atvestie līdaku kāpuri esot izšķīlušies tikai pirms trim dienām. Tie ir mazi un apdraudēti. Tikai pēc pusotras nedēļas līdaciņām sāks veidoties spuras un liela galva. Tajā laikā tās pēc skata vairāk atgādinot mazus krokodilus. Neraugoties uz ietekmīgo izskatu, izdzīvošanas iespējas tiem nav lielas. Zivkopis pastāstīja, ka dīķos par lielām līdakām izaug apmēram puse no mazulīšiem, bet, izlaisti ezerā, iztur tikai no 20 līdz 25 procentiem, jo mazuļi nereti aprijot arī viens otru.

Līdacēnu izlaišana ezerā notika no Pilsētas domes Komunālajai daļai piederošās motorlaivas klāja. Lai viss notiktu, kā tam jābūt, un līdzekļi netiktu šķiesti vējā, akcijā piedalījās arī Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš, bet pie peldlīdzekļa stūres sēdēja sabiedriskais zivju inspektors Sergejs Larins. Problēmas radīja zemais ūdens līmenis ezerā. Dzenskrūve dažviet kūla dubļus, bet laiva uz priekšu nevirzījās. Kādā vietā uz tās uztinās arī maluzvejnieku ūdenī pamests tīkls, un nācās meklēt nazi, lai no tā atbrīvotos.

Šis nav pēdējais papildinājums

Ēriks Rāva pārbaudīja ūdens temperatūru. Gan celofāna maisos, kur atradās zivju mazuļi, gan ezerā tā bija plus astoņi grādi. Tas nozīmēja, ka apstākļi akcijas veikšanai ir kā radīti. Mazulīšus ezera aizvēja pusē iztecināja no maisa kopā ar ūdeni pa izveidotu caurumiņu. Tādējādi zivkopis rēķināja, ka uz kvadrātmetru tiek izlaisti ne vairāk kā trīs četri līdacēni. Ģirts Liepiņš gandarīti berzēja plaukstas un pastāstīja, ka ezerā zivju krājumi nebija papildināti kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus, kad ar šīm lietām nodarbojās zvejnieku kopsaimniecība "Kursa".

Bet tagad, kā saka, maisam gals atkal esot vaļā. Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja biedrības "Liepājas ezers" izpilddirektors Ēvalds Urtāns, pēc pāris nedēļām plānots ezerā izlaist arī Ērika Rāvas iegūtos zandartu mazuļus. Aizvadītajā nedēļā notikusi arī biedrības valdes sēde. Tur par šīm lietām runāts, jo ūdenstilpes apsaimniekošana ir sākusies un vēršas plašumā. Tuvākajā laikā plānots uzsākt arī laivu piestātņu padziļināšanu. Par to ieinteresējies kooperatīvs "Vilnis". Lai svarīgākās problēmas apspriestu, esot nodoms sarīkot laivu kooperatīvu vadītāju apspriedi.