Kurzemes Vārds

11:08 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Garšīgā paelja un izklaide piegružotā klubā
Aizputes vidusskola ir iesaistījusies programmas "Comenius" projektā, kur viens no mērķiem ir veidot un stiprināt draudzību ar dažādām skolām citās Eiropas Savienības valstīs. Izstrādājot darbu, kura nosaukums bija "Kara stāsti", diviem pedagogiem un trijiem skolēniem bija iespēja vairākas dienas pavadīt Spānijā.

Bioloģijas skolotāja Lilita Skulte sacīja, lai varētu iesaistīties šajā projektā, mācību iestādei bija jāatrod trīs partnerskolas no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Un, ja skola labi izstrādā projektu par kādu konkrētu tēmu, tā iegūst finansējumu, kas domāts izlietot mācību procesa pilnveidošanai, piemēram, grāmatu iegādei. Tas Aizputes vidusskolai šogad arī izdevies.

Šī gada tēma bija "Kara stāsti", kur skolēniem bija jāveido dažas minūtes gara intervija ar ļaudīm, kas piedzīvojuši Otro pasaules karu. Pavisam Agnese Lapena, Aiga Ķīvīte un Artūrs Admidiņš uzklausīja sešu aizputnieku un viena grobiņnieka stāstus. 12.klases skolēni atzīst, ka zinājuši faktus par Otro pasaules karu, taču, runājot ar cilvēkiem, nācies uzklausīt daudz briesmīgu lietu, kas izpostījušas tūkstošu dzīves.

"Intervijas sagatavošana bija ļoti darbietilpīgs process, jo to pēc tam vēl vajadzēja pārtulkot angļu valodā. Arī citu valstu darbus nācās pārcelt latviski. Taču tā bija ļoti laba pieredze, iemācījos labāk sadarboties ar citiem un ieguvu jaunus draugus no dažādām valstīm," plusus no iesaistīšanās projektā uzsvēra Agnese. Arī projekta koordinatore L.Skulte sacīja, ka, iesaistoties šādā pasākumā, jaunieši vairāk novērtē valodas nepieciešamību un labāk apzinās savu vērtību, redzot, ka starp citu valstu aktīviem jauniešiem, dažreiz ir pat labāki zināšanās un prasmēs.

Par ļoti vērtīgu jaunieši un skolotājas uzskata Spānijā pavadīto laiku. Katrs jaunietis uzturējās kādā spāņu ģimenē Parlas pilsētā 20 kilometru no Madrides, tādējādi viņi labāk varēja iepazīt svešās valsts kultūru. "Mani uzreiz viņi pieņēma kā savu ģimenes locekli, izturējās mīļi, un šķita, ka Spānijā dzīvoju jau ilgāku laiku. Es priecājos arī, ka spāņu jaunieši centās, lai mēs, aizputnieki, katru dienu varētu satikties un izstāstīt savus piedzīvojumus. Divas dienas mēs gājām arī uz skolu, kur piedalījāmies dažās stundās. Man spāņu valoda šķita grūta un neko no stāstītā nesapratu," ar smaidu atcerējās Agnese.

Aiga sacīja, ka Spānijā ieguvusi daudz jaunu draugu, īpaši starp itāliešiem un spāņiem, kas bijuši ļoti draudzīgi. Artūrs piebilda, ka viens jauniegūtais paziņa pat aicinājis vasarā aizbraukt uz Itāliju. Jauniešiem un skolotājiem bijusi lieliska izdevība redzēt daudz skaistu vietu Madridē un Parlā, arī vairākas arhitektūras pērles.

Viesojoties Spānijā, aizputnieki ievērojuši vairākas lietas, kas nav raksturīgas latviešiem. "Man bija izdevība iepazīties ar turienes klubiem, pārsteidza tas, ka visus atkritumus apmeklētāji met zemē. Jo izklaides vieta ir vairāk piesārņota, jo to uzskata par labāku," pastāstīja Artūrs. Agnesei savukārt neierasti licies tas, ka ļaudis strādā līdz pulksten diviem dienā, tad viņiem ir ilgs pusdienlaiks un pie pienākumu veikšanas atgriežas uz vakarpusi. Viņa arī mācījusies dejot flamenko un nobaudījusi Spānijas nacionālo maltīti - paelju, dažādi pagatavotus dārzeņu un kalmāru ēdienus. Tā kā skolēniem stundas beidzas diezgan ātri, jo mācās arī sestdienās, viņiem skolā nav kafejnīcas vai ēdnīcas, bet iztiek ar mājās sarūpētām un līdzi paņemtām maizītēm.

"Man patika itāliešu un spāņu labās attiecības ģimenē, kur bērniem tiek veltīta ļoti liela uzmanība. Tāpat jauni cilvēki ar lielu cieņu izturas pret vecākiem ļaudīm, ko latvieši varētu pamācīties," novērojusi L.Skulte.

Aizputnieki sacīja, ka projekta noslēgumā, uz kuru bija pulcējušies ap 20 dažādu valstu skolēnu un viņu pedagogi, cits citu ir apdāvinājuši ar savas zemes raksturojošām lietām. Uz Aizputi projekta dalībnieki atveduši grāmatas, bukletus, kompaktdisku, daudz fotogrāfiju, tikuši arī pie saldumiem un vairākiem suvenīriem.

Vai jauniešu interesēm pretnostatītas politiskās ambīcijas?

Jau apstiprināta un darbu sākusi Pilsētas domes Jaunatnes lietu komisija, jaunievēlētie komisijas locekļi savās galvās jau sāk kalt plānus, kā uzlabot jauniešu dzīvi Liepājā, taču vairāki aiz balsojuma strīpas palikušie joprojām nesapratnē rausta plecus, nesaprotot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti puiši un meitenes, kuri turpmāk domē bīdīs jauniešu intereses. Lai arī komisijas nolikums nosaka, ka domē pārstāvētām jābūt visdažādākajām jauniešu organizācijām, jaunievēlētais komisijas saturs īsti neatbilst nolikuma pantiem, un dažs no bijušajiem komisijas locekļiem pārliecināts, ka šoreiz pie teikšanas tikuši tikai tie, kas simpatizējuši kādam politiskam spēkam, nevis reāli apliecinājis sevi ar darbiem jauniešu sfērā. Vai Liepājas jauniešu interešu aizstāvībai domē šoreiz pretnostatītas politiskās ambīcijas, to jautājām komisijas ilggadējam vadītājam VILIM BRŪVERIM.2001.gada 13.decembrī pieņemtais Liepājas Pilsētas domes Jaunatnes lietu komisijas nolikums nosaka, ka tā darbojas 11 locekļu sastāvā un kandidātus apstiprina deputāti. Izveidojot komisiju jaunatnes problēmu risināšanai, tika izlemts, ka tās uzdevums ir maksimāli apvienot dažāda vecuma jauniešus ar dažādām interesēm, tāpēc arī komisijas nolikumā minēts stingrs pārstāvniecību sadalījums: viens domes pārstāvis, viens Liepājas Jaunatnes centra darbinieks, trīs valsts augstskolu studenti, divi vidusskolu audzēkņi, tikpat no arodskolām vai profesionālajām vidusskolām, bet vēl pa vienam pārstāvim no nevalstiskām organizācijām un kristīgajām organizācijām. Taču jaunievēlētais komisijas sastāvs nebūt neatbilst šiem nosacījumiem, jo, kā sarunā ar "Kaktusu" norādīja daži jaunieši no iepriekšējā sasaukuma, šoreiz primārās esot bijušas politisko partiju intereses, nevis reālas domas par Liepājas jauniešu dzīves uzlabošanu. Arī komisijas priekšsēdētājs Vilis Brūveris apstiprināja, ka šoreiz komisija sanākusi nedaudz citādākā sastāvā, nekā norādīts nolikumā, jo deputāti apstiprinājuši tos kandidātus, kurus domei izvirzījušas politiskās partijas. Un tas, vai šajā reizē kandidāts ir vidusskolas skolēns vai gandrīz 30 gadu vecs uzņēmējs, nav bijis tik svarīgi - ja partija uzskata, ka tas spēj iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā Liepājā, tad ticis arī rekomendēts.

Runājot par to, ka pašreizējais jaunievēlētās komisijas sastāvs nesaskan ar nolikumā norādīto pārstāvniecību, Vilis Brūveris norāda, ka tā nav liela bēda. Lai arī sākotnēji tika plānots, ka komisijā jābūt pārstāvētām maksimāli dažādām jauniešu interešu grupām (tāpēc obligāti bija jābūt arī biedriem no nevalstiskajām vai reliģiskajām organizācijām), katram jaunietim komisijas sēdes ir atvērtas un ikviens tajās var piedalīties. Tā kā šobrīd komisijā nav pārstāvētas, piemēram, kristīgo jauniešu intereses, tad viņiem aktuālu jautājumu skatīšanas laikā var pieaicināt atsevišķus pārstāvjus domu apmaiņai.

Daudz pārmetumu "Kaktusam" nācies uzklausīt arī par diezgan savdabīgo kandidātu atlasi, jo starp jaunajiem komisijas dalībniekiem ir arī, piemēram, 28 gadus vecs uzņēmuma "Lauma" būvfirmas īpašnieks Reinis Sudmalis un divus gadus jaunāka juriste un Baltijas Krievu institūta pasniedzēja Kristīne Jablonska, kuri ar jauniešu dzīvi saistīti visnotaļ nosacīti. Tāpat arī šaubas tika izteiktas par to, cik produktīvi savus pienākumus varēs pildīt Daiga Pirogova, kura studē Baltijas Krievu institūtā Rīgā. Taču komisijas vadītājs Vilis Brūveris uzskata, ka tas tikai ļaus komisijas lēmumus skatīt daudz dziļākā griezumā, jo šādā veidā ir iespējams nostiprināt saiti ar lielās politikas veidotājiem, no kuru viedokļa un rīcības ir atkarīga viena vai cita projekta realizēšana. Lielo partiju pārstāvji var organizēt tikšanās un diskusijas ar savu partiju biedriem valdībā, piemēram, A.Kalvīti, A.Šleseru vai J.Jurkānu.

Jautāts par to, kā jaunievēlētā komisija pieskaņosies nolikuma prasībām, Vilis Brūveris norādīja, ka pašlaik tiekot domāts arī par paša nolikuma mainīšanu. Tā sacīt: ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalns iet pie Muhameda. Ja šajā gadījumā komisija apstiprināta, neievērojot nolikuma prasībās, tad, šķiet, tagad kārta pienākusi mainīt pašu nolikumu. Taču neatkarīgi no personālijām Jaunatnes lietu komisijā, Liepājas jauniešiem svarīgāka ir nevis politiskā piederība, bet gan veicamie darbi.

Jaunatnes lietu komisija
Pārstāvis Pārstāvniecība Partejiskā piederība

Vilis Brūveris Liepājas Jaunatnes centrs Liepājas partija
Kristīne Bože Liepājas Mākslas vidusskola Liepājas partija
Ilze Cimermane Baltijas Krievu institūts Tautas saskaņas partija
Brigita Dreiže domes eksperte jaunatnes un NVO lietās
Pāvels Jurs 15.vidusskola Liepājas partija
Daiga Pirogova Baltijas Krievu institūts (Rīgā) Latvijas Pirmā partija
Līga Krēsliņa s/o "Jaunie vanagi", "Dēkla"
Ieva Užule RTU Liepājas filiāle Liepājas partija
Reinis Sudmalis a/s "Lauma", būvfirmas īpašnieks Tautas partija
Atis Egliņš-Eglītis LPA Studentu padome
Kristīne Jablonska juriste, pasniedzēja BKI, projektu vadītāja "Liepājas attīstībai"