Kurzemes Vārds

09:49 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Kā panākt, lai pilsēta būtu tīra un sakopta

Kirils Bobrovs
Daina Meistere

Ideoloģija

Atkal pavasaris, un atkal sakopšanas darbi. Jau sen esam pieraduši, ka šajā laikā visam jābūt skaistākam un tīrākam. Par talkām rakstījām jau daudzkārt. Un viens no izplatītākiem spriedumiem šajā sakarībā ir tāds, ka agrākās tā saucamās komunistiskās talkas ar ideoloģiskām kaislībām var izraisīt vienīgi smīnus. Lūk, dodas sakopt savu teritoriju, teiksim, "Vecliepājas" kolektīvs. Līdzi tiek aicināti visi gribētāji, lai tikai pietiktu grābekļu un slotu. Taču atsaucas tikai nedaudzi.

Kāda gan patiesībā ir pašu kantora darbinieku attieksme pret šādu darbu? Grūti atbildēt. Bet dažs pat varētu pārmest, sak, ja nespēj nodrošināt tīrību, tad lai paši arī sakopj. Kaut gan ne jau tas ir galvenais. Daudz svarīgāks ir audzinošais faktors, par ko varētu nerunāt tieši, bet kas noteikti uzplaiksnī apziņā. Redzot, ka kopumā pie mums ir zema sadzīves kultūra, šādu talku dalībnieki vismaz vairāk runātu par to ar visiem, ar ko iznāk saskarties, viņi labāk izprastu sētnieku darbu, precīzāk zinātu, kas notiek neapbūvētajos klajumos un pagalmos. Līdz ar to rastos arī kādi priekšlikumi. Un pilnīgi iespējams, ka daži no ziemas gružu vācējiem pat pamanītu arī pašu nomesto.

Kārtība ielās, parkos vai pagalmos jānodrošina ar namu pārvaldes rīcībā esošajiem līdzekļiem. Par jebkuru objektu atbildīgas ir attiecīgās amatpersonas. Tieši tādēļ mums nav vajadzīgas tādas talkas, kādas rīkoja agrāk, kad mūs piespieda vākt nezināmu cilvēku izmētātos gružus. Un tomčr brīžiem mums tik ļoti pietrūkst kolektīvisma.

Organizētība

Nevajag runāt, ka pie mums nekas neorganizē vai arī organizē slikti. Komunālajā pārvaldē laikus ir zināms, kādās ielās šogad jāzāģē koku zari. Attiecīgos pasūtījumus jau labu laiku iepriekš saņem firmas, kas veic šādus darbus, piemēram, Labiekārtošanas sabiedrība. Tas pats sakāms par bedrīšu lāpīšanu uz asfaltētajiem ceļiem, kaut gan tas ir liela mēroga darbs un par to varētu runāt atsevišķi, jo ar ceļu remontu neapmierināto būs vienmēr. Kādreiz diezgan izvērstus un detalizētus veicamo darbu plānus gatavoja Izpildkomiteja un Pilsētas valde. Taču tagad prakse rāda, ka ļoti daudz ko var paveikt arī namu pārvaldes. Un tas ir pavisam elementāri: jāsapulcina sētnieki, jānosaka termiņš, līdz kuram no ietvēm jānoslauka ziemā sakrājušās smiltis, un pēc tam jānodrošina savākto gružu izvešana. Uz ko gan vēl varētu cerēt?

Pēdējos gados aprīļa dienās tika organizēta arī jauno kociņu stādīšana. Un viss, kas attiecās uz šiem darbiem, bija zināms jau labu laiku iepriekš. Domes Vides nodaļas pārstāvji preses konferencē jau mēnesi pirms darbu sākšanas sīki izklāstīja visu par iecerēto: cik un kādi kociņi tiks iestādīti konkrētās ielās. Atceros gadījumu, kad žurnālisti ieteica neizpaust visus noslēpumus - runa bija par retu sugu koku stādiem visai ierobežotā daudzumā. Ja nu pēkšņi ļaunprāši sadomā atnākt uz norādīto vietu, lai naktī izraktu augu valsts eksotiskos eksemplārus?

Savus plānus un savus grafikus pavasara darbiem vienmēr laikus pārdomāti gatavo arī namu pārvaldes, noteikti ieceļot arī atbildīgās personas. Šā raksta tapšanas procesā centāmies noskaidrot, vai "Vecliepājas" darbinieki gatavojas kādā objektā rīkot kopīgu talku. Taču atbildēt uz šo jautājumu tur vēl nespēja, jo nebija gatavi. Nav taču joka lieta - uzņēmumā sācies vadītāju maiņas process. Bet sētnieki visu mēnesi krauj kaudzēs to, kas nesatilpst atkritumu konteineros, lai vēlāk, kad pienāks transportēšanas diena, visu uzreiz varētu aizvest uz izgāztuvi. Ir patīkami vērot, ja šādi darbi notiek, piemēram, pēc mājas vecākā ierosmes.

Dzidra Beļāne no Pīlādžu ielas 23 ne vienreiz vien sūrojās, ka daži viņas mājas iemītnieki strikti atsakās piedalīties jebkādos sabiedriski lietderīgos darbos, kaut gan māju kopumā izdodas uzturēt pienācīgā kārtībā, tur pat rūpējas par puķēm. Nē, tā, protams, nav neorganizētība un komunistisko tradīciju noliegšana šādās lietās. Tas ir visparastākais un šodien visai izplatītais nihilisms.

Atsevišķi trūkumi

Atsevišķi trūkumi - paliekas no padomju terminoloģijas. Tie ir tad, kad viss slikti, bet runāt par to neērti. Taču mēs norunāsim paturēt prātā ko citu. Tā kā pilsēta kopumā tapusi vairāk sakārtota un tā kā talkas vēl joprojām notiek, tad mēs tiešām gribam runāt tikai par konkrētiem nesmukumiem. Kaut gan var piebilst: pagājušajos gados vienmēr varēja fiksēt dažus nolaistus klajumus un skvērus, lai nerakstītu par tiem, bet atstātu uz vēlāku laiku, kad uzkopšanas darbi būs pabeigti. Un tie palika neskarti. Tas liecina tikai par vienu: visu pie mums dara pareizi un labi, taču ne līdz galam. Un nav tikai stingras kontroles.

Tātad par atsevišķiem trūkumiem. Tie ir dažādi pamesti klajumi un nesakārtoti ielu posmi. Autostāvvieta Pasta ielā 26 atrodas izdevīgā vietā, pēc tās ir pieprasījums. Zeme, šķiet, privāta, ja reiz tā, tad vajadzētu pierunāt saimnieku iznomāt to pilsētai. Ja nepiekritīs, tad bez žēlastības sodīt par nesakārtotību. Un runa nav tikai par automašīnām. Šo posmu un ielu izmanto gājēji, bet tas nozīmē, ka šeit gan jānovāc sniegs, gan jākaisa smiltis.

Ik pavasari jau iznācis rakstīt par neuzkopto posmu Raiņa ielā iepretī uzpildes stacijai "Dīzelis". Neviens nekad nav reaģējis, izņemot vēju, kas vasaras laikā iznēsā granti uz visām pusēm. Tādēļ jautājumu vajadzētu formulēt citādi: kurš ziemā deva rīkojumu nokaisīt ietvi ar smiltīm? Kāds taču uzņēmās šādu drosmi! Tādēļ arī pašam vajadzētu novākt, ja reiz kaunas dot saviem nevīžīgajiem padotajiem rīkojumu veikt uzkopšanu.

Divas vecas kopmītnes Aldara ielā 44 un 46 - pirms vairākiem gadiem, kad tās jau sāka nojaukt ķieģeļiem, kāds tās iegādājās par lētu naudu. Lai izvairītos no aborigēnu iekļūšanas namos, saimnieks aizmūrēja logus. Taču tas nelīdz. Bet šo divu ēku pagalmā - viena no vislielākajām izgāztuvēm visā Jaunliepājā. Savus gružus tur izgāž pat sētnieki, kuri strādā kaimiņu iecirkņos. Analoģiska situācija jau vairākus gadus vērojama O.Kalpaka ielā 51. Saimnieka nav jau sen. Taču arī pilsēta neko neuzsāk, lai pārdotu vai vismaz iežogotu šo iecirkni. Līdzīgi objekti ir arī tuvāk pilsētas centram, piemēram, Celtnieku ielā 12.

Bezgalīgais kultūras jautājums

Par mūsu uzvedības kultūru uz ielas, atpūtas vietās un pat pašos namos ir rakstīts jau daudz, un diskusijas par šo tēmu droši vien vēl turpināsies. Ir šeit lietas, kas neizraisa domstarpības, bet ir arī gluži otrādi. Neviens neiebildīs pret to, ka vandaļi, kuri aplauzuši zarus tikko kā iestādītajiem kociņiem, ir pelnījuši bargu nosodījumu un sodu. Pret būs, iespējams, vienīgi tā pusaudža māmiņa, kurš pieķerts šajās izdarībās. Tādējādi diemžēl izpaužas viņas kultūra. Sliktākais ir tas, ka neviens neizjūt soda neizbēgamību. Visbiežāk šādi gadījumi vispār paliek bez ievērības.

Aplūkosim vēl vienu piemēru. Kad autovadītāji uzbrauc uz zālieniem. Un ne tikai uzbrauc, bet pat braukā pa tiem, tādēļ kārtējā uzkopšanas mēneša laikā tos nākas atjaunināt - vest melnzemi, iesēt zālīti. Jebkuram autovadītājam vajadzētu zināt, ka runa ir, neteiksim, par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, bet, nenoliedzami, par administratīvās atbildības noteikumu neievērošanu. Saka, ka Pašvaldības policisti reizēm pat soda šādus pārkāpējus ar pieciem latiem. Taču tas notiek ārkārtīgi reti. Reizēm šādi pārkāpumi pie mums ir ieplānoti: piebrauc lielgabarīta gružuvedējs pie konteineru laukuma un nekādi nevar apgriezties, neuzbraucot uz zāles, - padomju arhitekti vainīgi. Vai vajadzētu atjaunināt šādu iecirkni aprīlī, kad nokusis sniegs? Vienreizējā variantā, šķiet, nav vērts. Tad jau labāk turpināsim noraudzīties uz mūsu pašu nekulturālību.

Un vēl kopš seniem laikiem pastāv jēdziens - ziloņu takas. Arī tās radās arhitektu dēļ. Vai tad viņi nevarēja dzīvojamos kvartālos paredzēt celiņus tur, kur tie visvairāk nepieciešami? Pagājušajā vasarā, talkas darbu laikā, likvidēja visas nelikumīgās taciņas, kas veda uz Siļķu ielas brauktuvi. Komunālā pārvalde tam patērēja zināmus budžeta līdzekļus. Bet tagad šeit atkal viss izskatās pa vecam. Un ne tikai maršrutu taksometri, bet arī 11.maršruta autobusi izsēdina savus pasažierus tieši uz zaļās joslas. Ar šādu pieeju mums vajadzēs vēl neiedomājamu masu brīvprātīgo, lai sakārtotu pilsētas ielas.

Ar vērienu

Zivju un Stendera ielas kapitālā rekonstrukcija droši vien sakrīt ar aprīļa talkas darbiem. Taču, ja reiz mēs esam apņēmušies apkopot visu, kas pašreiz krāšņo pilsētu, tad nevar to neminēt. Tiesa gan, ir vēl viens iemesls. Kopš padomju laikiem talkas dienās mēs paveicām līdz galam slikti padarīto. Bet šeit, Zivju ielā, rekonstrukcija jau bija paredzēta pirms trim gadiem. Tādēļ Pilsētas dome ļāva uzvarēt konkursā Rīgas celtniekiem, kuri izkropļoja bruģa segumu un nenodeva to Būvvaldei. Tagad toties saņemtais finansējums šos grēka darbus pilnā mērā piesegs. Ko lai dara, vajadzēs piedot.

Labiekārtošanas darbi ar vērienu notiek vairākās citās vietās. Vasarā paredzēts pabeigt remontu Ventspils ielā. Kapitāls remonts jāveic K.Ūliha ielas posmā un tā tālāk. Un vēl pie mums norit nopietna cīņa ar papelēm. Kaut arī to varēja darīt ziemā. Veselu papeļu aleju nesen nozāģēja Atmodas bulvārī Karostā. Tur atlicis tikai rekultivēt joslu, kurā tās auga. Taču slavējams ir jau tas vien, ka nepalika celmi, kas iederas mežā, taču pilsētas ainavu daudzās vietās, nenoliedzami, bojā.

Tiklīdz bija noformēta pagaidu autostāvvieta Rožu laukumā un mūsu laikrakstā šajā sakarībā parādījās negatīva atsauksme, pilsēta reaģēja visai zibenīgi. Jau pēc dažām dienām visā teritorijas perimetrā bija izvietoti skaisti podi ar vēl jo skaistākiem augiem. Tādā kārtā var runāt par vēl vienu veiksmīgu aprīļa veikumu.

Īpaši derētu atzīmēt bezdarbnieku izmantošanu. Viņus, tāpat kā citus gadus, izrīko pieredzējis sabiedrisko darbu organizators Zigmunds Cīrulis. Pašreiz viņa rīcībā ir divdesmit cilvēku, turklāt tiek veikta rūpīga viņu atlase. Bet pavasara darbos viņiem jāuzkopj teritorija 30 hektāru platībā pie 111 dažādiem objektiem. Karostā to starpā ir daudzas kultūrvēsturiskas vietas. Īpaša vērība šajā pilsētas daļā jāpievērš arī pludmalei un tās kāpām. Gan jau neaizmirsīs sakopt arī Beberliņu mežu un taciņas. Atliek tikai saremontēt ceļu uz šo populāro atpūtas vietu.

Ne tikai strādāt, bet arī mācīties

Tradicionāli Spodrības mēneša talkās piedalās skolēni. Ir mācību iestādes, kurām jau izveidojusies noteikta pavasara darbu kārtība, tur jau gadiem apkopj vai nu skolas teritoriju, vai piedalās kādā savas mācību iestādes tuvumā esoša objekta satīrīšanā.

Bērnu talkām ir vēl viena iezīme - tām ir audzinošs raksturs. Jo zēni un meitenes, redzot, cik daudz darba vajadzīgs, lai sakoptu vietu, kurā mētājas nevērīgi nomestas izdzertas kokakolas vai fantas pudeles, kārbas, kārbiņas, plastmasas maisiņi un papīra strēmeles, paši pēc tam padomās, pirms nevērīgi metīs atkritumus uz ielas.

Sakopšanas talkās piedalās visa vecuma skolēni, sākot no pašiem mazākajiem. Bet viņu veikums jau tāpēc nav mazāks. Talku rīkotāji parasti mēdz padomāt arī par to, kā strādāšanu padarīt bērniem pievilcīgu, atalgojot par labi padarīto ar nelielu tējas dzeršanu vai kādu izklaidi. Centra sākumskolas bērniem tā ir jau tradīcija, ka pavasarī mazie zēni un meitenes dodas palīgā sakopt savas mācību iestādes netālu esošo pludmales posmu. Bērniem sadalīti uzdevumi, viņi strādā pa klašu grupām. Arī šogad jau sastādīts plāns. Lielākie - trešo, ceturto klašu audzēkņi apkops apkārtni pie pieminekļa zvejniekiem un jūras braucējiem, otrās klases strādās pie estrādes "Pūt, vējiņi!", bet pavisam mazie skolnieciņi - pirmklasnieki - Glābšanas stacijas apkaimē. Bērnu uzdevums - salasīt ziemas vēju notrauktos koku zarus, arī nomestos papīrus. Taču skolotāji, rūpējoties par bērnu drošību, brīdinājuši mazos, ko drīkst un ko nedrīkst, kā, piemēram, neaiztikt dažādus nepazīstamos priekšmetus vai pudeles. Pēc krietna darba talciniekiem ir solīts silts tējas malks no īstas lauku virtuves un vizināšanās zirgu pajūgā, kas arī jau ir tradīcija.

Apzināt vidi, kurā dzīvojam, iepazīt tuvāko apkārtni mūsu skolēniem palīdz arī iesaistīšanās dažādos projektos. Kā jau iedzīvotāji pilsētā, kas cieši saistīta ar ūdeņiem un atrodas starp ezeru un jūru, Ezerkrasta sākumskolas un 3.pamatskolas audzēkņi piedalās Bērnu vides skolas izsludinātajā akcijā "Tīri ūdeņi tīros krastos". Tā aptver gan izzināšanas procesu, gan konkrētus darbus, lai satīrītu un apkoptu konkrētu vietu. Ezerkrasta sākumskolas bērni jau gadiem tur rūpi par ezermalu, un, cik nu mazo spēkos, gan tīra krasta teritoriju, gan apzina, kādi augi aug pļavā un kuri no tiem ir aizsargājami, kādi putni dzīvo ezerā un tā krastā. 3.pamatskolas skolēniem tuvāki ir Beberliņi. Sadarbībā ar namu pārvaldi "Karosta" viņi jau šajā pavasarī ir paspējuši strādāt atpūtas vietas sakopšanā. Savu skolas apkārtni bērni izzina, ne tikai strādājot, viņi iesaistījušies projektā, kurā zīmē, filmē un veido albumu par Karostu. Skolēni raksta arī esejas par dabas tematiem.

Arī šogad, tāpat kā citus gadus, par zēnu un meiteņu talkām rūpi tur SIA "Komunālā pārvalde", lai bērnu, čakli strādājot, savāktie ziemas gruži un netīrumi tiktu aizvesti. Kā pastāstīja Pilsētas domes Vides daļas ainavu arhitekte Zane Viņķele, skolas bija uzaicinātas pieteikties sakopšanas talkām, taču tas nav nekas obligāts, tikpat labi bērni var strādāt arī patstāvīgi, izvēloties, kur pielikt roku. Zināma veida objektu sadalījums palīdz ieviest kārtību, lai, teiksim, viena skolēnu grupa pēc pāris dienām nestrādātu tajā pašā vietā, kuru pirms tam sakopuši citi un lai tajā pašā laikā kāds cits posms nepaliktu nepamanīts. Z.Viņķele informēja, ka šonedēļ, ja vien laika apstākļi ļaus, talkā jau iepriekš noteiktās vietās izies gan mazie sākumskolēni, gan 1., 8., 11. vidusskolas, kā arī 31.arodviduskolas audzēkņi. 31.arodvidusskolai uzkopšanai ir ierādīts Liepājas ezera krasts no Zāļu ielas līdz Dunalkas ielai, 1.vidusskolas zēni un meitenes uzkops pludmales un kāpu zonu no Dienvidu mola līdz Glābšanas stacijai, 8.vidusskolas talcinieki strādās Pērkones kanāla malā. Pārējie nolēmuši vispirms uzkopt, kā mēdz teikt, savu durvju priekšu, viņi sakārtos skolas teritoriju.

Daudzkārt dzirdēts skolēnus un viņu skolotājus sakām: mēs gribām strādāt, palīdzēt sakārtot savu pilsētu, mēs tikai īsti nezinām, kur pielikt roku. Tad nu tagad ir īstais laiks pieteikties un piedalīties Spodrības mēnesī.