Kurzemes Vārds

09:32 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kauns, ka ieraudzīs ar slotu rokā
Daina Meistere

Ir sākusies skolēnu reģistrācija darbam vasarā. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka piekrišana ir tik liela, ka pat grūti izvērtēt, kuram no strādāt gribētājiem dot šo iespēju. Tad tiek ņemti vērā arī ģimenes apstākļi un nepieciešamība pēc nopelnītās naudiņas. Taču ir daudzas ģimenes, kurām varbūt šie dēla vai meitas nopelnītie latiņi nav tik vitāli nepieciešami dzīvošanai, cik būtiska ir iespēja bērnam vasaras brīvlaikā būt nodarbinātam. Jo darbs māca arī izprast tādus jēdzienus kā pienākums, kā atbildība par paša paveikto. Pilsētas bērniem, kuri dzīvo labiekārtotos mājokļos, dažkārt paši vienkāršākie darbiņi ir jaunums, arī vecāki atzīst, ka nav nemaz tik daudz iespēju, kā ierādīt savam dēlam vai meitai darba tikumu, cik tad mūsu sadzīvē ir tādu pienākumu, ko uzticēt bērniem mājās paveikt.

Ne tikai vecāku mudināti, nepilngadīgie labprāt piesakās darbam. Viņi arī paši to vēlas, jo savām ar rokām nopelnītai naudai ir pavisam cita vērtība un var nopirkt sev ko tīkamu, ko tādu, kas mammai vai tētim šķiet nevajadzīgs, bet skolēna acīs ir būtisks. Līdz ar to vasaras laikā viņi savus uzdevumus veic ar lepnumu un prieku. Aprunājoties ar jaunajiem darba veicējiem, viņi ir teikuši, ka patīk redzēt, kas paveikts, apzināties, ka viņi var izdarīt ko tādu, par ko arī naudiņu maksā. Viņi labprāt strādā tādās vietās, kur ir kopā ar citiem zēniem un meitenēm, jo tā var iegūt jaunus draugus no citām skolām.

Bet tikai tagad, pavasarī, kad ģimenē atkal sāka apspriest, ko meita varētu darīt vasarā, kur strādāt, mamma uzzināja ko šokējošu. Viņas bērns pateica, ka neies strādāt. Kāpēc? Tāpēc, ka kauns, ja būs jāstāv ielas vidū ar slotu rokā visiem citiem par apsmieklu. Sarunā ar meiteni pamazām atklājās, ka laikā, kad jaunajai darbiniecei bija uzdots noslaucīt ielu, garām gājušas skolasbiedrenes. Cita citai piebikstījušas un sākušas ķiķināt, tad kāda no viņām uzsaukusi, ka sētnieces karjera jau ir tas labākais, kuru skolniece var sev izvēlēties. Izrādās, ka šie vārdi meitenei iecirta sāpīgu rētu. Pusaudžiem savu vienaudžu attieksme ir nozīmīgāka, nekā to varētu domāt pieaugušie.

Sabiedrība pēdējā laikā satraucas par masu saziņas līdzekļu, datorspēļu negatīvo ietekmi uz bērniem un pusaudžiem. Ņirbošajā ekrānā redzamais degradē bērnus, deformē viņos dzīves uztveri un vērtību skalu. Sāk dominēt ļaunums, vardarbība, redzot, kā darbojas ekrāna varoņi, pārprasts tiek varonības jēdziens. Visam tam pēdējā laikā klāt nācis viens kults – bagātības un naudas visvarenības slavināšana. Pēdējās nedēļās televīzijā rādītais šovs "Bagātnieces laukos" ir kļuvis visai populārs pārrunāšanas objekts pusaugu meiteņu vidū. Divas Amerikas Savienoto Valstu miljonāru atvases sava prieka un arī slavas pēc ir nokļuvušas nelielā lauku pilsētiņā, dzīvo parastā laukstrādnieku ģimenē un iepazīstas ar reālo dzīvi. Viņām par visu nāk gardi smiekli. Gan par to, ka ikdienā ir jāslauc govis, gan par to, ka ir jābrauc ar visai noplukušu kravas mašīnu un ka jāstrādā nelielā veikaliņā. Bagātnieces ņirgājas, izstrādā dažādus muļķīgus jociņus, arī apkārtējie ļautiņi ir visai saprotoši un smejas līdzi, kad meiteņu tikko izslauktais (pareizāk sakot, sacūkotais) piens ir jālej laukā, jo nav lietošanai derīgs, vai kad automašīnai, kas dūmo, iesper ar kāju.

Sāpīgākais ir tas, ka smejas taču par vispār saprotamām lietām. Par darbu. Jo tas pats laucinieku izslauktais piens un no tā tapusī produkcija taču nonāk miljonāru galdā!

Bagātības un visatļautības slavinājums šajās dienās ir aptvēris arī citas programmas. Bars meiteņu, cita par citu glītākas, ar labu izglītību, sacenšas par iespējama miljonāra uzmanību. Jo kādai no viņām var krist lielais laimests – bagātība, kas nodrošina dīku dzīvi. Tad nu mūsu pašu vietējās bagātnieces vai, pareizāk sakot, kas par tādām sevi iztēlojas, saprot, ka ir vēl viens ceļš, kā tikt pie naudas – apprecēties ar miljonāru. Tad nebūs ne pašām jāstrādā, ne jāmācās, kas tomēr galu galā atkal noved pie darba.

Piedevām vēl šādu televīzijas pārraižu morāle apliecina, ja tev ir daudz naudas, tu vari smieties par visu. Tik daudz naudas, kā televīzijā rādītajām bagātniecēm, protams, mūsu bērniem nav. Taču smieties par citiem iemācās ātri, un nemaz nevajag neko daudz, lai tādā veidā sāpinātu pa īstam. Kā atzīmējuši pedagogi, noslāņošanās bagāto un nabadzīgo starpā iezīmējas aizvien skaidrāk. Aizvien vairāk gan pedagogi, gan paši zēni un meitenes sāk runāt par to, kā mazināt atšķirības skolēnu starpā, kaut vai ieviešot skolas formas tērpus, kas tomēr varētu novērst atšķirību vismaz apģērba ziņā.

Bet, starp citu, īstie bagātnieki, pat miljonāri, saviem bērniem vasarās liek strādāt vienkāršu darbu kafejnīcās un slaucīt tur grīdu!