Kurzemes Vārds

04:44 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Monopolistu varā
Viktors Ulberts

Tirgus ekonomikā vārdam monopols nav labākā slava. Būtībā tur, kur parādās monopols, ekonomikas attīstība tiek bremzēta. Proti, ja kādu preci vai pakalpojumu piedāvā tikai viens uzņēmums, tas ar laiku ieslīgst pašapmierinātībā. Kāpēc gan lai tā nedarītu? Mazliet sliktāka vai labāka kvalitāte, cena mazliet zemāka vai augstāka - cilvēki tāpat būs spiesti preci pirkt, jo alternatīvas vienkārši nav. Nav konkurentu, kas variētu ar kvalitāti un cenu, lai pircējs izvēlētos tieši viņu piedāvājumu. Tā teikt, var silti un ērti sēdēt pie naudas lādes, nebaidoties, ka šo āderi varētu aizdambēt konkurenti. Un, aizvien vairāk pierodot pie šādiem siltumnīcas apstākļiem, ģeometriskā progresijā palielinās arī monopolistu nekaunība.

Jaunākais apliecinājums tam - jampadracis ap akciju sabiedrību "Latvijas gāze". Monopolists, kā rokās ir viens no valstij svarīgākajiem stratēģiskajiem energoresursiem, savulaik tika izandelēts ārzemniekiem, un nu mēs sākam just investoru patieso būtību - alkatību. Pirmkārt, pēc uzņēmuma privatizācijas ilgi nebija jāgaida, kad "Latvijas gāze" iesūdzēja tiesā Latvijas valsti, jo, lūk, tā neļaujot paaugstināt tarifus, tādēļ radušies zaudējumi. Diez vai nejauši arī tika izvēlēta Stokholmas arbitrāžas tiesa, kas konsekventi pieņem Latvijai nelabvēlīgus spriedumus. Nu, un, protams, šādi "Latvijas gāze" no nodokļu maksātāju makiem izspieda vairākus miljonus latu. Ļoti ticams, ka šajā lietā piestrādāja arī kāds pašu bāleliņš no juristu aprindām, kurš pieļāvis, ka līgumā ar "Latvijas gāzi" valsts apņemas nodrošināt saprātīgu peļņu. Tad nu šo saprātīgumu var vilkt uz visām pusēm kā košļeni. Es valsts vietā "Latvijas gāzei" samaksātos miljonus piedzītu no šī prātvēdera un vēl ierosinātu krimināllietu par nolaidību, kuras dēļ valstij radīti ievērojami zaudējumi.

Tagad "Latvijas gāzei" atkal peļņa šķiet nesaprātīga, tā grib no nākamā gada tarifus palielināt par 29 līdz pat 37,2 procentiem. Es pat pieļauju, ka gadījumā, ja regulators šos tarifus neapstiprinās, pieredzes spārnoti, gāzenieki atkal jozīs uz Karlsona dzimto pusi sūdzēties, ka viņiem Latvijā neļauj saprātīgi pelnīt.

Bet pats izcilākais nekaunības paraugdemonstrējums ir paziņojums, ka maģistrālā gāzesvada sprādziens Valmierā ir pierādījums tam, ka jāpaaugstina tarifi. Izmantot situāciju, kad varēja notikt liela traģēdija, lai nodrošinātu papildu naudu savā maciņā, ir vismaz zemiski. Bez tam izrādās, ka Valmierā plīsušais vads esot bijis viens no jaunākajiem, uzstādīts… 1990.gadā, kad te vēl ļaudis dzīvoja padomju laikā. Tad es varu iedomāties, kad ierīkoti vecākie gāzesvadi. Tiem noteikti ir muzejiska vērtība. Bet patiesībā no tā izriet, ka laikā, kopš uzņēmums privatizēts, nav atjaunots neviens maģistrālais gāzesvads. Īpašnieki tikai sēdējuši uz savas saprātīgās peļņas un ekspluatējuši padomju laiku infrastruktūru.

Nupat sākuši izcelties arī degvielas tirgotāji, kuru rokās arī ir viens no stratēģiski svarīgajiem energoresursiem. Ja pērn populārākais novēlējums degvielas biznesā iesaistītajām firmām bija: "Lai Dievs dod tev vēlreiz iestāties Eiropas Savienībā!", tad nu jau tām pašām amats rokā, un degvielas cenas tiek stumtas augšup uz nebēdu. Pasaulē naftas cenas, lūk, ceļoties. Tā arī ir. Bet, kad šī pasaules cena iet lejup, Latvijā degvielas tirgotāji izliekas to nemanām. Biju ļoti pārsteigts par uzņēmuma "Latvija Statoil" sniegto informāciju, kā veidojas cena 55 santīmus vērtam degvielas litram: 23,2 santīmi ir naftas cena, 26,8 santīmi - nodokļi valstij, un tikai 5 santīmi veselam lērumam vajadzību: degvielas transports uz DUS, degvielas un servisa kvalitāte, obligātā rezerve, darbinieku algas, peļņa, uzņēmuma ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis u.c. Nu žēluma kalngals! Dārgie degvielas tirgotāji! Tad metiet pie malas šo neienesīgo rūpalu un ejiet, piemēram, tirgot desas. Nopelnīsiet daudz vairāk.

Nedomāju, ka kāds atsauksies manam aicinājumam. Degvielas biznesu labprāt neviens nepamet, jo tas ir pārāk izdevīgs. Un, lai arī oficiāli degvielas tirgū pie mums nav monopola, ne vienreiz vien izteiktas aizdomas, ka patiesībā tirgotāji ir vienojušies par cenām, tādēļ reāli konkurence nedarbojas. Valsts institūcijām tas būtu jāpārbauda ļoti rūpīgi un vajadzības gadījumā arī attiecīgi jāreaģē, kaut vai ar intervenci šajā tirgū. Un, ja labi grib, var ierobežot arī "Latvijas gāzes" apetīti. Jo, ja ļausim šeit nekontrolēti plosīties monopolistiem, vēl ilgi paliksim Eiropas Savienības nabadzīgākā dalībvalsts.