Kurzemes Vārds

05:20 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Saruna

Gribi ieraudzīt savu auru?
Kristīne Pastore

Tie cilvēki, kas interesējas par dažādām ezotēriskām lietām, zina, kas ir cilvēka aura*, enerģētika un daudz kas cits. Un zina arī to, kā dažādi apstākļi un ārēji faktori var to iespaidot. Izrādās, ka auru un enerģētiku var ieraudzīt ne tikai ar īpašām dabas dāvanām apveltīti cilvēki, bet ikviens no mums. Jo ir aparāts, ar kuru to visu ir iespējams izmērīt, lai vēlāk redzēto analizētu un vērstu uzmanību uz esošām vai iespējamām veselības problēmām, kā arī mūsu psihoemocionālo stāvokli. Pateikšu pavisam godīgi - tas ir ļoti interesanti! Par to stāsta ārste, sertificēta netradicionālās medicīnas speciāliste HELĒNA BULGAKOVA.

Tas notiek apmēram tā: vispirms ārste ar speciālu ierīci izpēta klienta acis - vispirms vienu, tad otru un pēc tām pavisam precīzi bez iepriekšējām sarunām pastāsta visu, ar ko cilvēks ir sirdzis, kādas ir šībrīža problēmas un no kā vajadzētu piesargāties nākotnē. Un tad sākas darbs ar rokām. Precīzāk - roku pirkstu galiem. Ar katru no tiem pa vienam jāpieskaras pie neliela aparāta stikla lodziņa un dakterei uz datora ekrāna pamazām rindojas uzņēmumi ar attiecīgo starojumu. Vēlāk viņa stāsta, ka līdzīgu informāciju par visu organismu var saņemt no ikvienas ķermeņa daļas, vienkārši šis aparāts ir veidots darbam tieši ar pirkstiem. Un, kad tas ir pabeigts, varam sēsties dakterei līdzās un redzēt savu… auru. Un daktere to sīki izanalizē. Ir lietas, kam var droši piekrist, un ir lietas, kas varētu izraisīt pārdomas. Var būt arī dažādi pārsteigumi.

- Kā īsti to visu sauc, ar ko jūs nodarbojaties?

- Tā ir aurogrāfija. To sauc arī kirlianogrāfija, kas ir atvasinājums no šīs metodes pamatlicēja vārda. Dāvids Kirliāns dzīvoja Krievijā un slimnīcā remontēja fizikālās terapijas aparatūru. Un pagājušā gadsimta 30.gados viņš nejauši iebāza pirkstu vienā no aparātiem un pamanīja, ka tumsā ap to ir starojums. Pēc tam viņš visu savu dzīvi veltīja tam, lai izveidotu aparatūru, kas to fiksētu. Viņam ļoti daudz palīdzēja viņa sieva. Un viņi abi bija pirmie pasaulē, kas pie kaut kā tāda strādāja, tāpēc arī pasaulē šī metode ir pazīstama kā kirliāna efekts. Aparatūru, ar kādu mēs strādājam šodien, izgudroja tikai 1996.gadā Sanktpēterburgā. Tā ir pilnveidota un tagad mēs saņemto attēlu varam apstrādāt ar datoru, lai katrs cilvēks pats var redzēt, kā staro viņa ķermenis. Tas, kas tur staro, ir cilvēka ēteriskais ķermenis, viņa aura.

- Un pēc šī starojuma var analizēt cilvēka veselību?

- Nav runa tikai par veselību. Strādājot ar šo metodi, mēs varam atdalīt divas auras daļas: vienu, kura saistīta ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli, un otra, kas liecina par fiziskā ķermeņa enerģētiku. Pirmā daļa ir ļoti mainīga, jo to iespaido ļoti daudzi un dažādi apstākļi. Jo vairāk cilvēks priecājas, jo labāka šī daļa izskatās. Optimistu aura ir pilnīgi savādāka, nekā pesimistiem. Tas, ko cilvēks redz uz ekrāna, praktiski vienmēr sakrīt ar to, kā viņš tobrīd jūtas. Cilvēks, kurš jūtas labi, nevar slikti izskatīties. Tādu gadījumu man šī gada laikā, kopš strādāju ar šo metodi, vēl nav bijis. Otrā daļa - fiziskā ķermeņa enerģētika - nav tik mainīga. Ja cilvēks ļoti ilgi staigā ar ļoti sliktu psihoemocionālo auru, agrāk vai vēlāk sāk ciest arī fiziskā ķermeņa enerģētika. Un nākamais solis ir pats fiziskais ķermenis - agrāk vai vēlāk saslimst kāds no orgāniem. Cik ilgs laiks līdz tam paiet, tas ir ļoti individuāli: vienam divi mēneši, citam divi gadi, bet kāds cits saslims varbūt pēc desmit gadiem un ilgāka laika.

- Kāpēc diagnostikai izmanto tieši pirkstus?

- Šajā metodē tiek izmantotas austrumu zināšanas par enerģētiskajiem meridiāniem un akupunktūras punktiem, ko izmanto Ķīnas tradicionālajā medicīnā. Seši no šiem meridiāniem beidzas roku pirkstu galos, tāpēc tur ir nolasāma ļoti plašā informācija par cilvēka organismu un sistēmām.

- Pirms ķerties pie iepazīšanās ar cilvēka auru, jūs izmantojat vēl kādu metodi - iridodiagnostiku, kuras laikā pēc acs varavīksnenes vērtējat cilvēka veselību.

- Tas tāpēc, lai man būtu skaidrāka kopējā aina, jo ar aurogrāfijas metodi es vairāk varu izvērtēt cilvēka enerģētiku, bet ar iridodiagnostiku - viņa fiziskā ķermeņa veselību.

- Ko īsti cilvēkam dod iespēja uzzināt par savu auras stāvokli? Jūs teicāt - tas nav saistīts tikai ar veselību.

- Protams, ka nē! Sāksim ar to, ka ar enerģētiku ir saistīta visa cilvēka dzīve, tās kvalitāte. Ja cilvēkam nav enerģijas, viņš nevar dzīvot kvalitatīvi, viņa dzīve nav tāda, kas viņu apmierina. Un ir vienkārša recepte, kā to labot - viss, ko cilvēks dara ar prieku, uzlabo viņa enerģētiku un auru, un viss, ko viņš dara ar gariem zobiem - izjauc enerģētiku. Manā praksē bija gadījums, kad pārbaudi veicu aptuveni 50 gadu vecam vīrietim, kuram nebija nekādu nopietnu slimību, taču arī auras praktiski nebija - tā bija ar lieliem caurumiem. Un visu stundu, ko mēs strādājām, viņš nemitīgi žēlojās pilnīgi par visu: sieva slikta, bērni neko labu nedara, valdība nejēdzīga un vispār dzīve draņķīga… Un šī viņa dzīves uztvere ļoti redzami atainojās enerģētiskajos mērījumos.

- Ko darīt?

- Droši vien ir jāsāk pašam sev uzdot jautājumus, kāpēc tā ir, kāpēc man nekas nepatīk vai, ja kaut kas nepatīk, kāpēc es tomēr to daru. Manuprāt, ja cilvēki biežāk paši sev uzdotu šos jautājumus un uz tiem arī atrastu atbildes, daudz kas viņu dzīvē mainītos. Es ik dienas satieku daudz cilvēku un zinu pilnīgi noteikti, ka cilvēku enerģētika ir ļoti cieši saistīta ar viņu noskaņojumu. Pie manis reiz bija atnākusi jauna sieviete, viņai nebija vēl 30 gadu, taču pārcietusi 7 operācijas, no kurām dažas bija ļoti, ļoti smagas. Bet kāda viņai bija enerģētika un aura! Kāpēc? Tāpēc, ka viņa prot dzīvot šodien un priecāties, nevis raizējas, kas notiks pēc gada, pieciem vai desmit gadiem! Viņa domā tikai par šo mirkli, jo dzīve sastāv no šodienas, nevis pagātnes un nākotnes.

- Daudziem gan to būs grūti pieņemt, jo mēs ikviens domājam par nākotni, par to, kā izskolosim bērnus, kā strādāsim, kā atdosim paņemtos kredītus un tamlīdzīgi. Vārdu sakot, dzīvošana tikai šodienai šķiet tāda viendienīša filozofija.

- Jā, protams, tā ir katra cilvēka paša izvēle, bet, raizējoties par nākotni, cilvēks zaudē šo mirkli. Un ko dod raizes par nākotni? Galvas sāpes! Tas viss tā vietā, lai priecātos par šo mirkli un to izdzīvotu. Labi, pieņemsim, ka cilvēks intensīvi domā par nākotni. Bet kā viņš var zināt, kas tajā notiks? Galu galā mēs nezinām, vai nodzīvosim līdz rītdienai. Tad kāda jēga jau šodien satraukties par to, kā būs pēc desmit gadiem? Manuprāt, daudz vērtīgāk ir priecīgi nodzīvot šodienu, jo rīt atkal būs šodiena.

- Jau sarunas pašā sākumā jūs teicāt, ka cilvēks jūtas atbilstoši savai dzīves uztverei - pozitīvi vai negatīvi.

- Protams, un tāds, kurš visu uztver negatīvi, ilgi nebūs vesels. Tā ir likumsakarība. Vienkārši šī metode mums cilvēka enerģētiku ļauj skatīt divās daļās, taču patiesībā tā visa ir vienota - gan fiziskā ķermeņa, gan psihoemocionālā. Cilvēku, kas ar visu ir neapmierināts, mēs varam salīdzināt ar cauru vannu. Enerģija pa caurumu visu laiku plūst prom. Savukārt optimistam enerģija rodas klāt ik mirkli.

- Ko jūs teiktu cilvēkam, kurš jums aizbildinātos, ka viņa enerģētika ir zema tāpēc, ka viņš ilgstoši ir slims. Un tāpēc viņam arī nav prieka dzīvē?

- Es viņam teiktu, ka ir otrādi: viņš ir slims tāpēc, ka viņam ir zema enerģētika. Viss, kas ir saistīts ar cilvēka veselības problēmām, sākas enerģētiskā līmenī. Ja viņš laikus ir brīdināts par savām vājajām vietām, cilvēkam ir iespēja savu dzīvi koriģēt, lietot dažādus līdzekļus un no slimībām izvairīties vai vismaz tās attālināt. Piemēram, mūsdienās, izvērtējot cilvēka psihoemocionālo stāvokli, ir redzams, ka daudziem šī vājā vieta ir sirds asinsvadu sistēma. Lielākoties tāpēc, ka cilvēki dzīvo nemitīgā stresā. Un, ja cilvēks to zina, es domāju, ka viņš darīs visu, lai stresu mazinātu un savus asinsvadus saudzētu. Turklāt ar aurogrāfijas metodi ir iespējams testēt jebkuru medikamentu vai citu ārstniecības līdzekli, lai noteiktu, vai tas ir derīgs konkrētajam cilvēkam. Starp citu, jūtīgāki cilvēki to var sajust paši. Es iesaku ikvienam pavērot dažādas situācijas. Ir gadījumi, kad cilvēks ņem kādu preparātu vai ko citu, un roka burtiski pati sniedzas tam pakaļ. Katram preparātam ir sava enerģētika, tikai mums ir jāiemācās to saprast. Un tāpat visam citam uz šīs zemes ir sava enerģētika. Mēs katrs zinām, ka ir cilvēki, kuru sabiedrībā jūtamies ļoti labi, un ir tādi, no kuriem mēs labprāt bēgtu prom. Ja mēs tā jūtamies, tad tā arī vajag darīt.

- Un nevis meklēt iespējas, kā ar šo cilvēku saprasties? Galu galā netrūkst arī gadījumu, kad gribas bēgt prom no saviem tuviniekiem.

- Tuvinieki - tas ir smagāk, bet, ja tas ir svešs cilvēks, kura sabiedrībā jūtamies slikti, tad noteikti nevajag tur uzturēties. Manā praksē bija gadījums, kad atnāca sieviete, kurai kreisajā pusē, kas sievietēm ir izteikti sievišķīgā puse, enerģētikas praktiski nebija, viņai šī puse bija kaila un neaizsargāta. Analizējot situāciju, es sapratu, ka tas, kas viņai šo sievišķību burtiski iznīcina, ir kāds tuvu dzīvojošs cilvēks. Un viņa atzinās, ka tas ir viņas vīrs. Viņa bija pārsteigta, ka tas, ko viņa ik dienas izjūt, tik redzami parādās diagnostiskajos uzņēmumos. Šī sieviete tobrīd strādāja tirgū par gaļas pārdevēju, taču iepriekš viņai bija savs bizness, kas izjuka. Tomēr viņa cerēja tajā atgriezties, jo darbs tirgū viņai ļoti nepatika. Ar vīru šī sieviete bija nodzīvojusi kopā 30 gadu, viņš viņu par visu kritizēja un mina zemē kā mācēdams. Mēs vairs neesam tikušās, taču es uzzināju, ka viņa ir aizgājusi no vīra. Tas bija viņas pašas lēmums.

- Viņa jums nejautāja, ko darīt?

- Es nevaru dot padomus, es varu tikai ieteikt, kā mēģināt savu enerģētiku uzlabot. Mēs izmēģinājām neitralizatoru - tā ir speciāla ierīce, ko cilvēks nēsā pie sevis, lai uzlabotu savu enerģētiku un atvairītu slikto starojumu. Un viņai šī metode lieliski strādāja. Tad gan teicu, ja viņa pastāvīgi nēsās pie sevis šo nelielo ierīci, stāvoklis uzlabosies un viņa vai nu sapratīsies ar savu vīru, vai viņš, jūtot, ka nevar sievu vairs pazemot, atkāpsies un, iespējams, aizies, jo nevarēs vairs no viņas izsūkt enerģiju. Viņa izvēlējās savu ceļu. Un arī no darba tirgū viņa esot aizgājusi.

- Esmu dzirdējusi, ka gaļai ir slikta enerģētika un ka cilvēki, kas daudz ēd gaļu, ir agresīvi. Vai tā varētu būt?

- Putnu gaļa noteikti neiespaido cilvēka agresivitāti, jo putns nesaprot, ka viņu nogalinās. Taču lielie dzīvnieki un cūkas gan. Un enerģētika, kāda dzīvniekam ir pirms nāves, noteikti nav pozitīva. Tāpēc gaļas ēšana un agresivitāte veido tādu kā apburto loku. Cilvēki, kas daudz ēd gaļu, dara to tāpēc, lai uzturētu iekšējo agresivitāti, un šī gaļa viņiem to nemitīgi papildina. Bet tur ir arī savs labums - daudz cilvēku šobrīd izdzīvo tāpēc, ka ir cīnītāji. Un tāpēc viņiem šī agresivitāte ir vajadzīga. Bet normas robežās, protams. Taču es domāju, ja cilvēks nemitīgi sevi un savas spējas iepazīst un pilnveido, meklē sevi garīgi, tad ar laiku gaļas dotā agresivitāte viņam vairs nav vajadzīga.

- Pirms šīs sarunas jūs teicāt, ka liepājniekiem ir daudz spēcīgāka enerģētika nekā citās pilsētās dzīvojošajiem. Kāpēc tā ir?

- Šāds secinājums man ir radies, salīdzinot izmeklējumus, kas veikti Liepājā, ar tiem, kas veikti citās pilsētās dzīvojošajiem. Taču pagaidām man to ir par maz, lai izteiktu jau kādus konkrētus apgalvojumus. Es pagaidām nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt jūra jums palīdz? Taču es noteikti pēc ilgāka laika veikšu detalizētāku analīzi un tad, iespējams, man būs lielāka skaidrība.

- Ne vienam vien savam klientam jūs sakāt: "Jūs esat ļoti emocionāls." Vai tas ir kas slikts?

- Nē, nekādā gadījumā tur nav nekā slikta. Ja sieviete ir emocionāla - tas ir tik skaisti! Tikai reizēm pārlieku liela emocionalitāte var būt apgrūtinoša pašam cilvēkam. Viņš pārāk ņem pie sirds visu, kas notiek apkārt, un tas viņam traucē dzīvot.

- Tad varbūt šo emocionalitāti vajag mazināt?

- Nē, laikam jau tomēr ne, jo emocionāls cilvēks ir dzīvs cilvēks. Un katrā ziņā kaut ko lauzt ar spēku gan nevajadzētu. Taču, lai sev palīdzētu, varbūt vajag uzdot sev jautājumus, kāpēc man sāp tas, kas notiek ar kādu citu. Lielākoties cilvēki pārdzīvo nevis par saviem tuviniekiem un viņu bēdām vai neveiksmēm, bet par lietām, ko viņi nespēj ietekmēt. Piemēram, skatās televīzijā ziņas par dažādiem negatīviem notikumiem un pēc tam nespēj gulēt. Tam nav nekādas jēgas! Ir bezjēdzīgi pārdzīvot par to, ko mēs nekādi nespējam ietekmēt. Cita lieta ir, ja vari reāli palīdzēt. Piemēram, ja kādam ir slikti un tu vari viņam izdarīt kaut ko tādu, lai viņam kļūtu labāk. Nav jēgas sēdēt mājās un bēdāties par pamestiem dzīvniekiem. Tad labāk iziet un kādu pabarot, jo no mūsu raudāšanas viņiem vieglāk nepaliks. Un tas attiecas uz jebko - ir vērts satraukties tad, ja varam palīdzēt, bet nav jēgas pašiem sev bojāt dzīvi, ja lietas labā neko nevaram izdarīt. Tā mēs pa tukšo zaudējam daudz enerģijas.

- Kāda ir reakcija, kad cilvēki ierauga savu auru un enerģētiku?

- Pie manis lielākoties nāk cilvēki, kas no šīm lietām kaut ko saprot un tām tic. Ja netic, tad nav jēgas nākt - no tā nebūs nekāda labuma. Tie, kas tic, uzzinot, ka kaut kas nav kārtībā, meklē iespējas, kā to sakārtot.

- Kas ir tas, kas stiprina mūsu auru un vairo mūsu enerģētiku?

- Kā jau teicu, ir dažādi preparāti - gan austrumu, gan rietumu, un katram ir iespēja izvēlēties sev pieņemamāko. Ļoti labvēlīgi mūsu auru un enerģētiku iespaido daba, tāpēc dabā nu gan vajag iet, cik vien daudz iespējams. Daba cilvēku līdzsvaro, mierina un baro. Īpaši, ja pastaigājamies plikām kājām. Turklāt dabā ir skaistums, un skaistums cilvēkus iepriecina. Nu vismaz tā vajadzētu būt. Un tāpat mūsu auru un enerģētiku stiprina un vairo viss pārējais, kas vien ir skaists un mums mīļš - māksla, mūzika, labas grāmatas, smaržas, kontakts ar draugiem un citiem tuviem cilvēkiem, un daudz kas cits, kas uzlabo mūsu garastāvokli. Labs garastāvoklis dod labu pašsajūtu, un tad arī uzlabojas mūsu veselība. Un to visu kopā sauc par dzīves kvalitāti.

- Tad ko mēs no tā visa varam secināt?
- Ka šajā dzīvē mums ir jāpriecājas, jāpriecājas un vēlreiz jāpriecājas! Varbūt pēc gadiem es teikšu kaut ko citu, bet pagaidām domāju tā!

*Aura - sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u.tml.; šķietami spīdošs oreols ap cilvēku (svešvārdu vārdnīca).