Kurzemes Vārds

04:16 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Paglāba vectēva krāsns
INITA BIŠOFA,
trīs bērnu māmiņa

Es ar savu ģimeni dzīvoju daudzdzīvokļu namā, un tāpēc mēs visi esam stipri atkarīgi no "Liepājas siltuma", kas apsilda mūsu dzīvokli. Man ir trīs bērni, jaunākajai meitiņai Līvai ir divi mēneši. Varu teikt, ka nesaprotu "Liepājas siltuma" politiku. Tad, kad laukā ir karsts, arī apkures sistēma strādā ar pilnu jaudu un, lai nodrošinātu kaut cik komfortablus apstākļus, ir jātur logi vaļā, bet pēdējā nedēļā, kad laukā gaisa temperatūra naktī nokrita līdz mīnuss grādiem, apkure bija pārtraukta, un līdz ar to istabās ir auksti.

Jāteic gan, ka šoziem mūsu namā, kopš uzlikti siltuma skaitītāji, vispār bija auksti. Nesaprotu, kāpēc tas tā, jo pirms tam atkal bija pārāk karsti, kāpēc tagad nevar normāli sildīt? Līva vēl pavisam maziņa, lai aukstajā naktī viņu pabarotu un pārtītu, nākas stipri piedomāt, kā bērniņu nenosaldēt. Atceros, kad mana otrā meitiņa bija vēl zīdainītis, reiz vīramāte, redzot, ka mazulīte raud, teica, ka viņai taču ir auksti. Jā, sasedzu ar vēl vienu sedziņu, un bērniņš nomierinājās. Tā es tagad uzmanu Līvu, lai viņa justos labi. Barojot es mazo stingri piespiežu sev klāt un vēl apsedzu, autiņus mainīt ejam vannas istabā, kur vismaz siltums nāk no dvieļu žāvētājiem.

Mums laikā, kad pārtrauca siltumapgādi un iestājās aukstums, būtu klājies vēl sliktāk, ja nebūtu no vectētiņa mantotās lauku mājas. Tad nu braukājam tās sakopt, iekurinām tur krāsni un pārnakšņojam. Taču, domāju, tas nav normāli, ka ģimene ar maziem bērniņiem nevar justies normāli savās mājas.

Jāteic, esmu novērojusi, ka tā tas ir gadiem. Kad pavasarī laukā temperatūra turas vairākas dienas virs astoņiem grādiem un kāpj vēl augstāk un pārtrauc siltuma piegādi, pēc pāris dienām iestājas auksts un mitrs laiks. Tas mūsu pavasarim ir raksturīgi. Tāpēc uzskatu, ka siltumapgādes speciālistiem vajadzētu strādāt elastīgāk. Kad silts, tad samazināt siltuma padevi, kad paliek vēss, tad palaist. Atsākt sildīt vismaz vakara stundās un naktīs, kad cilvēki atgriežas savās mājās. Tad visi justos omulīgi un nebūtu tās nepatīkamās sajūtas, ka jādzīvo aukstās un līdz ar to arī mitrās telpās, kas nenāk par labu ne cilvēkiem un viņu iedzīvei, ne arī pašam namam.

Bez apkures…
Tālivaldis Vēsmiņš,
Pilsētas domes deputāts

Iepriekšējā nedēļa bija auksta, un daudzi liepājnieki, protams, bija sašutuši par zemo temperatūru dzīvokļos. Bet ne jau katrs vēlas iedziļināties situācijas būtībā. Lieta tāda, ka domes rīkojums ne tikai pilnībā atbilda noteiktajai apkures sezonas izbeigšanas kārtībai, kad trīs dienas pēc kārtas gaisa vidējā temperatūra bija augstāka par plus astoņiem grādiem, bet arī paredzēja iespēju turpināt apkuri tajās mājās, kurās to pieprasīs vairākums iemītnieku. Šāda kārtība pilsētā darbojas jau vairākus gadus, un dome, kā arī "Liepājas siltums" katru gadu par to atgādina iedzīvotājiem.

Taču pati problēma sakņojas tieši vairākumā. Man ir zināmi gadījumi, kad siltumu vēlējās saņemt 15 procenti mājas iemītnieku, bet 85 bija pret. Par to nebūtu īpaši jābrīnās, jo ļoti daudzi piekrīt mazākam komfortam, lai tikai varētu kaut ko ietaupīt. Iedomāsimies, ka dome, pieņemot lēmumu, balstītos uz minētā mazākuma viedokļa. Netaisnība attiecībā pret vairākumu noteikti izraisītu šās iedzīvotāju daļas vēl jo asāku reakciju.

Tik aukstu pavasari, kā ir šogad, gadījies piedzīvot arī agrāk. Tātad arī no dabas mēs esam atkarīgi, taču laika prognoze tuvākajām dienām ir pilnīgi apmierinoša.

Drīz vien viss dzīvojamais fonds būs nodrošināts ar individuāliem siltuma mezgliem. Un to mēraparāti tādas problēmas kā vakardienas aukstums palīdzēs pārvarēt daudz vienkāršāk. To lieliski zina tajās mājās, kur jau funkcionē siltuma skaitītāji. Tur iemītnieki paši lemj, cik siltuma viņiem vajag, regulē tā padevi un, pats par sevi saprotams, maksā par patērēto preces daudzumu.