Kurzemes Vārds

18:31 Piektdiena, 24. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Sievietes nelaimīgas. Vīrieši nelaimīgi. Kādēļ?
Daiga Borska

Cik laimīgi vai nelaimīgi esam savās partnerattiecībās? Uz šo jautājumu atbildes meklējam, kad jūtam – kaut kas vairs nav īsti labi. Tāds bija arī kādas paziņas stāsts, kura atzina, ka nespējot vairs rast piepildījumu un gandarījumu ne savā darbā, ne mājas dzīvē. Viņa meklējot atbildes uz daudziem jautājumiem, kuri pēdējā laikā nedodot miera. Piemēram, viens: kādēļ vīrs vairs nevēlas viņu uzklausīt un atbalstīt? Pasaulē slavenās grāmatas "Vīrieši no Marsa, sievietes no Veneras" autoram Džonam Grejam šajā ziņā ir savs viedoklis, kuram grūti ko iebilst.

Kā rīkojas vīrieši?

Visam ir savi iemesli, arī tam, kā mēs, cilvēki, izturamies cits pret citu. Kā vīrieši izturas pret sievietēm, un otrādi. Kāda ir vīrieša zināmā un gadsimtos noslīpētā formula, ja viņš nespēj rast sapratni ar savu sievieti, partneri? Vai viņš apmeklē seminārus, kuros stāsta par partnerattiecībām, vai iegādājas šai tēmai veltītu literatūru? Nē. Viņš izvēlas biznesa kursus, braucienu komandējumā, literatūru par uzņēmējdarbību un garum garas stundas pavada darbā. "Dīvaini..." – tā varētu nodomāt sieviete, "Tas taču galīgi garām!" Bet, izrādās, neskaitāmu gadsimtu pieredze vīrietim atgādina, ka vienīgais ceļš, kā gādāt par savas sievietes laimi ir – gādāt par viņas materiālajām vajadzībām. Taču tagad vairs nav tie laiki, kad ģimeni no bada nāves glāba vīrieša nomedīts un mājās pārnests briedis.

Dž.Grejs savos pētījumos nonācis pie secinājuma, ka mūsdienās sievietes nepamet vīrus tādēļ, ka tie negādā par pārtiku un nekārto maksājumus. Pietiekami daudz sieviešu spēj pašas sevi nodrošināt un uzturēt. Ne tikai sevi, bet arī bērnus. Izrādās, šķiršanās no vīriem (visbiežāk neapzināti un vārdos nenosaukti) notiek tādēļ, ka viņi nerūpējas par sievas emocionālajām un, jā, arī romantiskajām vajadzībām. Ja vīrietis tās neizprot vai, kas vēl ļaunāk, atsakās saprast, tad sievietes neapmierinātība ar partneri aug augumā. Bet pieaugošā sievietes neapmierinātība vīrieša jūtas paralizē un pamazām iznīcina. Droši vien ļoti liela patiesība slēpjas apgalvojumā, ka mūsdienās vīrieši neaiziet no sievām tādēļ, ka vairs viņas nemīlētu, bet gan tādēļ, ka viņiem pietrūkst zināšanu un prasmju, kā viņas darīt laimīgas. Kā šādā situācijā rīkoties? Droši vien vispareizākais būtu abām pusēm iegūt jaunas zināšanas, kas jādara, lai laimīgi dzīvotu kopā.

Kā pietrūkst sievietēm?

Pēc brīnišķīgas stundas, kas bija pavadīta masieres kabinetā, viņa savai klientei uz atvadām smaidot teica: "Nu tad! Atkal pēc ordeņiem!" Kliente sākumā nesaprata par kādiem ordeņiem ir runa. Bet tad, kā mēdz teikt, pielēca...

Kādas mēs esam, šodienas sievietes? Pārstrādājušās, stresainas, noraizējušās un... no savu vīriešu puses pamestas novārtā. Vismaz piecas dienas nedēļā uzvelkam formastērpu un dodamies uz savu darbavietu. "Pēc ordeņiem". Pēc atgriešanās mājās – bērnu skolasdarbu pārbaude, īss brīdis viņu audzināšanai, vakariņas, mājas darbi. Tas viss dienu no dienas, paralēli cīnoties ar sirdsapziņas pārmetumiem, ka tā īsti labi ar saviem pienākumiem laikam tomēr netiekam galā.

Ja šodienas sievietei pamatoti nepieciešams partnera emocionālais atbalsts, tad vīrieši cīnās ar ticības trūkumu sev un saviem spēkiem. Šo uzmundrinājumu viņi vēlas gūt no partneres.

Kā pietrūkst vīriešiem?

Arī ļoti liela daļa vīriešu uzskata, ka viņu pūliņi netiek novērtēti, un tādēļ jūtas nomākti. Laikā, kad par sievietes vienīgo un īsto vietu uzskatīja mājas saimniecības vadīšanu, bet vīrs uzturēja ģimeni, strādājot algotu darbu, vīrietis, mājās pārnākot, no sievas puses tika novērtēts un pamatoti atzīts par ģimenes apgādnieku. Mūsdienu apstākļos mājas vairs nav tā vieta, kuru vīrietis tādējādi var uzskatīt par savu miera ostu. Viņš nejūtas pelnījis saņemt apbrīnu un nevar nostiprināt savu vērtības apziņu, ja kā vienīgais pelnītājs nespēj uzturēt ģimeni. Vai arī pelna mazāk par sievu. Tādēļ nav brīnums, ka cilvēks sāk justies kā neveiksminieks, – ja vēl viņa sieva nepārtraukti izrāda neapmierinātību par notiekošo.

Ko vēlas vīrietis?

Šī frāze nebūt nav jāiekaļ akmenī vai kā citādi jāizceļ, bet tā skan: "To sievieti, kuru vīrietis mīl, viņš vēlas darīt laimīgu. Tāds ir viņa galvenais mērķis." Viņš kā senāk, tā šodien bijis un ir gatavs uz vispārdrošākajiem varoņdarbiem cerībā, ka par to saņems savas sirds pavēlnieces atzinību un apbrīnu. Bet šodien uz darbu iet un garas stundas tajā pavada kā viņi, tā viņas. Un abi vienlīdz ilgojas pēc mīlestības. Sieviete pamatoti var teikt: "Es strādāju tikpat, cik vīrs. Kāpēc man jānovērtē tikai viņa pūliņi darbā? Kas novērtēs manējos?" Un spēku trūkums paralizē vēlmi dot partnerim atbalstu, kuru viņš jūtas pelnījis.

Kādēļ sievietes zaudē spēku?

No jebkuras strādājošas sievietes tiek prasīts, lai viņa, protams, padara savu darbu. Vairumam sieviešu uzcītība nav jāpārmet. Veicot savus pienākumus, parasti nekāds atbalsts, atzinība no darbabiedriem netiek saņemta. Labi, ja ir draudzenes, ar kurām pārrunāt savas sievišķīgās lietas, bažas, rūpes un dalīties pārdzīvojumos. Iekļaujoties aizvien straujākajā dzīves un darba ritmā, aizvien grūtāk izpaust savu sievišķību, un tieši tas veicina spēku izsīkumu un neapmierinātību ar dzīvi. Ko darīt viņiem un viņām, lai justos labāk un lai viņi spētu saprast viens otru? Atbilde: vēlēties izprast vienam otra patiesās vajadzības un attiecīgi rīkoties.

Inese mācās augstskolas vakara nodaļā, tagad atradusi darbu: – Ja man jāpastāsta, kā mēs tagad dzīvojam, tas vairs nav tā, kā agrāk, kad tikko iepazināmies, un pirmajos laulības gados. Vēl daudz kas izmainījās, kad piedzima dēls. Tagad man ir darbs, mācības, rūpes par mājām un dēla audzināšanu, bet, kad mājās pārnāk vīrs, viņš izturas tā, it kā to vien būtu darījis, kā visu dienu ar lāpstu kalnus racis. Pret maniem aicinājumiem palīdzēt viņš izturas augstprātīgi un visbiežāk ignorē tos. It kā viss tikai un vienīgi jādara man. Tas mani, protams, sanikno, un es izspēlēju savu atbildes gājienu – eju viņam garām kā tukšai vietai. Vīra neapmierinātība aug augumā. Bet ko man darīt? Es tikai gribu, lai mani saprot un novērtē manus pūliņus mūsu kopējās mājās. Bet vai tas notiks?