Kurzemes Vārds

19:25 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Liepājas ezermala pārmaiņu gaidās

Nākotni noteikts vēl nezināma satura detālplānojums
Sarmīte Pelcmane
Viktors Ulberts

Kaut arī Liepājas ezera apsaimniekošanas ieceres ir lielas un ievērības cienīgas, tās pašlaik tomēr vēl ir uz papīra. Kaut kas skaidrāks būšot zināms pēc tam, kad tiks izstrādāts detālplānojums šai teritorijai.

Taču tieši šī neskaidrība un neziņa par nākotni ir radījusi bažas tām organizācijām, kuras gadiem ilgi saimniekojušas ezermalā. Bažas pastiprina arī nomnieka statuss šajā teritorijā, un ilggadējie ezermalas apsaimniekotāji uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja viņiem šīs teritorijas ļautu privatizēt.

Lielie lomi Zvīņu ciemā

Padomju laikā ezera zvejnieki darbojās toreizējā kolhoza "Boļševiks" paspārnē, izveidojās ezera zveju brigāde, kas cēla ārā lomus pat no aizsaluša ezera. Ar speciālām vinčām esot pa izcirstajiem āliņģīšiem vilkts ārā tīkls, kas bijis pilns ar zivīm, kam zem biezā ledus nebija, kur mukt.

Arī laivu būdu pilsētiņa saglabājusies no tiem laikiem, to tautā joprojām dēvē par zvīņu ciemu. Vienam otram starp nožēlojamām būdelēm slējās arī pa tādai ēkai, kas bija glaunāka par paša dzīvojamo māju. Laivu īpašniekiem tolaik tā bija svēta lieta, tāpat kā automašīnu īpašniekiem, kas sestdienās devās uz garāžu; laivinieki steidzās uz savu laivu būdu, kur dažkārt nokvernēja līdz vakaram vai pat otrās dienas pusdienlaikam, un sievām nebija nekādas daļas, kas īsti notiek šajā vīru pasaulē.

Vietām gan ezera skaistumu bojā vairāku garāžu kooperatīvu sarūsējušo dzelžu korpusi, pussabrukušas celtnes, aizžogotas teritorijas.

Sportu aizstāj makšķerēšana

Tomēr pēc vairāku gadu tāda kā stagnācijas posma laivu būdu teritorijā ir jūtama renesanse. Ja kādreiz to apkārtnē mētājās dažādu drazu kaudzes, zālājs nebija pļauts un kopts vairākas sezonas, būdas – nekrāsotas, tad nu jau situācija vēršas uz labo pusi. Protams, līdz Eiropas līmenim, kur pilnīgi viss ir svaigs, spīd un laistās, vēl ļoti tālu. Taču daudzviet ezermalā, kur saimnieko vairāki klubi un apvienības, vairs nevalda pamestība. "Cilvēki atkal vairāk sākuši pievērsties aktīvai atpūtai," uzskata kluba "Olimps 1" biedrs Āris Miķelsons.

"Olimps 1" ir viena no organizācijām, kuras apsaimnieko daļu no ezermalas, tur kluba biedri nodarbojas ar aktīvo atpūtu. Šis klubs atrodas ļoti interesantā vietā – tieši uz stūra, kur kanāls saplūst ar Liepājas ezeru. Tur esot arī dziļākā vieta visā ezermalā, tāpēc iespējams izmantot peldlīdzekļus ar dziļāku iegrimi nekā citviet, un tas arī tiek darīts.

Līdzīgi kā visiem ezermalā esošajiem klubiem vai apvienībām "Olimpa 1" pirmsākumi meklējami vēl padomju laikā. Ā.Miķelsons atceras, ka 1985.gadā fabrikas "Baltija" vadītāji darbiniekiem pavēstījuši, ka ir iespēja iegādāties dēļus par pāri palikušajiem arodbiedrības līdzekļiem. Tāpēc, ja pašiem ir uzņēmība, tad var sākt būvēt sporta un atpūtas bāzi līdzās uzņēmumam. Tā divu gadu laikā tapa "Olimpa 1" laivu būdas, kā arī galvenā ēka, kur sezonas noslēgumos rīkotas balles ar grupa "Credo" tā, ka bezmaz zivis ezerā dancojušas līdzi, un aizvien notiek kluba biedru sanāksmes.

Lai arī sākotnēji klubs radīts, lai attīstītu dažādus ūdenssporta veidus, pašlaik šajā jomā aktivitātes ir rimušas. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vairs nav uzņēmuma naudas pleca, kas šo dārgo sportošanu atbalstītu. Bet individuāli to finansēt kluba biedriem nav pa spēkam. Protams, ir atsevišķi izņēmumi. Diviem kluba biedriem pieder jahtas, vēl pie kluba steķiem ierādīta vieta jauniešiem, kuri vasarās tur uz nebēdu vizinās ar motorlaivu un ūdensslēpēm.

"Tikko laiks kļūs siltāks, viņi te būs klāt," prognozēja Ā.Miķelsons. Bez tam krastā stāv liels kuteris "Tims", ar kuru varētu vizināt tūristus arī jūrā. Tikai saimnieks gan to reti liekot lietā, jo kutera novietošanai ūdenī nepieciešams ceļamkrāns. Lielākā daļa no 63 kluba biedriem savukārt gaida 1.jūniju, kad varēs sēsties laivās un doties lielā loma meklējumos. Tāpēc var uzskatīt, ka ūdenssportu šajā vietā ir nomainījusi makšķerēšana un atpūta.

Tiek izstrādāts detālplānojums

Kā "Kurzemes Vārdam" paskaidroja Pilsētas domes Attīstības pārvaldes priekšnieks Gunārs Ansiņš, šobrīd tiek izstrādāts visas ezermalas detālplānojums, kam, protams, paredzēta arī sabiedriskā apspriešana. Tikai tad, kad detālplānojums būs gatavs, saskaņots un apstiprināts, varēs spriest arī par ezera krasta nākotni. Viņš gan pieļāva, ka ar laivu būdu īpašniekiem varētu rasties problēmas, jo tās veidojušās padomju laikā kā kooperatīvi, daudzas būvētas bez būvatļaujām, vietām nav skaidras īpašumattiecības.

Bet domes Nekustamā īpašuma pārvaldes speciāliste Iveta Gulbe sacīja, ka lielākā daļa laivu novietņu teritorijas ir iznomāta tās īpašniekiem uz pieciem gadiem, tikai Zirgu sala ir ierakstīta zemesgrāmatā kā pašvaldības īpašums un zeme rezervēta projektu izstrādāšanai. Pārējos gadījumos var būt visādi, uzskata speciāliste, risinājums atkarīgs no tā, vai īpašnieki ir ierakstījuši īpašumus zemesgrāmatā. Taču arī viņa norādīja, ka skaidrība par ezermalas nākotni un arī laivu būdu teritoriju būs tikai pēc detālplānojuma izstrādes.

Plāni ir lieli

Liepājas ezers daudzus gadus kalpojis gan uzņēmumam "Liepājas metalurgs", gan pilsētas un rajona makšķerniekiem, zvejniekiem, medniekiem, ūdenssportistiem. Tagad pienācis laiks atdarīt ezeram un parūpēties, lai tas vēl ilgi kalpotu un priecētu mūs.

Par to, kā un ko labāk darīt, lai ezeru atveseļotu, domā gan Liepājas pašvaldība, gan ap ezeru esošo pagastu deputāti.

Liepājas domes Vides fonds inspirējis ideju par kopīgu sabiedrisko organizāciju, kas nodarbotos ar Liepājas un arī Tosmares ezera problēmām. Galvenokārt runa ir tieši par Liepājas ezeru, ap kuru esošās pašvaldības katra atsevišķi savu iespēju robežās saimnieko ezerā, taču to darbība nebija koordinēta un pietiekami mērķtiecīga. Ir izveidota sabiedriskā organizācija "Liepājas ezeri", kurā piedalās Liepāja un ap ezeru esošie pagasti – Nīca, Otaņķi, Grobiņa (arī laivu kooperatīvu, makšķernieku biedrību u.c. pārstāvji).

Bet Pilsētas domes Attīstības pārvaldē ir tapis projekta pieteikums "Liepājas lagūnu ezeru atveseļošana", kas iesniegts Eiropas Savienības fondam "Life – Nature" finansējuma saņemšanai.

Kā teica projekta "Liepājas lagūnu ezeru atveseļošana" pieteikuma autore, Attīstības pārvaldes infrastruktūras projektu koordinatore Gunta Birzniece: "Priekšlikumā mazāk runāts par laivu piestātņu ierīkošanu, vairāk – par dabas aizsardzības pasākumiem. Projekts paredz ezera apsaimniekošanu papildināt tieši ar dabas aizsardzības pasākumu plānu. Vienu zinām jau tagad – ezers ir jāizpļauj. Liepājas ezerā no 1700 hektāriem apmēram 500–600 hektāru ir aizauguši."

G.Ansiņš savukārt norāda, ka atbilde no ES fonda gaidāma šogad septembrī un ka tad, ja tā būs pozitīva, varēs sākt ezera un tā krastmalas kompleksu attīstību.

Šobrīd priecē, ka ir radīti priekšnosacījumi licencēšanas ieviešanai. Ezeru uzrauga vides inspektori, ir sakārtota tā kontrole, ir iegādāts niedru pļaušanas kombains, kas izpļaus kuģošanas ceļus un laivu piestātnes. Ezerā ielaisti arī tūkstošiem zivju mazuļu. Biedrība "Liepājas ezeri" uzņēmusies izplatīt abu veidu makšķernieku kartes, turklāt izskanējis ierosinājums sarīkot ezerā plaša mēroga makšķerēšanas sacensības.

Nākotnē bez izpļaušanas paredzēta arī laivu bāzes celšana ar video un konferenču zāli, kurās interesenti varētu iepazīties ar ezera izmantošanas iespējām, tas noteikti veicinās ekotūrismu. Liepājas ezeram apkārt ar laiku paredzēts izveidot velotaku, pa kuru varēs pārvietoties tikai ar velosipēdiem, kā arī uzbūvēt vairākus putnu novērošanas un apkārtnes pārraudzības torņus.

Teritoriju labprāt privatizētu

"Tas viss ir ļoti labi un pareizi," biedrības "Liepājas ezeri" plānus par vides sakārtošanu un ekotūrismu atzinīgi novērtēja kluba "Olimps 1" biedrs Ā.Miķelsons. Neesot arī iebildumu, ka biedrība savā kontrolē pārņem zvejas un makšķerēšanas licencēšanu. Taču laivu būdu īpašniekus mācot bažas, ka aiz šīm aktivitātēm slēpjas daudz tālejošāki plāni, proti, pārņemt kontrolē arī ezermalā saimniekojošos klubus un apvienības vai arī dažas no tām vispār likvidēt, lai pēc tam pēc saviem ieskatiem saimniekotu vērtīgajos ezermalas zemes gabalos. Šādas aizdomas radot arī ierēdņu nekonkrētie izteikumi par nākotni, kas atkarīga no detālplānojuma, bet kas tur būs paredzēts, neviens nezina. Arī izteikumus, ka daudzas laivu būdas celtas bez būvatļaujām, varētu vērtēt arī kā mājienus, ka tās tiks nojauktas. Taču šāda attieksme neesot godīga, jo ēkas būvējuši paši kluba biedri un aizvien vēl iegulda savu naudu teritorijas labiekārtošanā. Tāpēc arī ir satraukums par to, ka klubu un apvienību teritorijas lielākoties ir tikai iznomātas. "Vispareizāk būtu, ja šos zemes gabalus mums ļautu privatizēt un saimniekot tālāk," uzskata Ā.Miķelsons.

Nebūtu arī pareizi visu ezermalu padarīt publiski pieejamu. Tādā gadījumā – kur īpašnieki uzglabās savas laivas? Visiem taču zināma pilsētā ne īpaši spožā kriminogēnā situācija. Tāpēc dažas teritorijas tiek apsargātas pat ar suņiem. Nevietā esot pārmetumi arī par nesakārtotu vidi. Tieši norobežotās teritorijas ir sakārtotas, savukārt piedrazotas ir tieši publiski pieejamās vietas pie ezera. Tur tad arī būtu iespējams izpausties vides sakārtotājiem. Bez tam līdzās esošā Zirgu sala esot uzskatāms nesakārtotības piemērs, lai gan teritorija ļoti piemērota kāda atpūtas kompleksa celtniecībai. Tur tad arī varētu celt gan jaunas laivu bāzes, gan video un konferenču zāli, nekaitējot jau esošo ezermalas apsaimniekotāju interesēm.