Kurzemes Vārds

11:27 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai smagā dūre trāpa īstajā vietā?
Sarmīte Pelcmane

Pēdējā laikā liepājnieku jaunā paaudze vairākkārt izcēlusies visas valsts mērogā - iepriekš bija trokšņaini izglītības reformas pretinieku pasākumi, bet nesen Jūrmalas parkā gandrīz simts jauniešu gatavojās masveida izkaušanās akcijai, kam uzmanību pievērsa gan Jānis Domburs Latvijas televīzijas nopietnajā diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?", gan Dāvids TV5 izklaides šovā par tēmu "Asinis līst…". Arī interneta portāli bija pilni ar šo notikumu atspoguļojumiem, un katrs, kam nebija slinkums, toties bija pieejams internets, izteica savu viedokli par to, kas notiek Liepājā. Vairums no komentētājiem, kas mīt visās Latvijas malās, tā arī jautāja: vai Liepājā valda anarhija?

Taču iepriekšējās nedēļas nogales notikumi liecināja, ka nekādas anarhijas te nav. Ja varas pārstāvji grib, var būt ļoti bargi un operatīvi pārtraukt to, ko uzskata par nekārtībām. Tikai - vai vienmēr smagā dūre trāpa īstajā vietā? Tādas pārdomas radās pēc bērnu protesta akcijas pie Karostas kanāla, kad viņi, aicinot pievērst uzmanību vides problēmām, zīmēja uz kanāla betona apmales saulītes, zvēriņus, zivtiņas un ar krītiņiem uzrakstīja palīgā saucienu "SOS". Tikko pasākums bija sācies, ātrā tempā uz notikuma vietu attraucās vairākas Pašvaldības policijas mašīnas, zīmētāju pulciņu ielenca policisti un, iepriekš pierakstījuši bērnu vārdus un adreses, izgaiņāja aktīvistus.

Pēc likuma skatoties, taisnība ir varas pārstāvju pusē, proti, organizatore Brigita Maksimova nebija saņēmusi šim zīmēšanas pasākumam pašvaldības akceptu, tāpēc tas tika traktēts kā nesankcionēts pikets. Organizatorei tika sastādīts akts par pārkāpumu un policija gatavojas ierosināt disciplinārlietu par nesankcionēta piketa rīkošanu un bērnu iesaistīšanu tajā.

Tomēr, tomēr… Smieklīgs uz vispārējā fona šķiet pašvaldības aizbildinājums, ka pārkāpta ne tikai piketu rīkošanas kārtība, bet zīmētāju akcija nav saskaņota arī ar pilsētas galveno mākslinieci. Tātad maza bēda, ka kanālā regulāri plūst nafta, skalojas gruži, nobeidzas putni, ka tā apkārtnē izplatās smirdoņa, kas traucē iedzīvotājiem normāli dzīvot, svarīgāk, lai bērnu zīmējumi uz apmalēm būtu saskaņoti un augstā idejiskajā līmenī. Bērnu protestus apturam, bet kas sodīs firmas, kuras piegandē Karostas kanāla apkārtni?

Protams, pasākuma organizatorei var pārmest, ka nenokārtoja papīrus, tādējādi iesaistīja bērnus pretlikumīgās darbībās, viņiem bija jāatbild policistiem un viņu vecākiem jāsaņem brīdinājums par atvašu darbošanos. Viss likumīgi, jo akcijas organizatori nav bez vainas. To nevar noliegt.

Nolūkojoties šajās norisēs, tomēr mieru neliek jautājums, vai Liepājā mazums objektu, kur policistu spēki būtu vēl vairāk nepieciešami, nekā izgaiņāt zīmējošus bērnus, kaut arī pasākums nav saskaņots ar dažādajiem dienestiem, citu par citu svarīgākiem? Vai nu kāds ļaunums būtu cēlies, ja ļautu viņiem zīmējumus pabeigt, diezin vai jaunā paaudze tobrīd apdraudēja Liepājas dzīvi, traucēja tās mieru.

Galu galā - šobrīd, kad bērni ir tik ļoti aizrāvušies ar vardarbīgām datorspēlēm un arī multiplikācijas filmās neko citu neredz, kā vien to, ka kādam sit pa galvu, triec pret sienu, sadala gabalos utt., ko viens otrs varbūt arī mēģina eksperimentēt dabā, varētu tikai priecāties par to, ka pāris jauniešu interesējas par pilsētai svarīgām norisēm un ir gatavi aktīvi piedalīties vides uzlabošanā. Tās vides, kurā viņi paši dzīvo. Cita lieta, kā šo entuziasmu izmanto pieaugušie.

Bija laiki, kad pilsētas bērni piedalījās tās uzkopšanā, pat bērnudārza audzēkņi grupiņām vien nāca katrs ar savu spainīti un lāpstiņu, lai palīdzētu stādīt alejas, apkoptu kāpu zonu. Svarīga taču ir katra ūdens pile, ar ko jaunais pilsētas iemītnieks padzirda tikko iestādītu kociņu vai katra gružu kaudzīte, ko viņš ar savu rotaļu mašīnīti aizved uz atkritumu kopējo kaudzi. Ja mazie tā darbosies kopš bērnības, tad ir cerība, ka saudzēs un lolos savu pilsētu arī nākotnē.

Taču, ja jau bērnībā, redzēdami nekārtības kanālā un mēģinot pret to protestēt, sajutīs pieaugušo nosodījumu, vairs varbūt arī nemēģinās aktīvi darboties. Nav ko vainot policistus, kas stingri turējās pie likuma burta, toties var likt pie sirds gan pasākuma organizatoriem, gan pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, lai domā, kā bērnu enerģiju virzīt pareizajās sliedēs. Iespējams, abām pusēm jāpakāpjas kādu solīti vienai otrai pretī.