Kurzemes Vārds

20:19 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma – Tevi pārdos kā lelli? Nepieļauj to!

Daina Meistere

Lai veicinātu pedagogu izpratni par cilvēku tirdzniecības problēmām, tieši skolotāji un skolu pārstāvji bija aicināti piedalīties konferencē "Darbs ar jauniešiem par cilvēku tirdzniecību". Tā norisinās projektā "Cilvēku tirdzniecības novēršana: Baltijas valstu jauniešu informēšana". Pēc konferences tās dalībnieki atzina, ka ieguvuši gan izpratni, kā var noteikt cilvēka tirdzniecības gadījumus, gan arī bija gandarīti par to, ka ieguvuši materiālus – informatīvu bukletu "Cilvēku tirdzniecības novēršana", kā arī filmu "Mūžīgi Lilja", ko rādīt skolēniem. Konferencē uzsvēra, ka jaunieši, arī bērni ir tā riska grupa, kura var tikt iesaistīta cilvēktirdzniecībā. Parasti, ja runā par darbaspēka pārdošanu, ar to saprot jaunietes, kuras kļūst par prostitūtām, taču jāpiebilst, ka, neapzinoties savas tiesības, par upuriem var kļūt arī tie jaunieši, kuri dodas peļņā, arī studenti, kuri vasarās cenšas nopelnīt naudu, lai samaksātu par studijām.

Lamatas bija izliktas

Anita ir liepājniece, studente. Un kā jau jaunam cilvēkam arī viņai gribējās gan nopelnīt naudiņu, gan jaunas zemes iepazīt un vēl svešvalodu prasmi papildināt. Tad viņa kopā ar savu draudzeni atsaucās kādam sludinājumam, kur firma solīja peļņas iespējas Vācijā. Noteikumi bija tādi: vajadzēja mazliet prast vācu valodu, bija nepieciešamas iemaņas darbā ar datoru, bija jānosūta savs CV. Jau drīz pēc tam abas jaunietes tika uzaicinātas uz pārrunām. Jāizbrauc bija tūlīt, jau pēc divām dienām. Kopā ar abām jaunajām liepājniecēm uz prāmja uzkāpa arī divi gados visai jauni firmas pārstāvji. Meitenēm paņēma pases, bet izmaksas par biļetēm sedza firma. Sarunājoties noskaidrojās, ka viņām trīs mēnešus būs mācības, par ko pienāksies neliela samaksa. Pēc tam, kad prāmis piestāja ostā, pretī bija automašīna, kurā kopā ar studentēm brauca arī firmas pārstāvji. Meitenēm tika piedāvāta dzīvesvieta, bet jāstrādā bija lielā biroja telpā. Tā kā viņām nebija pases, tad lika strādāt no vietas vairāk nekā astoņas stundas, bez tiesībām iziet ārā pusdienas pārtraukumā. Telpas bija visai nomācošas. Un abas peļņas meklētājas kā jau izglītotas jaunietes saprata, ka kaut kas tomēr nav īsti lāgā. Jo nevarēja saprast, kas tas par darbu, ko viņam liks darīt tālāk un kas vispār šajā ēkā notiek, ar kādu biznesa veidu tur nodarbojas. Meitenēm izdevās dabūt savas pases, un tā kā naudiņas atpakaļ ceļam pietika, viņas ātri vien devās mājās.

– Varēja iekrist smagāk, – notikumu komentē viena no konferences dalībniecēm, 1.vidusskolas skolotāja Diāna Lāce. Vadoties pēc iegūtās informācijas, viņa paskaidro, ka jau tas vien ir aizdomīgi, ka tik ātri varēja doties ceļā, tāpat tas, ka paņēma pases un ka nebija skaidrības, ko darīs. Iekrita jaunietes ar vilinājumu, ka viņas varēs mācīties… Tas viss ļauj domāt, ka piedāvāts bija nelegāls darbs. Kurš, paldies Dievam, beidzās bez nepatīkamiem starpgadījumiem.

Palīdz lietuviešu meitenes liktenis

– Ja cilvēks, vienalga, tas ir bērns vai jauna sieviete, ir cietis, tad viņš visdrīzāk klusēs un nevienam par pāridarījumu nestāstīts. Viņš klusēs un palīdzību nelūgs ne sociālam darbiniekam, ne – ja tā ir skola – sociālam pedagogam, kā arī nestāstīs par to skolotājam. Katrs cilvēks, atkarībā no sava rakstura, mēģina ar šo problēmu tikt galā paša spēkiem, bieži vien pat neapzinoties, ka viņš ir izmantots, – pēc konferences par cilvēktirdzniecības problēmām saka 8.vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Iveta Šlaita. Kas notiek vai var notikt ar skolēniem?

– Es domāju, ka liels riska faktors, kas ietekmē tieši skolēnus, ir darba meklēšana ārpus valsts robežām, tas ir – braukšana peļņā. Kaut vai tā pati reklāma, kā atšķirt, kura ir īsta un kura slēpj sevī risku, ka cilvēks tiks savervēts nelegālam darbam, – turpina I. Šlaita. – Mums, semināra dalībniekiem, darba grupā uzdeva izveidot abus šos modeļus. Un vēlāk, tos apskatot un analizējot, izrādījās, ka tie praktiski neatšķiras. Tas parāda, cik grūti ir orientēties. Nesen bija izlikti lieli, brīdinoši plakāti ar tekstu: "Tevi pārdos kā lelli!" Tad pēc laika kādā no preses izdevumiem parādījās sludinājums ar tekstu: "Tevi nepārdos kā lelli!" Kad sāka nopietnāk pētīt, atklājās, ka tieši tā slēpj iespēju, ka tiešām meitene var tikt pārdota bez tiesībām. Vai cilvēks to izvēlēsies, atkarīgs arī no viņa rakstura, no tā, cik viņš ir drošs un pārliecināts par sevi un savām spējām.

Skolotāju prakse parāda, cik būtiskas ir sarunas ar skolēniem.

– Patiesībā skolotājs vairumā gadījumu jau ikdienā strādā ar skolēniem un runā par šīm tēmām. Es pati mācu latviešu valodu un literatūru. Bieži vien skolēni iepriekšējā vakarā ir dzirdējuši kādu negatīvu informāciju, kādu notikumu, kas viņus ir satraucis un viņi nevar klusēt, viņi vēlas to pārrunāt. Patiesībā mēs, skolotāji, uzklausām arī daudzas patiesībā briesmīgas lietas par to, kas notiek bērnu ģimenēs. Iespējams, ka to tieši nevar klasificēt par cilvēku tirdzniecību, taču, sasaistot kopā visus apstākļus, var secināt, ka tas var novest pie sevis vai sava darba spēka pārdošanas, – turpināja 8.vidusskolas direktora vietniece.

Pedagogu saņemtie uzskates materiāli, kā informatīvais buklets "Cilvēku tirdzniecības novēršana" un filma "Mūžīgi Lilja" arī palīdz atrast atbildes uz jautājumu, kas ir cilvēku tirdzniecība, kā to pazīt un ko darīt. Kā pastāstīja I.Šlaita, viņa pati noskatījās šo filmu, pirms to rādīt saviem skolēniem. Un atzina, ka materiāls ir stipri vien iedarbīgs. Viņa zina, ka skolēniem ir svarīgi ne tikai to redzēt, bet arī – lai ar viņiem kāds to visu pārrunātu, lai viņi varētu uzdot jautājumus un saņemtu arī atbildes. Jo filma ir smaga, tas ir likteņstāsts par kādu lielpilsētas (filmā tā ir Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, arī galvenās varones stāsts neesot izdomāts) meiteni, kura nonāk tādos apstākļos, kas nepilngadīgo bērnu noved pie traģēdijas. Šis vizuālais materiāls skolēniem palīdz izprast, ka padošanās vilinājumiem bieži vien var aizvest postā. Un liek viņiem domāt.

Bērns ar skumjām acīm

Pēc šī semināra mūsu skolotāji sākuši pievērst uzmanību vēl vienai aktuālai problēmai, kas pēdējā laikā ienāk skolās. Tie ir bērni, kuru vecāki ir aizbraukuši uz ārzemēm strādāt. Tagad 8.vidusskolā izveidotā atbalsta grupa, kurā ietilpst gan klašu audzinātāji, gan sociālais pedagogs, medicīnas darbiniece un citi speciālisti, ir sākuši apzināt skolēnus, kuri palikuši radinieku apgādībā. Tas viss sākās pavisam nejauši, kad kādam no skolēniem bija par grūtu paturēt sāpi tikai pie sevis. Bērns pastāstīja, ka tētis jau pusgadu strādā ārzemēs, bet vakar aizbraukusi arī māmiņa. Mazie sadalīti citiem tuviniekiem – par vienu rūpējas viena vecmāmiņa, par otru – otrā, bet lielākais nodots tēvoča gādībā. Piemēram, piektajās klasēs vien septiņiem zēniem un meitenēm kāds no vecākiem ir ārzemēs, trim no viņiem peļņā ir devušies abi – tētis un mamma. Psiholoģiski smagi panesama tieši šī pamestības sajūta, jo bērnam ir zudis viss, pie kā viņš bija pieradis, kas viņam radīja drošības sajūtu. Bieži vien šajās ģimenēs mamma ir vienīgais pelnītājs. Vecāki visbiežāk cer, ka visu negatīvo kompensēs tā naudiņa, kuru viņi sapelnīs un kas ļaus uzlabot ģimenes materiālo situāciju. Taču skolotājiem ir bažas, ka tieši ar šiem audzēkņiem var vieglāk manipulēt, ka viņus var izmantot cilvēku tirgošanas biznesa pārstāvji. Bez tam pedagogi ne reizi vien izdzird bērnus stāstām, ka vecāki atbraukuši mājās vīlušies, ka viņi nav saņēmuši to, ko iecerējuši, ka darbs nav bijis tāds, kā solīts, un arī samaksāts nav tik, cik bijis runāts iepriekš, pirms došanās pelņā.

– No tā var secināt, ka cilvēks, iespējams, ir devies peļņā nelegāli, – domā skolotāja I.Šlaita.

– Es mācu latviešu valodu un literatūru, kā arī vācu valodu pamatskolas klasēs, – saka Diāna Lāce. – Un arī šajās klasēs ir skolēni, kuriem vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Lai gan viņu bērniem tuvojas pamatskolas beigšanas laiks, tāpēc ģimenes atbalsts būtu ļoti noderīgs.

D.Lāce atklāj galvenās problēmas, kas ar to saistītas. Bērni paliek bez uzraudzības, sāk neapmeklēt skolu. Un vecvecāki, kuru gādībā viņi visbiežāk ir atstāti, to nemaz nezina. Bet vēl smagāk ir tad, kad bērni aizbrauc līdzi saviem vecākiem.

– Par šiem skolēniem mums vispār nav nekādas informācijas. Mēs nezinām, vai viņi tur apmeklē skolu, vai pavada dienas bezmērķīgi, bet varbūt, ka strādā. Un, ņemot vērā, ka viņi ir pusaudži, ka viņiem ir piecpadsmit sešpadsmit gadu, varētu būt, ka viņi to dara nelegāli, – raizējas skolotāja.

Vēlme ir, vajadzīga nauda

– Cilvēka tirdzniecības gadījumus mēs tikai nupat sākam izprast un pievērst uzmanību faktiem, – sacīja pilsētā izveidotās darba grupas cilvēku tirdzniecības jautājumos pārstāve M.Sitenkova. Viņa savā sociālās darbinieces praksē tagad redz, cik bieži ir iznācis cīnīties ar sekām, neredzot īsto iemeslu. Runājot ar kolēģiem, mēģina noskaidrot, kas slēpjas aiz cilvēka bēdu stāsta. Tā atnākusi pēc palīdzības kāda jauniete, kura nonākusi sociāli grūtos apstākļos. Viņa nejauši sarunā atklājusi, ka pusgadu strādājusi ārzemēs, taču pārbraukusi tukšām rokām, neko nenopelnījusi, palikusi, kā mēdz teikt, mīnusos.

– Ja darbiniekam nav pieredzes cilvēktirdzniecības jautājumos, viņš uzdod tikai tos jautājumus, kuri atklāj cilvēka šā brīža situāciju. Taču speciālists var iedziļināties situācijā, noskaidrojot, kāpēc ir iznācis tā, ka strādājot cilvēks ir nonācis vēl lielākā nabadzībā, nekā aizbraucot. Kur viņš bijis, ar kādiem cilvēkiem ticies, kā ticis pāri robežai? – turpina M.Sitenkova, piebilstot, cik svarīgi, ka speciālistiem tagad ir pieejama izzinoša literatūra, kas palīdz izprast un atklāt cilvēktirdzniecību. Mērķis ir noteikt, vai cilvēks nav kļuvis par upuri, lai varētu viņam palīdzētu. Taču M.Sitenkova paskaidroja, ka mūsu valsts vēl ir ceļā uz psiholoģiskas rehabilitācijas iespējām šādiem upuriem:

– Pašlaik starptautiski ir atzīts, ka mēs Latvijā vēl nedarām to, ko vajadzētu, bet ir centieni to darīt. Ir izveidota valsts programma cilvēktirdzniecības novēršanā no 2004. līdz 2008.gadam. Situācija ir apzināta, bet nav finansējuma reāliem pasākumiem un palīdzībai. Protams, ka svarīgs ir profilakses darbs un šādi izglītojoši semināri un konferences, vēl jo vērtīgāk, ka tiek izglītoti tieši pedagogi, jo skolēni un jaunatne ir ļoti jūtīga auditorija, – sacīja M.Sitenkova. – Bet sociālās palīdzības un pakalpojumu likumā ir punkts, kas paredz, ka ar 2006.gadu šiem cilvēktirdzniecības upuriem ir jāsniedz palīdzība. Tas būtu jāņem vērā, plānojot 2006.gada valsts budžetu.

Nosacījumi, kas var novest līdz cilvēktirdzniecībai.
Ārkārtīgi sliktā ekonomiskā situācija mūsu valstī, nabadzība, zemais iztikas minimums.
Problēmas ģimenē, attiecību konflikti.
Atkarība no atkarību izraisošām vielām.
Šiem cilvēkiem ir vajadzīga nauda, tāpēc viņi riskē, nenovērtējot realitāti.
Datoratkarība vai atkarība no azartspēlēm.
Strauja tehnoloģijas attīstība. Piemēram, internets, kas pilns ar vilinājumiem, spožiem pozitīviem piemēriem.