Kurzemes Vārds

23:26 Piektdiena, 6. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Policisti veidos arodbiedrības

Līvija Leine

Sestdien Rīgā notiks Latvijas Policistu biedrības dibināšanas kopsapulce. Tas būs pirmais solis uz Policistu arodbiedrības dibināšanu. 2006.gada 1.janvārī stāsies spēkā likuma grozījumi, kas ļauj arī policistiem dibināt arodbiedrības. Uz šo kopsapulci dosies arī Liepājas Ceļu policijas inspektors Edgars Krūmiņš.

Viņš par arodbiedrības organizēšanu interesējies, kopš tika uzzināts, ka to drīkst darīt arī Latvijas policisti. Latvija līdz šim ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur tas bija aizliegts. Igaunijā, piemēram, tāda arodbiedrība darbojas jau kopš 1992.gada.

Arodbiedrība policistiem ir vajadzīga tāpēc, lai labāk varētu aizstāvēt savas tiesības, uzskata Edgars Krūmiņš. Darba algas policijā ir niecīgas, neskatoties uz inflāciju un patēriņa cenu pieaugumu, tās netiek paaugstinātas. Tāpēc labi darbinieki no policijas aiziet, strādā apsardzes firmās vai vispār pāriet strādāt citās jomās. Edgaru Krūmiņu sarūgtina arī tas, ka policistiem bieži jāstrādā virsstundas, taču par tām kā par virsstundām maksāts netiek. Viņu neapmierina arī tas, ka, viņaprāt, bieži vien bez jebkāda pamatojuma viņš tiek izsaukts no brīvdienām, lai dežurētu, piemēram, parkā, kur auto kustības nav.

Policistu iniciatīvu izveidot arodbiedrību atbalsta ne tikai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, bet arī dažādu Eiropas valstu policistu arodapvienības, kā arī Eiropas policistu apvienības "EUROCOP" pārstāvji. Taču Edgars Krūmiņš apgalvo, ka viņam nav veicies ar iesaistīšanos arodbiedrības dibināšanā, traucējot priekšniecības nelabvēlīgā attieksme. Savā brīvajā laikā viņš piedalījies "EUROCOP" organizētajā konferencē Rīgā, taču pēc atgriešanās mājās dabūjis rakstīt paskaidrojumu. To viņš uzskata par cilvēktiesību pārkāpšanu. Arī citkārt viņu nevietā un nevajadzīgi pārbaudot.

Lai arī policistu arodbiedrības iniciatīvas grupas pārstāvji – Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 25.nodaļas Kārtības policijas inspektors Agris Sūna un citi – uzskata, ka Policijas biedrības dibināšana ir apsveicama, Edgars Krūmiņš tā nedomā. Viņš uzskata, ka šie astoņi mēneši līdz 1.janvārim vajadzīgi tikai tāpēc, lai, arodbiedrību veidojot, visu līmeņu priekšniecībai būtu dota iespēja tās vadībā iekārtot sev lojālus cilvēkus, kuri īpaši daudz par ierindas policistiem nerūpēšoties. Agris Sūna gan norāda, ka 1923.gadā policistu sociāli ekonomiskie apstākļi bijuši diezgan līdzīgi pašreizējiem, jo galvenie iemesli, kāpēc tā dibināta, bija zemās darba algas, grūtie darba apstākļi, policistu centieni pēc labākas izglītības, materiālā stāvokļa un sociālajām garantijām. Policistu biedrība, pēc viņa domām, izstrādās arodbiedrības principus un stratēģiju, būs reālāk saglabāt apņēmību darboties.

Bet iespējams, ka šie astoņi mēneši līdz arodbiedrības dibināšanai nemaz nebūs jāgaida. Pagājuša gada beigās Valsts cilvēktiesību birojs sagatavoja un iesniedza Satversmes tiesai prasības pieteikumu par likumā "Par policiju" noteiktā aizlieguma apvienoties arodbiedrībās atzīšanu par spēkā neesošu. Gadījumā, ja Satversmes tiesa šo pieteikumu izskatīs tuvākajā laikā, tiesības veidot arodbiedrību būs arī pirms 2006.gada janvāra.