Kurzemes Vārds

01:49 Otrdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Domnieka krēslā

Uz jaunas domāšanas horizonta sliekšņa
Edgars Lūsēns

ULDI PĪLĒNU bez izpušķojumiem un pārspīlējumiem var saukt par vienu no pašiem ietekmīgākajiem cilvēkiem Liepājā pēdējo astoņu gadu laikā. Gan atbalstītāju apbrīnoto, gan pretinieku – lielākoties daudznozīmīgi klusējošo – nenoliegto augsto intelektuālo potenciālu viņš spējis realizēt, no nulles izveidojot viņam miljonāra statusu atnesušo uzņēmumu holdingu, kas no arhitektu biroja izaudzis nacionāla mēroga kompānijā ar pretenzijām uz nišu Eiropas Savienībā.

Kopš "Apvienotā saraksta" triumfa 1997.gada pašvaldības vēlēšanās viņš tiek uzskatīts par pilsētas attīstības galveno stratēģi, tādēļ sadzīviski nereti dēvēts par Liepājas kaklu, kas groza galvu, lai gan oficiāli līdz šim jaunāko laiku pašvaldībā ieņēmis vienīgi domes priekšsēdētāja ārštata padomnieka amatu. Domubiedri, kā, piemēram, domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, viņu dēvē par stūrgalvīgu Liepājas intelektuāli, kurā der ieklausīties un kurš atšķirībā no daudziem citiem radošiem cilvēkiem, kas pašpietiekamību rod gudrās teorijās, spēj savas idejas realizēt, ja arī tas prasa kailu elektrības vadu paņemšanu rokā jeb atklātu nostāšanos pret ietekmīgiem un bīstamiem oponentiem.

Oponenti, kas visi kā viens piekrita sarunāties tikai gadījumā, ja tiek saglabāta anonimitāte, visbiežāk Uldi Pīlēnu min kā garastāvokļa cilvēku, kas iedvesmas brīžos spēj panākt visu, kas iecerēts, bet krēslainākajos mirkļos esot ietiepīgi kategorisks. Bet spējas izkombinēt vairākus gājienus uz priekšu min gan vieni, gan otri. Tāpat arī grūti esot novilkt robežsvītru, kur Pīlēnam beidzas politika un sākas bizness un kad notiek otrādi. Arī viņš pats pauž, ka politikā jau bijis, vienīgi līdz ar startēšanu vēlēšanās Tautas partijas sarakstā tas noticis "savādākā kapacitātē". Vaicāts, kāpēc tomēr šāda personiskā izvēle par labu publiskajai politikai, bilst, ka tas nav tik nepārprotami atbildams jautājums.

"Ir vairākas lietas, kas virzās paralēli. 1997.gadā mēs kā uzņēmums no reģionālā kļuvām par nacionālo, un tā absolūtā piesaiste bija ja ne 24 stundas dienā, tad nopietnas darba dienas garumā. Šobrīd mums ir vairāk nekā 1000 darbinieku – uzņēmumam ir savādāka vadības struktūra, savādāka iespēja izmantot laika budžetu. Tā būtu vienkāršākā versija," paskaidrojumu iesāk Uldis Pīlēns.

Un turpina ar otrkārt, minot, ka pirmie četri gadi "Liepājas apvienotajam sarakstam" bija vairāk romantiski, kad katrs strādājis pēc labākās sirdsapziņas, nosedzot tos laukus, kas bija nepieciešami pilsētas krīzes pārvarēšanai. Pirmais "LAS" sasaukums bijis veiksmīgāks arī finansu plūsmas izteiksmē, jo labāk veicies ar valsts investīciju piesaisti. "Nākamie četri gadi bija savādāki," atzīst "Liepājas apvienotā saraksta" galvenais stratēģis un ideologs. "Tie bija ar augstāku pašpārliecinātību, jo saņemtie mandāti signalizēja, ka mēs esam uz pareizā ceļa, bet otrs komponents – sadarbība ar valsti – sāka iztrūkt. Negribu analizēt, kas tur pie vainas, bet sadarbība pēdējos divos gados ir stipri vājāka, kas iespaido pilsētas attīstības tempus. Tas nozīmē, ka par pilsētas budžetu jādara lietas, ko varētu darīt par valsts naudu, jo mēs taču arī esam šās valsts sastāvdaļa. Respektīvi otrais sasaukums uzrādīja "Apvienotā saraksta" vājos punktus – tie bija šīs sadarbības trūkums un rutīnas parādīšanās, kas traucēja paskatīties citādāk uz pilsētas attīstības nākotni – četriem gadiem."

Provocēts izvērtēt, par cik procentiem "Apvienotais saraksts" realizējis savu potenciālu, U.Pīlēns matemātiskos aprēķinos neielaižas, taču uzsver, viņaprāt, galveno: "Mēs bijām pionieri Latvijā ar pirmsvēlēšanu koalīcijas ideju. Un no eiropeiskas politikas viedokļa tas bija labs pieteikums, jo vēlētājiem bija precīzi skaidrs, kuras partijas ies kopā, par ko viņi balsos. Tas, ka šī shēma ir iedzīvojusies citur, piemēram, Daugavpilī, nozīmē, ka politiskā novitāte ir devusi pozitīvus impulsus. "Apvienotais saraksts" jau nav mūžīga tēma, tas bija veidots, lai pilsētu izvilktu no primāras krīzes, lai pēc tam katra partija darbotos atsevišķi, jo šī alianse jau nevar būt politiska organizācija, un tā nevar ilgtermiņā definēt politiskos uzstādījumus."

Taujāts par pilsētas pārvaldes lielāko sāpi – pilsētas siltumapgādi, Tautas partijas pirmais numurs nelaipo, konkrēti pavēstot, ka problēmas neatrisināšana būs sociāla un politiska katastrofa. To nedrīkst pieļaut. Pīlēns sev raksturīgajā manierē ķeras pie cēloņu skaidrošanas, minot, ka stratēģiskā kļūda tika pieļauta vēl pirms 1996.gada, kad ar lielām ambīcijām dažādi siltuma ražotāji tika apvienoti zem viena "Liepājas siltuma". "Pēc būtības uzņēmējdarbības pieredzes trūkuma dēļ tika izveidots dzīvotnespējīgs monopolists, kas jau savā dibināšanas brīdī bija ar mīnusa zīmi," saka U.Pīlēns. "Es saprotu, ka "Lauma" un "Liepājas metalurgs" tādējādi veiksmīgi tika vaļā no problēmām ar šīm viņiem līdz tam pakļautajām siltuma centrālēm, taču, manuprāt, būtībā dominējošais bija ambīcijas izveidot siltuma ražošanas monstru. Pie nesakārtotības valstī kopumā, pie Karostas parādiem un pie pietiekami vājas pilsētas ietekmes uz valsti parādi nogulsnējās – tā bija slikta starta pozīcija uzņēmumam. Tālāk jau bija tikai taktiskas problēmas, kas veidojās mazutnieku iespaidīgajā ietekmē uz uzņēmumu un smagnēji saslēgtajos līgumos. Visbeidzot – mazutnieku izspēlētā maksātnespējas kārts pirmajā mēnesī pēc "LAS" nākšanas pie varas, kas ar tā brīža likumdošanu neparedzēja atšķirību starp piparbodītes sanāciju un pilsētas eksistencei būtisku uzņēmuma pārstrukturizāciju. Ar to es gribēju teikt, ka starta pozīcijas bija diezgan smagas. Ir pazaudēti seši vai septiņi gadi, bet tas nebija tiešā veidā no pilsētas atkarīgs, jo kliboja valsts likumdošana, un tas neļāva likumīgā ceļā ietekmēt siltumapgādi. Ja var kaut ko pārmest pilsētas vadītājiem, tad vienīgi to, ka katru ziemu šajos astoņos gados tā pie valdības durvīm pēc palīdzības klauvēja nevis katru, bet gan katru otro dienu."

Kaut arī, iesākot siltumapgādes tematu, jautājumā ietverts motīvs par Pīlēna pakļautībā esošā holdinga struktūrvienību ieinteresētību, aicināts paust iespējamos risinājumus, viņš savu uzņēmumu iespējamo lomu šajos procesos nemin. Pīlēns atgādina reiz jau "Kurzemes Vārdam" sacīto, ka no risinājumiem cerīgākais ir "Latvenergo" ienākšanas variants, vienlaikus uzsverot, ka šobrīd ļoti liela atbildība ir administratoram un galvenajam kreditoram – Unibankai, lai pareizi veiktu uzņēmuma novērtēšanu. "Sarežģītākie procesi notiks vasarā, kad būs izsole," tuvākās nākotnes redzējumu pauž U.Pīlēns. "Uzskatu, pietiekami daudz ir darīts, lai apkure nepārtrūktu, un pašvaldības darbība šajā gadījumā varbūt pat nav īsti novērtēta, jo liepājnieki jau neredz tās kuluārdarbības un to pašvaldības ieguldīto darbu, kas palīdzējis noorganizēt siltumapgādi. Bet nenoliedzami, ka tā ir un tuvākā gada laikā arī paliks pati sāpīgākā problēma Liepājā. Tāpēc mums jādomā arī par alternatīvām, ja izsoles rezultāti nebūs iepriecinoši pilsētas un valsts politikai."

Aicināts ielūkoties pilsētas tuvāko četru gadu attīstībā, kuru vajadzētu nodrošināt šim deputātu sasaukumam, Uldis Pīlēns vispirms min koalīcijas līgumu, kurā iekļautās triju partiju vadlīnijas, viņaprāt, ir pietiekami gan sociāli atbildīgas, gan pilsētu uz priekšu virzošas. "Taču ir būtiski, un tas varētu būt tas jaunais pienesums, ko mēs ar Silvu Goldi kā Tautas partijas pārstāvji domē mēģināsim darīt, – piedāvāt nedaudz plašāku redzējumu uz Liepājas vietu Eiropas Savienības kontekstā. Mēģināsim valsti vairāk iesaistīt pilsētas attīstības procesos," skaidro Tautas partijas Liepājas nodaļas līderis. "Mēs gribam piedāvāt caur divām komponentēm – izglītību un kultūru – padarīt Liepāju jaunatnei pievilcīgāku, ar to domājot ilgtermiņā veidot to kā alternatīvo kultūras centru, Kurzemes izglītības centru. Tie ir tie mūsu stratēģiskie uzdevumi un, man šķiet, tas jaunais akcents, par ko ir pienācis laiks runāt un diskutēt mums pašiem. Mums jānosaka prioritātes – jāizvēlas starp lokālpatriotiskām, valsts, provinciālām, mietpilsoniskām vērtībām, kas, liepājniekuprāt, ļaus pilsētai ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot. Loģiski, ka ir jāasfaltē ielas, jābūvē mājas, jārisina sociālās problēmas, bet tas, kas, manuprāt, pietrūkst kā pilsētas virzītājspēks, ir šie orientieri. Mēs esam tajā vietā un punktā, kur jāpasaka: OK! Mums tagad jāizveido orientieri šiem nākamajiem četriem, astoņiem gadiem."

Lūgts izvērtēt, vai Liepāja ir gatava šāda veida konceptuālam disputam, Pīlēns atbild, ka tas jau ir filozofisks jautājums – par vistu vai olām, jo, ja diskusija nāk, kad pilsēta jau ir pārbriedusi, tad tā kļūst nevajadzīga, bet, ja tā nāk, kamēr pilsēta vēl it kā nav gatava, tad izvēlētā diskusijas forma var paātrināt šo gatavību.

"Ir izmainījušās lietas, kāpēc mēs nevaram nerunāt par šīm tēmām, jo mēs no valsts tālākā rietumu punkta esam kļuvuši par pilsētu, kas ģeogrāfiski ir vistuvāk visiem Eiropas finanšu centriem un ļauj modelēt pilnīgi jaunu situāciju izglītības attīstībā un darbaspēka plūsmas organizēšanā," akcentu un domāšanas maiņas nepieciešamību pamato U.Pīlēns. "Mēs bieži runājam par bezdarbu, un bieži izskan šis darba iespēju trūkums, bet mēs nerunājam par aisberga neredzamo daļu – par to, ka ir totāls kvalificēta darbaspēka deficīts. Es zinu, ka vairumam uzņēmumu ne vien augstākais, bet arī vidējais menedžments ir milzīga problēma un līdz ar to vienlaikus tā ir problēma visas pilsētas attīstībai. Mēs esam procesā, kad jānotiek pilsētas pārstrukturizācijai, cita veida nākotnes uzstādījumam."

Pīlēns piekrīt iebildei, ka nacionāla mēroga partijas ne vienmēr ir gatavas respektēt šāda globāla veida reģionālās attīstības ieceres, bet tūlīt bilst, ka tieši viņa Tautas partija ir nopietni pavērsusies pret reģioniem un to apliecina ne tikai panākumi pašvaldību vēlēšanās, bet arī diskusijas partijas iekšienē. Viņš atzīst, ka tās bijušas gana asas, jo kā ikvienā demokrātiskā struktūrā arī viņa pārstāvētajā partijā valda dažādi viedokļi, tomēr viņš ir pārliecināts, ka izdosies paskaidrot savu nākotnes redzējumu tā, lai pārējie tam piekristu. Pīlēns nelolo ilūzijas, bet viņš bilst, ka akcentu pārvietošana ir ārkārtīgi būtiska.

"Rīgas centrtieces jēdzienam jau ir zināmas pašpietiekamības moments," vērtē Tautas partijas valdē nupat atkal ievēlētais Liepājas domes deputāts. "Ja aktīvs signāls nāk no visiem reģioniem, tad lielā valsts politika jāmaina uz reģionālo impulsu centriem neatkarīgi no tā, vai sabiedrotie ir Valmiera, Jelgava vai Daugavpils. Tāpēc klātbūtnes efekts nacionālās partijās ir nepieciešams. Lai arī lielai daļai sabiedrības ir aizspriedumi pret lielo partiju politiku, mums demokrātiskā valstī nav citu iespēju, kā izmantot šīs demokrātijas instrumentus, aktīvi iesaistoties to pārvaldē. Norobežoties un pateikt, ka mēs mirsim stāvus, nav tālredzīga politika pret nākamajām paaudzēm."

"Kurzemes Vārdam" painteresējoties, vai, viņaprāt, šādas domāšanas nepieciešamību saprot arī jaunievēlētais Liepājas domes deputātu piecpadsmitnieks kā konkrēts lēmējvaras kopums, U.Pīlēna paustā versija zīmējas vairāk mažora nekā minora toņos. "Noteikti šī misijas apziņa un jaunas domāšanas veids būs raksturīgs ne jau nu visiem piecpadsmit un ne jau šodien uz pusdienlaiku – cilvēkiem nav jābūt klonētiem vienā virzienā, taču pat pie ļoti dažāda politiskā spektra var radīt to kopējo tuvāko stratēģisko uzstādījumu, kur rast vienošanos. Antagonistisku pretrunu pēc būtības nav," pauž deputāts

Vaicāts, kā šis viņa sludinātais jaunais domāšanas veids ietekmēs tīri praktiskās lietas, piemēram, ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanu pilsētā, Tautas partijas pārstāvis norāda, ka pašvaldība var veicināt ekonomisko attīstību tieši ar ilgtermiņu uzstādījumu – ar domāšanas programmu, kurā ir sava vieta infrastruktūras attīstībai un investīciju piesaistei, pilsētas mārketa pasākumos, darbībās ar citu valstu vēstniecībām, atvērtības, eiropeiskas domāšanas demonstrēšana, jo tas taču esot subjektīvi – izvēlēties par investīciju vietu vienu vai otru pilsētu, tāpēc bieži vien izšķirošā ir tieši šī attieksme.

Jautāts, vai viņš piekrīt oponentu kritikai, ka "Liepājas apvienotais saraksts" līdz šim nav bijis vienmēr pietiekami atvērts tā tiešo un netiešo atbalstītāju sarakstā neietilpstošu kompāniju iniciatīvām un vēlmēm ienākt Liepājas tirgū, Pīlēns pauda, ka par šiem procesiem jārunā salīdzinošās kategorijās. "Liepāja atvērtības ziņā ir daudz atvērtāka nekā Ventspils," uzskata viens no gadu gaitā visstraujāk izaugušā uzņēmuma līderiem. "Šai atvērtībai ir daudz objektīvu nosacījumu – mēs vēsturiski esam ražotāju pilsēta, mēs esam arī lielāka pilsēta, bet es neatceros nevienu gadījumu, kad kāds no uzņēmējiem metālapstrādē, būvniecībā, tekstilražošanā – vienalga kurā nozarē – tiktu ierobežots. Vienlaikus, protams, ir lietas, kurās varētu vēlēties daudz lielāku konkurētspēju. Pieļauju, ka atklātām izsolēm organizējot zemes gabalu piedāvājumu, varētu būt lielāks pienesums pilsētai."

Taujāts, vai viņš kā Eiropas Savienības popularizētājs redz laika nogriezni, kurā iespējams pārvarēt grūtības, ko Latvijai nesusi nostāšanās zem zilizvaigžņotā karoga, Pīlēns norāda, ka būtu vieglprātīgi minēt konkrētus termiņus, taču būtiski ir inflācijas pieauguma procesā, kas būtībā ir cīņa ar laiku, nekrist panikā un neapšaubīt mūsu izvēli NATO un ES virzienā, bet taktiski un stratēģiski prātus likt kopā, kā panākt, lai labklājība augtu. Komunālo resursu, energoresursu cenu pieaugums rada nopietnu grūtību draudus, taču Pīlēns ir pārliecināts, ka šajā sacensībā ar inflāciju ir iespējas uzvarēt, ja vien pareizi tiek nosprausti un īstenoti pilsētas un valsts ekonomiskās attīstības modeļi.

"Lai arī, piemēram, Palanga šodien no tūristu piesaistes viedokļa izskatās pievilcīgāka par mūsu pilsētu, no ES struktūras viedokļa Liepājas stratēģiskais potenciāls kā ražojošai pilsētai ir lielāks," vērtē Uldis Pīlēns. "Jā, mums ir taktiska atpalicība. Taču tas, vai mēs mācēsim izmantot savas priekšrocības, ir atkarīgs gan no politiskās tālredzības, jaunatnes motivācijas, pašvaldības rīcības, iedzīvotāju spējas saprast procesu secību, jo nevar visu pārdalīt un izmaksāt tagad, jo – ko tad mēs darīsim rīt. Izmērīt, kad sasniegsim noteiktu atzīmi, mēs nevaram – tas ir kā ar horizontu, ko mēs nekad nesasniegsim. Mēs sociālajā sfērā esam atpalikuši vēsturiskās bagāžas dēļ, bet mums ir jāsasniedz tāds domāšanas līmenis, lai Liepāja būtu pietiekami laba dzīvošanai, strādāšanai, lai valsts kategorijās šis būtu impulsu centrs, ar kuru saistām bērnu, mazbērnu nākotni. Ja mēs panāksim šo lūzumu domāšanā, mēs panāksim daudz."

Vizītkarte
ULDIS PĪLĒNS
Arhitekts.
2005.gada martā ievēlēts Liepājas domē kā Tautas partijas saraksta 1.numurs.
A/s "UPB" prezidents.
Tiek uzskatīts par Liepājas pašvaldības 1997. un 2001. gada vēlēšanās uzvarējušā "Liepājas apvienotā saraksta" galveno ideologu.
Pēc "LAS" uzvaras 1997.gada vēlēšanās bija Liepājas ostas valdes priekšsēdētājs un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs.
Vairākkārt ievēlēts Tautas partijas valdē, bijis a/s "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks, savulaik pēc paša vēlēšanās atstājis gan šā uzņēmuma valsts pilnvarnieka, gan Liepājas SEZ valdes locekļa amatu.
Minēts žurnāla "Klubs" Latvijas miljonāru sarakstā.