Kurzemes Vārds

10:04 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Students bez studenta trakulības
Viktors Ulberts

Ja kāds veikalos mēdz izturēties augstprātīgi pret pārdevējiem, tad šo niķi ar steigu vajag atmest. Jo var gadīties, ka pēc pāris gadiem tas pats pārdevējs stāvēs pretī bankā, kad augstprātīgais pircējs vēlēsies ņemt kredītu, un lems: dot vai nedot!

Tieši šādi karjeras kāpnes veidojušās KASPARAM AMONTOVAM, kurš pēc pamatskolas beigšanas pameta dzimto Vaiņodi un tagad, pēc desmit gadiem, ir Hipotēku bankas Liepājas nodaļas kredītspeciālists un vēl paralēli studē Banku augstskolā.

Vai Kaspars jau kopš bērnības gribēja strādāt banku sistēmā? Viņš smejot atbild: pilnīgi noteikti ne. Kad Kasparam vaicāts, vai viņš negrib strādāt bankā, viņš tāpat atsmējis, ka, protams, labprāt būtu bankas prezidents. Taču ar laiku šī sfēra viņam iepatikusies, un ar to arī saistās turpmākie karjeras plāni.

Bankā noderēja datoriemaņas

Bet, atgriežoties desmit gadu senā pagātnē, tolaik 15 gadu vecais Kaspars Liepājā uzsāka mācības RTU MZTK pavisam citā jomā – gribēja kļūt par automehāniķi. Taču atklājies, ka pēc šīs mācību programmas beigšanas viņam nebūs pilnas vidējās izglītības. Tad Kaspars sāka apgūt transporta pārvadājumu tirgzinības. "Liepāja – ostas pilsēta, šķita, kravu aģentēšana un loģistika būs pieprasīta," atceras Kaspars. Papildus specifiskajiem mācību priekšmetiem apgūtas arī zināšanas ekonomikā, kā arī datoriemaņas, kas lieti noderēja, strādājot bankā. Paralēli mācībām Kaspars arī strādājis naktīs par pārdevēju veikalā, lai iegūtu papildu līdzekļus.

Pēc skolas beigšanas Kaspars vēlējies studēt ekonomiku Latvijas Universitātē. Taču palicis trešais aiz strīpas. Izskaidrojums ir vienkāršs: RTU vidusskolas kurss tika apgūts pirmos divus gadus, pēc tam divi gadi veltīti speciālajiem priekšmetiem un praksei. Un šo divu gadu laikā vidusskolas zināšanas matemātikā sāka piemirsties, tāpēc tie, kas nākuši ar svaigām galvām uzreiz no vidusskolas sola, viņu arī izkoduši.

Tad mēģinājis turpināt mācības RTU filiālē Liepājā, taču tās ātri pametis, jo nav radusies interese padziļināti apgūt to, kas jau iepriekš iemācīts.

Treniņi atspēlējas pēc pieciem gadiem

Kaspars izvēlējies vienu darba piedāvājumu – būvmateriālu veikalā par pārdevēju. Darbs viņu nav aizrāvis, iespējams, tāpēc, ka sācis tā saucamajā klusajā sezonā, kad bijis maz klientu. Šajā laikā arī Kasparam piedāvāts pamēģināt spēkus konta operatora amatā Latvijas Krājbankā. Tas bija 2000.gadā. Sākumā viņš, protams, par šo darbu nav zinājis neko, bet jau drīz sapratis, ka ir atradis vietu, kas pašam patīk. Daudz ko vajadzējis apgūt, un viens no tā laika treniņiem viņam izvērsies par kuriozu. "Lai iemācītos pareizi atvērt dažādus kontus, es treniņa nolūkā uz sava vārda atvēru gan vērtspapīru, gan vēl citu veidu kontus. Un pavisam nesen man atnāca paziņojums no Krājbankas, ka par manu kontu apkalpošanu ir iekrājusies zināma naudas summa un es vēl esmu bankai parādā. Tobrīd, kad šos kontus atvēru, apkalpošanas maksa nebija ieviesta, un es domāju, ka gan jau tos ar laiku likvidēs, ja nemanīs nekādu kustību. Bet nekā! Izrādās, pats no sevis nekas ciet neveras!" nosmej Kaspars, kurš šo kuriozo pārpratumu ar Latvijas Krājbanku, protams, jau ir nokārtojis.

Izvēlas mācības atbilstoši darbam

Sākot darbu Latvijas Krājbankā, Kaspars saprata, ka mācības tomēr jāturpina. Papildu stimuls tam bijis arī fakts, ka neklātienē Banku augstskolā jau studējušas vairākas kolēģes. Bez tam studijas tur būtu tieši atbilstošas darbam. "Darbs papildina mācības, un otrādi. Tev ir kaut kāda pieredze, un lekcijās apgūto teoriju uzreiz var praktiski izmantot. Rodas dziļāka izpratne par daudziem jēdzieniem. Kas ir vērtspapīrs? Vērtīgs papīrs, vai? Kas ir kredīts? Kaut kāds aizņēmums. Bet kredītu veidu ir daudz, tie ir dažādi," skaidro Kaspars. Tā nu viņš Banku augstskolā mācās jau divus gadus un ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību. Pēc tam iespējams studēt vēl trīs gadus, iegūt bakalaura grādu. Kaspars to būtu darījis uzreiz, taču vajadzēja parūpēties arī par savas dzīves praktisko pusi. Proti, viņš paņēma kredītu dzīvokļa iegādei, nauda bija vajadzīga arī dzīvokļa iekārtošanai.

Bet tagad Kaspars ir atsācis mācības. Nupat viņš Banku augstskolā beigs trešo kursu. Taču citiem gan neiesaka mācības pārtraukt. "Tā vien šķiet: kas tur liels, tikai vienu gadiņu izlaidīšu. Bet nē, atsākt pēc tam ir ļoti grūti," viņš secina.

Augstskolā viņam tagad esot trāpījies labs kurss, kurā viņš viegli adaptējies. Un tajā gandrīz visi ir jau strādājoši banku darbinieki. Jo parasti darba līgumos viņiem minēts nosacījums, ka darbinieks apņemas regulāri celt savu kvalifikāciju. Tas arī tiek darīts, vai nu par pašu, vai darbavietu sponsorētiem līdzekļiem. Tāpēc kaut arī skaitās studenti, viņiem nav nekā kopīga ar ierastajām studentu ēverģēlībām. "Studentu trakulīgo dzīvi, ko lielākoties izdzīvo, mācoties augstskolā, es jau izbaudīju pirms tam – RTU, kad dzīvoju Vānes ielas kojās. Tagad jau augstskolā neklātienē mācības norit daudz nopietnākā garā. Nav vairs manī tas studenta trakums," saka nesen 25 gadu jubileju nosvinējušais Kaspars. Bez tam lieti noderot arī studiju laikā gūtie kontakti. Un, ja vajag informācijas no kādas iestādes, vispirms galvā tiek prātots, vai tur nestrādā kāds kursabiedrs.

Draugi prasa padomus

"Izglītība ir vajadzīga. Ne jau tā papīra dēļ. Ja gribi tikt augstāk, bez izglītības neiztikt. Kā augstskolā sacīja kāda pasniedzēja: "Tajā brīdī, kad sāksi uzskatīt, ka visu zini, ar steigu sāc meklēt psihiatra palīdzību." Tas tā, ironizējot. Bet viņas vārdu būtība ir tāda, ka cilvēks nekad nevar zināt visu, tāpēc zināšanu nekad nevar būt par daudz," spriež Kaspars.

Tagad viņš strādā Hipotēku bankā par kredītspeciālistu. Šo piedāvājumu pieņēmis, jo darbs bijis pavisam citāds nekā iepriekš. Kontu operators tikai tehniski izpildījis naudas pieņemšanas un izsniegšanas funkcijas, savukārt kredītspeciālistam pašam ir jāizvērtē visi riska faktori un jāizlemj, vai klients spēs atmaksāt kredītu, un vai to izsniegt.

Interesanti, ka draugi Kasparu iesaukuši par Baņķieri. Jo viņi bieži vēršas pēc padoma: kā izdevīgāk pārskaitīt naudu – eiro vai dolāros utt. "Esmu viņiem tāds kā privātais baņķieris. Bet – prieks palīdzēt!" smejot nosaka Kaspars.

Negrib Rīgu, jo pievelk Liepāja

Kaspars atzīst, ka domā par karjeras izaugsmi. Vislielākās iespējas esot Rīgā, viņš pat ir saņēmis darba piedāvājumus. Taču nav vēlējies pamest Liepāju. "Kaut arī Liepājā dzīvoju tikai kopš 1995.gada, uzskatu sevi par pilntiesīgu liepājnieku. Šī pilsēta pievelk. Ļoti. Tāpat šeit man darbā ir labs kolektīvs, ko arī negribas atstāt. Bez tam, ja Liepājā tu kaut kas esi, tad Rīgas burzmā tu pazudīsi starp daudziem. Lai gan zinu, ka Rīgā strādājošie liepājnieki īpaši uzsver, ka viņi ir no Liepājas. Un viņus par to arī respektē," ir novērojis Kaspars. Taču viņš nav kategorisks šajā jautājumā un piesardzīgi bilst: "Nekad nesaki: nekad!" Jo nevar zināt, kā dzīve iegrozīsies, lai gan, ja vien būs iespējams, Kaspars centīsies palikt Liepājā.

Vēl var piebilst, ka Kaspars nav tikai ieracies bankas kredītlietās. Viņš ir mājas vecākais daudzdzīvokļu namā, kurā pašam pieder dzīvoklis. Kāpēc viņš izvirzīts? "Varbūt tāpēc, ka tajā sapulcē biju visskaļākais. Man bija daudz iebildumu un ideju, ko vajadzētu darīt un mainīt. Acīmredzot kaimiņi nosprieda: lai tad tas jaunais cilvēks pats arī ko dara," atceras Kaspars. Kaut arī mājā veikti vairāki uzlabojumi, Kaspars atzīst, ka pilnvērtīgi pildīt mājas vecākā pienākumus viņam nav laika. Tur vajadzīgs cilvēks, kam nav lielas slodzes pamatdarbā. "Kad piekritu kļūt par mājas vecāko, man vēl nebija mācības. Bet tagad laikam būs jādod iespēja šajā amatā strādāt kādam citam," piebilst Kaspars.

KASPARS AMONTOVS
Dzimis 1980.gadā, pabeidzis pamatskolu Vaiņodes 1.vidusskolā, RTU MZTK apguvis transporta pārvadājumu tirgzinības, pašlaik studē Banku augstskolas 3.kursā, noteikti turpināšot mācības arī maģistrantūrā.