Kurzemes Vārds

03:06 Ceturtdiena, 17. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Līgutu muižā sākas atdzimšana

Anda Pūce

Pagājušajā nedēļā ar simbolisku talku, kurā tika izcirsti krūmāji un sadedzināti zari, kā arī savākti lielākie gruži, uzņēmējs Ivars Kesenfelds sāka sava īpašuma – Līgutu muižas atjaunošanas darbus Durbes novadā. Šogad notiks izpētes darbi, bet jau nākampavasar īpašnieks sola ķerties pie ēkas sakārtošanas, lai vēl pēc kādas sezonas te varētu ierasties pirmie viesi.

Uzrunā pašvaldības vadītājs

I.Kesenfelds vispirms pastāsta, kā muiža kļuvusi par viņa īpašumu. Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds viņu sameklējis un aicinājis apskatīt Līgutu muižu – senu un vēsturisku, taču pagalam degradētu ēku, skaistu vietu, kas iet postā. Pašvaldība sapratusi, ka ar saviem spēkiem to atjaunot nespēs, tāpēc arī labākais risinājums būtu nodošana privātīpašnieka rokās. Konsultējoties ar vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu, I.Kesenfelds piekritis nopirkt muižas ēku un tai blakus esošo Kavalieru māju pa dzīvokļiem, gan tukšiem, gan apdzīvotiem, kur pamatā mitinājušās sociālā riska ģimenes. Apmēram gads pagājis, kamēr īpašums pilnībā piederējis I.Kesenfeldam, īrniekiem samaksāti parādi, atrasti jauni dzīvokļi, taču saimnieks nav pakļāvies prasībām nopirkt dzīvokli centrā ar visām ērtībām un vēl gadu maksāt īri par jauno dzīvokli, tāpēc divus dzīvokļus vēl apdzīvo, bet daži īrnieki izvākušies paši. Tā kā turpmāk šeit notiks intensīvi darbi, I.Kesenfelds pat esot ieinteresēts, lai kādu laiku īrnieki vēl te būtu, jo ēkām vajadzēs kādu pieskatītāju. Taču, ja cilvēkus interesē tikai iespēja iedzert, ar viņiem sadarbība nav iespējama.

G.Silakaktiņš stāsta, ka pēdējie muižas īpašnieki bija Bordeliusu ģimene, taču kad dzimtas mantinieki šeit ieradušies, lai pretendētu uz īpašumu, viņi ieraudzīja, kāds nams izskatās, kā pirmo satika vīru, kas turpat aiz ēkas stūra nokārtojās, un steigšus devās uz pašvaldību atteikties no savām tiesībām uz muižu. "Vēl pirms tam muiža piederēja baronam Bēram, kas to nospēlēja kārtīs, tad ēka pārgāja Keizerlinku ģimenes īpašumā," stāsta G.Silakaktiņš. Tagad Līgutos sācies Kesenfelda laiks.

Atklāts lievenis un aleja līdz ezeram

Šovasar I.Kesenfelds ir paredzējis veikt ēku kompleksa vēsturisko un arhitektonisko izpēti, ko vadīs Gunārs Silakaktiņš un Juris Zviedrāns. Rudenī taps skiču projekts, un jau nākampavasar pie darba varētu ķerties būvnieki. I.Kesenfelds neprognozē, cik ilgi noritēs muižas atjaunošanas darbi, jo viņš vēlas maksimāli daudz izmantot autentiskus fasādes elementus un skaidro, ka tā nebūs triecienceltne, sak, garumā nevilks, bet arī lieki nesasteigs.

Šis tas no nama vēstures jau noskaidrots. Kavalieru māja celta ap 1750.gadu, muižas ēka 1821.gadā – tas norādīts arī uz ēkas. Vairs nav pundurkokiem apstādītās alejas līdz laivu piestātnei ezerā, juridiski no muižas īpašuma atdalīta dārznieka māja, staļļi pieder pašvaldībai, pārējās ēkas apkārtnē celtas padomju laikā. Tad arī ievērojami pārbūvēta pati muiža, tāpēc visas šīs piedevas I.Kesenfelds iecerējis likvidēt, lai maksimāli mēģinātu atjaunot muižu tādu, kāda tā bijusi savos ziedu laikos. Pēc vecām skicēm taps arī apkārtnes labiekārtošanas projekts, noteikti tiks sakopta arī vācu virsnieka kapa vieta, ko radi nevēlējās pārapbedīt, kā citus nogalinātos.

Tikmēr pats saimnieks un viņa domubiedri jau gara acīm redz ainu, kas apmeklētājiem atklāsies pēc nama atjaunošanas: aleja būšot atjaunota, tāpat laivu piestātne, un būs atkal atklāts lievenis ar kolonnām, nevis tāds aizmūrēts, kā tagad. Un ezera pusē varēs dzert rīta kafiju, nolūkojoties rāmajos ezera ūdeņos. Tāda aristokrātiska idille.

Publiski pieejama, taču prestiža

Šeit būs publiski pieejama vieta. Tāda bijusi pašvaldības prasība, un to īstenot sola arī I.Kesenfelds, tomēr, ieguldot līdzekļus, kuru apjoms vēl tikai tiek lēsts, uzņēmējs, protams, domā par iespēju tos atgūt. Tā arī radusies doma par atpūtas kompleksu. Vietā ar īpašu auru, jauku vidi un lauku klusumu tikai 26 kilometrus no Liepājas asfaltēta ceļa malā. "Tā nebūs parasta viesu māja," savu vīziju stāsta I.Kesenfelds. Šeit būs konferenču telpas, vieta izjādēm, laivu piestātne, distanču slēpošanas trase ziemā un varbūt vēl kas. Tieši tāpēc saimnieks ieinteresēts, lai maksimāli liela teritorija ap muižu būtu sakopta. Viņš varētu kļūt par Līgutu parka nomnieku un to apsaimniekot, iespējams, vēl iegādāties kādu blakus esošu īpašumu, tāpat cer, ka viņa piemērs rosinās sakārtot savas teritorijas arī pārējos uzņēmējus, kam te pieder būves un teritorijas. Vārdu sakot, apkārtne tiks sakārtota un pieejama visiem. Un, ja vietējie nekļūs par atpūtas kompleksa apmeklētājiem, viņiem te pavērtos iespējas dabūt darbu.

Sava veida garantija šādai vides sakārtošanai būs arī kultūras pieminekļa statuss, ko I.Kesenfelds pieprasījis Līgutu muižai. "Unikāls gadījums, jo parasti privātīpašnieki cer tikt no šī statusa vaļā, bet te – gluži otrādi," saka G.Silakaktiņš. I.Kesenfelds stāsta, ka to darot tāpēc, lai te apkārtnē nevarētu veikt prastu komercdarbību. Un pienākumi, kādus uzliek kultūras piemineklis, viņu nebaida. Tā kā jāgaida tikai Ministru kabineta lēmums par objekta iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā.