Kurzemes Vārds

16:57 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Atpakaļceļa vairs nav
Juris Āboliņš,
Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas vadītājs

Priecājos, ka Saeimas darba kārtībā beidzot ir "Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību". Ja jau esam Eiropas Savienībā, esam tās dalībvalsts, mums ir arī jāpieņem tie likumi un nosacījumi, kādi šajā Savienībā pieņemti. Konvencija ir stājusies spēkā 1998.gadā. To jau ratificējušas vairākas dalībvalstis.

Protams, katrai dalībvalstij ir juridiskas tiesības konvenciju ratificēt ar savām atrunām. Bet vispirms ir jānoskaidro, kas īsti ir nacionālā minoritāte. Esmu jurists un zinu, ka katrā likumā tiek definēti termini. Piemēram, kas ir ārpilsonis, kas Latvijas pilsonis, utt. Kas ir nacionālā minoritāte, konvencijā nav definēts. Tāpēc mums vispirms jārod savā valstī skaidrība, ko uzskatām par nacionālo minoritāti. Es gandrīz varētu piekrist ārlietu ministra Arta Pabrika skaidrojumam: tie Latvijas pilsoņi un to etnisko grupu pārstāvji, kuras šeit vēsturiski izveidojušās. Piemēram, vecticībnieki, kuri te dzīvo vairāk nekā 100 gadu. Tie var būt visi cittautu cilvēki, kuri te dzīvojuši līdz 1940.gada 17.jūnijam. Domāju, ka nevienam no šiem cilvēkiem līdz šim nav liegta ne pilsonība, ne kādas citas tiesības kā Latvijas valsts iedzīvotājam. Tāpēc ratificēt šo Eiropas Savienības dokumentu nav problēmu.

Taču cilvēkus, kuri te ieradās pēc 1940.gada 17. jūnija, kad Latvija savu neatkarību bija zaudējusi, šās konvencijas ietvaros par nacionālo minoritāšu pārstāvjiem uzskatīt nav iespējams. Šie cilvēki ir ieradušies citas valsts laikā, un minoritāšu aizsardzības konvenciju uz viņiem attiecināt nevar.

Esmu Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļas vadītājs un Pilsētas domes Sabiedriskās saskaņas komisijas loceklis, tāpēc jautājumi, kas saistīt ar konvenciju, man ir aktuāli. Un tie būs jārisina. Ratificēt vai ne šo konvenciju, protams, izlems Saeima.

Iespējams, ka būs arī cilvēki, kuriem pret šādu Latvijas valsts nostāju būs iebildumi. Protams, tikai tad, ja viņi neizpratīs lietas būtību, to, kā veidojusies Latvijas vēsture. Ceru un ticu, ka ar laiku visi izpratīs mūsu vēstures gaitu, izvērtēs to pareizi. Un nāks jauna paaudze, kam minoritāšu aizsardzības konvencija nebūs aktuāla. Uz Naturalizācijas pārvaldi jau tagad nāk daudz jaunu cilvēku, kas beiguši latviešu skolas, reģistrē pilsonību, un viņiem nekādu problēmu nav.

Protams, ir arī citādi domājošie, tā saucamie nacionālboļševiki. Arī jauni cilvēki. Taču domāju, ka viņu uzskati un rīcība ir maldīga. Vai viņi kādreiz savu rīcību nožēlos, nezinu. Šodien Latvijas valsts kurss ir skaidrs. Tā ir Eiropas Savienība un NATO. Atpakalceļa vairs nav. Atgriešanās totalitārajā režīmā nenotiks. Vērojot parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, jāpiekrīt prezidentei, ka tas patiešām bija kaut kas sirreāls.