Kurzemes Vārds

07:33 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Cilvēciska, saprotoša. Kā sociālā darbiniece
Līvija Leine

Santa Altāne
Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu daļas vadītāja.
Dzimusi 1973.gada 16.augustā.
Mācījusies 1.vidusskolā, Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, ieguvusi speciālās skolas pedagoga kvalifikāciju.
Mācās Liepājas Pedagoģijas akadēmijā par sociālā darba speciālistu.
Precējusies,
ģimenē divi bērni – Krista un Rainers.

Kad Latviešu biedrības namā notika koncerts, kurā uzstājās cilvēki ar īpašām vajadzībām, Santu Altāni varēja pamanīt drīz vienā, drīz citā vietā. Te vienam, te otram, te trešajam vai ceturtajam pasākuma dalībniekam vai sociālajam darbiniekam bija viņai kas vaicājams. Un viņa steidzās no viena pie otra, lai viss izdotos. Un, lai arī Santa jau septiņus gadus strādā Sociālajā dienestā, satraukumu, zem laipna smaida rūpīgi paslēptu, viņā varēja nojaust. Jo atbildība milzīga. Un ne tikai pret skatītājiem. Vispirms pret pašiem māksliniekiem. Jo neveiksmi cilvēki ar īpašām vajadzībām pārdzīvo īpaši asi, tā var ne tikai laupīt dzīvesprieku, bet arī pasliktināt veselību. Un, vērojot Santas Altānes seju šajā sarīkojumā, tajā varēja lasīt gan saspringumu, priekšnesumam sākoties, gan dziļu prieku, kad tas bija izdevies.

Pati Santa Altāne saka, ka īsti nevar pateikt, kāpēc pēc vidusskolas izvēlējusies tieši tādu specialitāti, kas saistīta ar cilvēkiem, kuri nav tādi kā visi un kuriem nepieciešama palīdzība. Vienkārši licies, ka tā būs pareizi. Ka tas ir viņas ceļš. Ne vienmēr gan šai ceļā veicies pavisam gludi un spoži. Iecerēto logopēda diplomu personiskās dzīves sarežģījumu dēļ viņa tā arī neieguva. Taču šodien par to daudz neskumst. Jo atzīst, ka nespētu diendienā strādāt skolā. Viņai patīk darbs, kur vairāk patstāvības, lielāka veicamo pienākumu dažādība, kur nepieciešama pašas iniciatīva un izdoma.

Santa nav no uzvarētājām, kas visur iet paceltu galvu, neskatoties, ko zem kājām samin. Un Sociālais dienests, arī viņas vadītā Sociālo pakalpojumu daļa nav tā vieta, kur ikdienā valda prieks un līksmība. Tur cilvēki iet ar savām bēdām, likstām, vainām, kuros, gadās, mīt rūgtums pret dzīvi, kuri reizēm ir īgni, rupji pat pret tiem, kam viņi lūdz palīdzību un kuri viņiem palīdz. Santa gan atzīst, ka lielākā slodze šajā ziņā ir jāiztur viņas darbiniekiem.

Tā vietā, lai smalki un, sevi lielot, stāstītu par milzīgo darba apjomu, Santa parāda Sociālo pakalpojumu daļas pienākumu sarakstu. Pilnas trīs standarta lappuses. Sadaļa "Bērnu rehabilitācija un sociālā aprūpe": pakalpojumi bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, psihoaktīvo vielu atkarīgo bērnu rehabilitācija, bērnu attīstības un novērtēšanas programmas bērniem no sociālā riska ģimenēm, bērnu ievietošana bērnu un bāreņu aprūpes centrā "Liepāja", bērnu namā, internātskolā, agrīnās korekcijas pakalpojumi bērniem invalīdiem utt. Sadaļa "Pakalpojumi un pabalsti": sadala ziedojumus un humāno palīdzību, piešķir bezmaksas ūdensskaitītājus, masāžas kursi bērniem, invalīdiem, pensionāriem, sanatorijas utt. Vēl ir sadaļas "Personu ievietošana aprūpes institūcijās", "Bāreņi", "Pasākumi", "Dzīvokļu remonti". Un aiz katras sadaļas simtiem cilvēku, katrs ar savām bēdām, problēmām labāko risinājumu gaidoši.

Parasti Santu Altāni var redzēt vai nu lietišķi nopietnu, vai – un lielākoties – smaidošu. Pati gan viņa atzīst, ka nav sveši tie brīži, kad jūt sevi izdegam. Tas gadoties tad, kad darbi saskrien kaudzē, kad jāorganizē vasaras nometnes, kad jālemj, kam dot, kam nedot ēdināšanas talonus, jo līdzekļu budžetā ir tikai tik, cik ir, kad tajā pašā laikā jāorganizē vēl mācību semināri vai citi pasākumi. Tad palīdzot kolēģu atbalsts, savstarpējā sapratne.

Tāds saspringts laiks ir arī pašlaik. Tikko aizvadīts lielais koncerts, bet jau šosestdien, Ģimeņu dienā, Latviešu biedrības namā seminārs par pusaudžu psiholoģiju aizbildņiem. Ielūgumi aizsūtīti visiem 226. Aicināti arī aizbildņu bērni, viņiem paredzēta darbošanās ar Liepājas teātra aktieriem. Semināram līdzekļus piešķīrusi Pilsētas dome, jo Sociālā dienesta budžetā šādām mācībām, lai arī tās ir ļoti vajadzīgas, līdzekļi nav iekļauti.

Visnepatīkamākā Santai Altānei šķiet birokrātisko lietu kārtošana. Šovasar 15.vidusskolā un 2.vidusskolā būs nometnes sociālā riska ģimeņu bērniem, Speciālās skolas filiālē bērniem invalīdiem un invalīdiem ratiņkrēslos. Ar jūniju sāksies pusdienu talonu dalīšana tiem 70 bērniem, kas pusdienos kafejnīcā "Annele" un ēdnīcā SIA "Anna". Katrai vietai vajag sameklēt atbilstošus papīrus, kas atļautu tur ievest bērnus. Viens ierēdnis paraksta, otrs apstiprina, trešais pārbauda. Lai arī, piemēram, skolās bērni ir mācījušies visu gadu, tieši brīdī, kad tur jāsāk darboties nometnei, ugunsdzēsēji atklāj kādu pārkāpumu.

Santa Altāne pārdzīvo arī par to, ka pašlaik nav iespējams iedziļināties katra invalīda, katra pēc palīdzības nākušā cilvēka problēmās, jo ne visiem der tas, ko Sociālais dienests pašlaik var piedāvāt. Viņa ļoti cer, ka, sākot ar nākamo pusgadu arī Sociālajā dienestā būs pieejami Liepājā vienīgās sertificētās ergoterapeites pakalpojumi. Viņa arī cer, ka Pilsētas dome atradīs līdzekļus, lai palīdzētu tiem bāreņiem, kuri mācās arodskolās. Sirds viņai sāp arī par to, ka joprojām Liepājā nav pansionāta, pašlaik izlāpās ar 65 sociālo gultu vietām Centrālajā, Priekules un Metalurgu slimnīcā. Raizes dara arī tas, ka no 1.aprīļa jāmaksā par veco cilvēku aizvešanu uz sociālajām gultām un uz mājām.

Sociālā dienesta direktore Aija Barča ar Santas Altānes darbu apmierināta. Saka, ka ir apzinīga, cenšas ieviest arvien kaut ko jaunu. Viņas izdomātas ir akcijas "Skolas soma", "Lieldienas", "Ziemassvētki". Nu jau kādu laiku pilsētā darbojas Santas Altānes realizētā ideja par glābējzvanu. Desmit vecu, slimu cilvēku dzīvokļos tagad atrodas raidītāji, cilvēkam atliek tikai nospiest podziņu uz kulona, kas pakārts kaklā, un pie viņa steidzas firmas "Spīdola" darbinieki, kuri palīdz ietikt atpakaļ gultā vai ratiņkrēslā, iedod zāles vai arī izsauc ārstu. Taču par trūkumu direktore nosauc tādu Santas īpašību, kā pārāk lielu līdzjūtību. Santa mēdzot klientu bēdas laist caur sevi, uzņemt kā savējās. Esot jāmācas novērtēt, kur ir darbs, kur privātā dzīve. Tad spēšot strādāt vēl profesionālāk. Arī diplomātijas, savu ideju aizstāvot, reizēm pietrūkstot. Bet tas nākšot ar laiku. Taču Sociālo pakalpojumu nodaļas darbinieces Inese Liepiņa un Silvija Nice uzskata, ka Santa ir pietiekami prasīga un stingra, bet arī ļoti cilvēciska un saprotoša priekšniece. Taču reizēm, kad kāds no darbiniekiem pelnījis aizrādījumu, Santai par to pārdzīvojot vairāk nekā pats vainīgais.