Kurzemes Vārds

06:27 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Solis pretī taisnīgumam

Šad tad dzirdētas runas par otrās Nirnbergas nepieciešamību. Ja viena totalitārā režīma – nacisma – noziegumus un tā īstenotājus sodīja jau tūlīt pēc kara, 1946.gadā prāvā Nirnbergas pilsētā Vācijā, tad otra līdzīga režīma – totalitārā komunisma jeb staļinisma – noziegumi turpināja, tā teikt, karāties gaisā. Jā, par tiem zināja, nosauca režīma upuru skaitu, vardarbībai pakļautās tautas, taču starptautiski nosodīt nesāka. Respektēja gan PSRS lomu, atbrīvojot pasauli no nacisma, baidījās sašķobīt tā jau trauslo līdzsvaru pasaulē, visbeidzot – Rietumiem svarīgāki par taisnīgumu bija energoresursi, ko tie saņēma no PSRS un vēlāk no Krievijas.
Tagad Eiroparlamentā pieņemtajā rezolūcijā pirmo reizi abi režīmi nolikti blakus, starptautiski atzīstot, ka daļai Eiropas Otrā pasaules kara beigas turpināja okupāciju un nozīmēja jaunu tirāniju.
Diez vai tāpēc var runāt par otru Nirnbergu, rezolūcijā izteiktajam atzinumam drīzāk ir simbolisks raksturs. Katrā ziņā simboliskāks nekā tajā pašā dienā Saeimas pieņemtajai deklarācijai par totalitārā komunisma režīma politikas nosodīšanu, jo tajā izteiktas konkrētas prasības Krievijai – saskaņā ar abu valstu vienošanos repatriēt no mūsu valsts tās Krievijas militārpersonas, kuras to vēlas, kompensēt režīma laikā nodarītos zaudējumus.
Cita lieta, ka savstarpējo materiālo rēķinu kārtošana var ievest purvā, ka Maskava šīs prasības neņems vērā un tās tikai vēl vairāk saspīlēs abu valstu attiecības. Tāpēc arī šī deklarācija vairāk paliks kā karogs, kuru politiskiem spēkiem vicināt, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Lielāks guvums var būt no Eiroparlamenta deklarācijas, kurā pirmo reizi mainīta attieksme pret Otrā pasaules kara iznākumu un lietas nosauktas īstajos vārdos, atzīstot komunistisko diktatūru un padomju okupāciju.
Tiesa, arī šis guvums ir drīzāk morāls nekā praktisks. Krievija vēl nav gatava atzīt padomju režīma nodarījumus PSRS pakļautajām zemēm, kur nu vēl likvidēt to sekas, un maz ticams, ka arī Rietumi to pieprasīs darīt. Taču ir panākta vienota nostāja pret kādas valsts tiesībām lemt citu valstu likteni, sperts solis pretim vēsturiskam taisnīgumam, un arī tas nav maz, ka Latvijas iekustinātais ledus ir sakustējies.

Andžils Remess