Kurzemes Vārds

07:31 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

"Virtuvē gribu būt pirmā!"'
Daiga Borska

Tieši tādus vārdus "Dzintara boulinga" vadītājai Nataļjai Matvejevai pateica SARMĪTE POMERANCE, kad viņa bija atnākusi uz pirmo tikšanos. Tolaik, pirms "Dzintara boulinga" atvēršanas, tika meklēti jauni darbinieki, arī topošajā restorānā. Izrādījās, ka pārliecinoši pateiktais: "Virtuvē gribu būt pirmā!" - bija tas, kas Sarmītei pavēra iespēju iegūt vēlamo - būt šefpavārei restorāna virtuvē. Tagad N.Matvejeva saka tā: "Profesionāle, kas savā sfērā nestāv uz vietas un vienmēr interesējas par jauno. Cilvēks ar atbildības izjūtu, un vienkārši - laba šefpavāre."

Zaļie sparģeļi un atsaldētā "Tiramisu" kūka

"Kad pirms kāda laika Liepājā pavāriem semināru vadīja viesnīcas "Reval Hotel Latvija" šefpavārs Gints Aizupietis, no viņa aizguvu ideju, to papildināju un pagatavoju "Zaļo sparģeļu un fenheļa zupu ar garnelēm"," atceras šefpavāre. "Kad pirmo reizi klienti to pasūtīja, stāvēju aiz virtuves durvīm un nepacietībā dīdījos - garšos negaršos? Novērtēs vai izbrāķēs? Viņi to ēd? Patiešām ēd?! Kāds bija atvieglojums un prieks, kad uzzināju - viss kārtībā, ēdāji tiešām apmierināti." Nu jau bijis gadījums, kad klienti ne tikai zupu slavējuši, bet arī recepti prasījuši. "Tā kā izmaiņas ēdienkartē, kurā ēdienus pati esmu izauklējusi, notiek regulāri, drīz atkal būs jaunumi. Dievīgi garšīga sviesta zivs, un tiem, kas vēlas ko līdz galam saldu - profitroļļi," Sarmīte nevar atturēties pakārdināt. Nākot uz interviju, viņa līdzi bija paņēmusi pašas taisītu "Tiramisu" kūku, kas tiešā nozīmē izkusa uz mēles. "Kā gatavot "Tiramisu", pirms diviem gadiem iemācījos kādos kursos Rīgā pie īsta itāliešu pavāra. Tā mums tagad visu laiku ēdienkartē. Bet, cik nelaimīga un pat dusmīga biju, kad reiz divas kundzes, manu "Tiramisu" ēdot, pārliecināti runāja, ka tā vis nav svaigi gatavota, bet bijusi sasaldēta un tagad atkausēta..."

Tieša, enerģiska, atklāta, ar izcilam pavāram nepieciešamo garšas izjūtu un savā darbā iekšā līdz ausīm - "Dzintara boulinga" restorāna šefpavāri raksturojošākie vārdi. Viņa ir no tiem pavāriem, kas neturas tikai un vienīgi pie tradicionālajām un gadu desmitiem pārbaudītajām receptēm, bet ar interesi pavārmākslā apgūst visu jauno. Un, kā pati saka, "gribu arī liepājniekus pieradināt pie jauniem, neparastiem ēdieniem un to garšas. Gatavot ēdienus - tas ir tik radošs un māksliniecisks process!"

"Vecākiem nebiju vajadzīga"

Sarmītes dzimtā puse ir Balvu rajons, taču, kad meitenei bija divi gadi, vecāki izšķīrās un māte pārcēlās uz Vaiņodes pusi, kur dzīvoja viņas audžuvecāki. Mazo meitenīti pie sevis pieņēma un izaudzināja viņi, jo par meitu mammai bijušas svarīgākas lietas un intereses. "Opaps un omamma mani audzināja un deva tās zināšanas, kas summējoties veidojušas manu personību," neslēpj Sarmīte. Opaps bijis mednieks, tēju, saknīšu, sēņu vācējs un dažādu zālīšu uzlējumu gatavotājs. Kad mednieki dīrājuši medījumus, meitene vienmēr bijusi klāt un ar interesi notiekošo vērojusi. Tā pamazām apguvusi, kā gaļa jāgriež, jāmērcē, jāmarinē, jācep utt. Oma savukārt, Kaucmindes saimnieču skolas absolvente būdama, labprāt dažādus godus rīkojusi un aicināta par saimnieci. "Es atkal visur piedalījos, jo man ļoti vajadzēja zināt, kā viss top. Saimnieces man ļāva piedalīties un stāstīja, ko pašas zināja. Tur tad arī apguvu un pilnveidoju tās garšas izjūtas, kas labam pavāram nepieciešamas. Mājās tika arī konservēts, marinēts, skābēts un zaptes vārītas. Biju ļoti izbrīnīta, kad septītajā klasē mājturības stundā citas meitenes nemācēja olu sakult," - tā runātāja, piebilstot: "Oma man bija gluži kā dzīva pavārgrāmata. Kad jautāju, kur viņa tās receptes ņem un kā visu zina, atbilde skanēja: "Tā ir māksla un pieredze." Tagad par sevi, šķiet, varu teikt to pašu."

Sarmīte mācījās desmitajā klasē, kad nomira opaps, un, tā kā omīte bija nopietni slima, visa lauku saimniecība - lopiņi, mājputni, 3,5 hektāri apstrādājamās zemes, dārzs - palika tikai un vienīgi uz skolnieces pleciem. Papildus vēl, lai varētu izdzīvot, pārdošanai gatavojusi mīkstās rotaļlietas un mājās cepusi kūkas dažādiem godiem. "Bet es pēc horoskopa esmu Mežāzis. Ja vajag, ja redzu mērķi, tad eju, daru un nekāds darbs neliekas par daudz un grūtu," smaidot apgalvo runātāja.

Naktis "Našķī" pie kārtainās mīklas

Pienācis brīdis, kad lauku meitene sapratusi - gribas citu dzīves plašumu un sevi tiešām apliecināt. Bija mērķis - Liepāja. Pēc nakts maiņas, kas nostrādāta Ilonas Auderes Vaiņodes kafejnīcā, smalkmaizītes cepot, aizbraukusi uz Liepāju. Darbu meklēt aizgājusi uz kafejnīcu "Našķis". Tur pateikuši: "Labi, deviņos vakarā nāc uz maiņu!" Tā arī palikusi Liepājā, uz pilsētu pārcēlusies arī ģimene - vīrs, meita un dēls. "Darbs man bija tikai naktī. Gatavot un rullēt kārtaino mīklu. Iemācījos to darīt perfekti, bet tad nāca apjausma - es taču esmu cilvēks, gribu dienas gaismu un cilvēkus redzēt!" atceras Sarmīte. "Nakts maiņā strādājot, daļa dienas pagāja guļot. Kad gatavojās atvērt restorānu "Maestro", pieteicos par pavāri, bet, kad sāku strādāt, sapratu - neko nemāku. Līdz tam lielākoties biju tikai ar konditorejas izstrādājumiem ņēmusies. Ja ar kūkām jutos kā zivs ūdenī, tad pārējais raisīja sajūtu - esmu kā sauszemē izmesta zivs... Sākumā man uzticēja salātus gatavot, bet pēc tam šefpavārs Arnis, kuram jau bija "Vincenta" Rītiņa skola, palīdzēja apgūt gatavot otros ēdienus. Drīz vien sapratu, ka varu un darbs patīk."

"...un tad es atradu sevi"

Tad bija darbs "Līvu krogā", un tagadējā "Dzintara boulinga" šefpavāre par šo laiku saka paldies tā saimniekam Andrim Līvam, jo "viņš mani iecēla saulītē". Tas nozīmē - pavārei tikušas dotas iespējas apmeklēt visdažādākos kursus profesionālās meistarības paaugstināšanai. Sākās sadarbība ar firmas "Reaton" pārstāvi Aldi Balodi. Pavērās ļoti plaša un interesanta dažādu ēdienu gatavošanas pasaule un pazīšanās ar spicajiem Rīgas restorānu pavāriem. Sarmīte: "Latvijā ienāca Eiropas un citu zemju virtuve, jauni produktu veidi, jaunas iespējas tos gatavot, jaunas tehnoloģijas. Visu strauji uztvēra un dzīvē īstenoja rīdzinieki, spodrinot savas profesijas slavu un prestižu. Es arī gribēju tā strādāt. Un zināju, ka varu. Dažādie pavāru kursi, mācībās iegūtie sertifikāti šo pārliecību stiprināja. Sapratu - ja ir mērķis, tad nevajag baidīties iet uz to. Un tad patiesi es atradu sevi."

Mākslas darbs piecpadsmit minūtēm

Pavāram savā profesijā ir jāzina viss. Par to šā apraksta varone ir pārliecināta. Var, protams, ikdienā negatavot trifeles (kas esot ļoti dārgs prieks), bet, kā tas darāms, vajadzētu zināt. Brīvākā laikā ar interesi pāršķirstot ne tikai pavārgrāmatas, bet arī jaunas idejas gūstot no dažādiem televīzijas raidījumiem, kuros stāsta par ēdienu gatavošanu. "Tad tās idejas krājas, krājas, kombinējas un iznākumā top par jaunu, manis izauklētu ēdienu. Laikam jau gluži tāpat māksliniekiem, kas rada un pasaulei atdod savus mākslas darbus. Tikai manējo mūžs visai īss," Sarmīte atkal smaida. "Minūtes piecpadsmit. Kamēr tos apēd... Tādā ziņā pavārmāksla ir zūdoša un visai nepateicīga māksla. Man liels prieks, ka labi varam sastrādāties ar oficiantēm, jo viņas ir dzīvā saikne starp virtuvi un klientiem. Paldies viņām un mūsu direktorei Matvejevai, kura atbalsta manas idejas un saprot, ka pavāram visu laiku ir jāmācās un jābūt attīstībā."

Pirms kāda laika viņa ar kolēģi Maksimu piedalījusies Latvijas Siera kluba un Pavāru kluba rīkotajā konkursā. Sacensības nopietnas, žūrija zinoša, un galu galā godpilnā otrā vieta. "Bet kā pirms tam uz mums, vietējiem, no augšas skatījās no Rīgas atbraukušie kolēģi! It kā mēs būtu zemāki par zāli. Savukārt pēc tam - pavisam pretēja attieksme," atceras šefpavāre. "Jā, pavāri var būt arī diezgan nežēlīga tauta. It sevišķi tie, kas apzinās savu vērtību."

Viņai pašai vislabāk patīkot veidot banketu galdus, jo tur kā šefpavāre varot likt lietā visu savu radošo izdomu un spējas. Uz jautājumu, kā pavārs var kļūt par īstu meistaru savā profesijā, Sarmīte Pomerance sacīja tā: "Ar lielu vēlēšanos, aicinājumu un mežonīgu darbu. Labu ēdienu pagatavot var tikai ar mīlestību."

Vizītkarte
SARMĪTE POMERANCE
Restorāna "Dzintara boulings" šefpavāre.
Mamma meitai Artai un dēlam Kristapam.
Mežāzis pēc horoskopa.
Pārliecība: ja virtuvē nav manas kārtības, tad tur vispār nav kārtības!
Nepatīk smērēt sviestmaizes un cept pankūkas.