Kurzemes Vārds

22:53 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Vasarsvētku rīta salna bija visai nikna

Pēteris Jaunzems

Kaut gan meteorologi nakti uz aizvadīto svētdienu mūspusē solīja sešus grādus siltu, viņu prognoze nepiepildījās. Nakts bija auksta un ap saules lēktu Liepājas rajonu piemeklēja diezgan nikna salna.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja Gramzdas pagastā dzīvojošais Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultants Jānis Lauva, augsnē temperatūra noslīdējusi līdz mīnus pieciem grādiem, bet gaisā termometrs rādījis divas iedaļas zem nulles. Sliktākais esot tas, ka jau ziedējušas agrās plūmju šķirnes "Aļonuška", "Komēta" un "Skoroplodnaja". Tagad tās varot būt apsalušas, jo zeme visapkārt bijusi balta. Cietušas droši vien būšot arī jāņogas, upenes un ērkšķogas, kas arī bija ziedos. Jānis Lauva teica, ka Vasarsvētku rīta salna bijusi nedaudz vājāka un arī agrāka par to, kas Kurzemi piemeklēja pērn. Tāpēc tā nebūšot tik iznīcinoša, kaut gan sekas varēšot just.

Sakas novada lauksaimniecības konsultante Aina Kreicberga nakti no sestdienas uz svētdienu pavadījusi kopā ar skolēniem teltīs pie Ziemupes. Arī viņa atzina, ka bijis ļoti auksti. No rīta pārliecinājušies, ka ārpusē katliņā palikusī tēja ir sasalusi. Konsultante vēl nebija runājusi ar zemniekiem par piedzīvotajiem zaudējumiem, bet varot domāt, ka vasarāji, kas jau sadīguši, ir būs cietuši no aukstuma. Saļienā, piemēram, augsnē temperatūra noslīdējusi līdz mīnus četriem grādiem. Jūrai blakus esošā pagastā dārzi esot apdraudēti mazāk tāpēc, ka tie vēl tikai sākot ziedēt.

Diezgan optimistiski noskaņota bija Medzes pagasta vadītāja Dzidra Cobele. Kaut gan zeme ap māju bijusi balta, viņa domā, ka zaudējumiem nevajadzētu būt lieliem. Jo īpaši tiem, kam, kā tas ir zemnieku saimniecībai "Auseklīši", sējumi atrodas kalnā. Tomēr dārzkopis Āris Ceriņš, kura zemnieku saimniecība atrodas netālu no Tāšu ezera, pastāstīja, ka tiem lauku ļaudīm, kas gurķus un tomātus audzē neapkurināmās siltumnīcās, pēc šīs salnas nākšoties sākt visu no gala, jo lielākā daļa augu esot nosaluši. Viņaprāt, no smagākām sekām lauksaimniekus paglābis vienīgi tas, ka pavasaris ir vēss un visa veģetācija ir aizkavējusies par nedēļām trim.

Arī Otaņķu dārznieks Eglons Brūns esot uzskatījis, ka aizvadītā salna augļu kokiem vēl nevar būt iznīcinoša, jo tie vēl nezied. Taču, ja salnas uzbrukšot turpmāk, tad viņš tās attiecīgi sagaidīšot. "Esmu sagatavojis pietiekamā daudzumā gan dūmu sveces, gan laistāmās ierīces. Ar pērn iegādāto dārza traktorīti esmu atvedis no meža un izvietojis starp ābeļu un bumbieru rindām lapu un pussatrūdējušu koku kaudzes, kas nedeg ar liesmu, bet gruzdot rada lielus dūmus un aizgaiņā salu," viņš stāstīja.