Kurzemes Vārds

20:15 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kā atbalstīt ģimeni?

Anda Pūce

Svētdien bija ne tikai Vasarsvētki, bet arī Starptautiskā ģimenes diena, ko ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas gādību šogad nedēļu pēc Mātes dienas atzīmēja arī Latvijā ar dažādiem pasākumiem vecākiem un bērniem pašvaldībās – ar izstādēm, koncertiem, diskusijām un konkursiem visas aizvadītās nedēļas garumā. Un dažviet pat ieskanējās runas par ģimenēm nepieciešamo valsts atbalstu, galvenokārt par naudu – pabalstiem, kas, redz', jau pamazām tiekot paaugstināti. Gan aizmirstot par to, ka ar otru roku valsts, piemēram, aizliedz māmiņām strādāt uz pusslodzi bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, tādējādi padarot viņas par māmiņu algas ķīlniecēm. Bet šur tur diskusijā tika spriests arī par morālo atbalstu ģimenēm, kas nereti ir vēl svarīgāks nekā nauda.

Pasaulē taču nav nevienas skolas, kuras beigās varētu kļūt par profesionālu vecāku un, tikai saņemot apliecību, laist pasaulē bērnus. Ir tikai dzīves skola – katra ģimene un dzimta, no kuras pārmantojam audzināšanas tradīcijas. Un diemžēl, tikai mācoties no citu un pašu kļūdām, ir iespējams tikt uz priekšu šajā skolā un pēc kāda laika saņemt novērtējumu savai rīcībai – dažkārt labu atzīmi, bet dažreiz knapu divnieciņu vecajā piecu atzīmju sistēmā. Un izstāstīt to, ko nozīmē būt vecākam, katrs var tikai pats sev tad, kad, ir tam gatavs vai nav, ir uzņēmies vecāka lomu. Un kamēr sabiedrībā diskutē par ģimeni kā vērtību, par ģimenes vietu un lomu sabiedrībā un tamlīdzīgi, bērniem ir jātiek galā ar informācijas laikmeta straujo ritumu, bet vecākiem savukārt jāspēj palīdzēt viņiem atsijāt graudus no pelavām, nezaudējot savu autoritāti un reizē neaizmirstot, ka bērna vajadzības ir primārās. Un ne jau tikai par sociālā riska ģimenēm šajā aspektā jārunā, turklāt, manuprāt, tām palīdzību ir iespējams saņemt vieglāk, nekā citām ģimenēm, kur nereti vecāku sociālais stāvoklis vai rakstura īpašības neļauj tik viegli atzīt, ka nepieciešams speciālistu atbalsts.

Viens no ļoti labiem piedāvājumiem vecākiem, lai risinātu dažādas problēmas ģimenē, ir mācību programma "Bērnu emocionālā audzināšana", ko finansiāli atbalsta Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Pašvaldībām, kas atrodas tālāk no Rīgas, tika dota iespēja piedalīties konkursā un pretendēt uz vienu no piecām iespējām savā pagastā vai pilsētā atvērt atbalsta grupu vecākiem, kur 10 nodarbībās speciālisti no nodibinājuma "Centrs "Dardedze"" stāstītu par to, kā vecākiem palīdzēt bērniem līdz septiņu gadu vecumam mainīt uzvedību un dziļāk ietekmēt bērnu emocionālā līmenī un personības izaugsmē, kā audzināt savu atvasi, veicinot emocionālo attīstību. Šajā programmā ir paredzēts arī sagatavot speciālistus, kas varētu kļūt par vecāku atbalsta grupu vadītājiem un turpināt darbu pašvaldībās. Kamēr konkursa rezultāti vēl nav paziņoti, ir jārunā par to, ko tad īsti nozīmē vecāku atbalsta grupas, vai tās maz ir vajadzīgas, jo īpaši tāpēc, ka to ārējā forma ir visai vienkārša – vecāki regulāri tiekas un pārrunā dažādas lietas, veic vingrinājumus un meklē risinājumus savām itin vienkāršajām problēmām.

Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova jau trīs gadus strādā ar vecākiem atbalsta grupā. Viņa ļāva ielūkoties vecāku atsauksmēs. "Spēja atvērties un dalīties ar citiem savās izjūtās nav tik vienkārša un viegli izdarāma uzreiz, pie tā ir jāstrādā un jāpilnveidojas, lai tas izdotos aizvien labāk," saka kāds no grupas dalībniekiem. Kāda mamma uzsver, ka grupā ir ļoti mainījusies, vairs nebaidās izteikt savas domas, prasīt padomu citiem un iesaistīties sarunās arī ar nepazīstamiem cilvēkiem, protot ieklausīties citu domās. "Galvenais pat nav pašam darboties grupā, bet, arī sēžot malā, klausīties un skatīties, jo tā tu izdzīvo līdzi savu dzīvi," viņa saka.

Citi vecāki mēģinājuši atbalsta grupā gūto pieredzi izmēģināt savās ģimenēs ar bērniem, jo pieaugušajiem šķiet, ka tikšanās atbalsta grupā ir kā atraušanās no ierastā dzīves rituma. "Esam gan raudājuši, gan smējušies, līdzi dzīvojuši, mierinājuši, uzmundrinājuši un iedvesmojuši cits citu, meditācijās esam bijuši skaistās vietās, izdzīvojuši nepiepildītos sapņus, briduši pa dubļiem un ūdeņiem, lidojuši un skrējuši, atpūtušies un atspirguši, lai atkal atgrieztos grupā un pēc tam ikdienā," savu pieredzi atbalsta grupā atklāj kāda mamma.

Faktiski, ja vien būtu speciālisti, kas var vadīt grupas, tādām būtu jāstrādā katrā pagastā, un jācer, ka ar laiku tā tas arī notiks. Un, ja kāds no vecākiem jutīsies labāk pēc grupas nodarbību apmeklējuma, tad arī rezultāts tiks sasniegts, pat ja grupu apmeklētāji būs tie, kas jau tāpat gluži labi tiek ar ģimenes problēmām galā, kā tas dažkārt mēdz būt pieaugušo izglītības nodarbībās.