Kurzemes Vārds

04:36 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kad akvarelistam Visvaldim Garokalnam sirds ietrīcas

Indra Imbovica

Mākslinieks Visvaldis Garokalns Liepājas muzeja lielajā zālē ar personālizstādi "Nezūdošie mirkļi" pabeidza savas dzīves jubilejai veltīto izstāžu sēriju, kas sākās jau iepriekšējā gadā Kuldīgā, Jelgavā un ar lielizstādi Rīgā, Sv.Pētera baznīcā.

Tikties ar Visvaldi Garokalnu bija ieradies liels pulks viņa kādreizējo skolasbiedru no mācību gadiem Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kolēģi, paziņas, radi, ģimene un viņa māksla cienītāji. "Liepāja ir mana jaunības pilsēta. Un katrreiz, kad braucu vai nāku pāri tramvaja tiltam, sirds joprojām ietrīcas. Arī šajā izstādē, lūk, tur ir viens akvarelis ar ostu un kuģu ugunīm. Tā man ir ļoti tuva, jo, paskatoties vien, viss atkal nāk atmiņā," atzīstas mākslinieks. Muzeja direktore Aina Burija un viņas vietniece zinātniskajā darbā Uļa Gintnere kādreizējam vienam no Liepājas bohēmiskās sabiedrības kodola pārstāvjiem uzdāvināja tajā laikā tapušo fotogrāfiju – visi jauni un skaisti.

Lai gan akvareļglezniecības tehnika ir ļoti sena, tā nāk jau no senās Ēģiptes, Latvijā tās uzplaukuma laiks bija 50.gadu beigas līdz 70.gadiem, kad ik sezonas notikums bija lielizstādes "Akvarelis" Rīgas prestižajās izstāžu zālēs. Viens no spilgtākajiem latviešu šā laika akvarelistu pārstāvjiem ir Visvaldis Garokalns. Aktrise Iza Bīne atcerējās, ka Garokalns, vēl Kuldīgas daiļamatniecības skolā mācoties, bija viņas tēva Jēkaba Bīnes mīļākais audzēknis, ko nenoliedza arī pats mākslinieks.

Visvaldis Garokalns ar vieglu pašironiju teica, ka viņam bijusi viegla dzīve, jo visu mūžu esot spēlējies ar krāsām un pludinājis ūdeni. Bet tad pavisam bez jokiem piebilda: "Es nekad neesmu nožēlojis, ka izvēlējos mākslinieka ceļu. Arī to ne, ka savā laikā daudz pievērsos brīvības cīnītāju, latviešu strēlnieku tēmai, jo gleznoju to ne tikai ar prieku, bet uztvēru to arī kā pienākumu, kā cieņas apliecinājumu savam tēvam un viņa cīņas biedriem. Tajos 60. un 70. gados par katru cenu gribēja iedalīt sarkanajos un baltajos strēlniekos, bet, kā vienmēr uzsvēra Ēvalds Valters, visi viņi bija latviešu strēlnieki."

Garokalns laimīgā kārtā ir spējis palikt uzticīgs mākslas vērtībām, pat izejot cauri padomju laika ideoloģijas uzspiestajām prasībām. Iespējams, šajā ziņā viņam palīdzēja arī ieņemamie amati, kas krāja gan pieredzi, gan gara muskuļus, lai spētu tam visam stāties pretī. Gan Kuldīgā, kur tās rajona Rumbas pagasta Vecvagari ir viņa dzimtās mājās, gan Liepājas posmā viņš paspēja strādāt dažādus darbus, arī pedagoga, pārceļoties uz Jelgavu, kļuva par pilsētas galveno mākslinieku, Jelgavas mākslinieku organizācijas priekšsēdētāju un Tautas gleznošanas studijas vadītāju. Tagad gan mākslinieks visus amatus pametis un dzīvo savās mājās Vidzemes krastā.

Brīvības cīnītāji ir tikai viena no Garokalna glezniecības tēmām, mākslinieks vienmēr daudz studējis un gleznojis dabu, arī izstādes darbos visā krāšņumā un spilgtumā skatāmas viņa Latvijas ainavas visos četros gadalaikos, kur akvareļtehnika parāda savas neierobežotās iespējas. Kopš jaunības gadiem īpaša vieta mākslinieka darbos ir jūrai, ostai un kuģiem – no mierīgiem līcīšiem, baltiem buriniekiem pie jūras apvāršņa, zvejas kuteriem piekrastē, spožām kuģu ugunīm ostā līdz negaisa uzjundītai jūrai.

Ar šo personālizstādi, kam dots dziļi simboliskais nosaukums "Nezūdošie mirkļi", Visvaldis Garokalns atvadījās no Liepājas. Cerams, ne uz ilgu laiku, jo viņa vitalitāti apliecinošie akvareļi allaž saistīs un aicinās skatītājus atkal un atkal.