Kurzemes Vārds

04:08 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Stiebriņu" zirgi palīdz slimajiem bērniem atveseļoties

Pēteris Jaunzems

Sadarbojoties ar Virgas pagasta zemnieku saimniecības "Stiebriņi" īpašniekiem Dzintru Blūmu un Gunti Priedi, pie ļoti aizkustinoša projekta īstenošanas stājusies Purmsātu Speciālās internātskolas pedagoģe Inese Svara. Kopīgiem spēkiem viņi izveidojuši domubiedru pulciņu, kas, jājamzirgu mugurās vizinot garīgi un fiziski atpalikušos bērnus, pamazām sekmē mazo pacientu atveseļošanos. Drīzumā paredzēts piesaistīt arī citus sertificētus speciālistus, lai izveidotu tā dēvēto Reitera grupu.

Kad skola un zirgaudzētava atrodas kaimiņos

Vajadzīgās zināšanas, lai stātos pie ieceres īstenošanas, Purmsātu fizkultūras skolotāja esot guvusi Jūrmalā, kur pērn Vaivaros pabeigusi speciālus kursus. Inese Svara pastāstīja, ka jau sākumā baudījusi gan direktores Guntas Lejas, gan citu kolēģu atbalstu, jo skolā esot ļoti daudz bērnu ar smagiem kustību traucējumiem, kuru novēršanai vajadzīga ilgstoša un pacietības pilna ārstēšana. Projekta īstenošanai ļoti parocīgi esot tas, ka faktiski kaimiņos atrodas zemnieku saimniecība "Stiebriņi", kuras īpašnieki audzē zirgus, kā arī ir orientējušies uz jāšanas sporta skolas izveidi.

Ar atsaucīgajiem un iejūtīgajiem saimniekiem drīz noslēgta vienošanās par zirgu iznomāšanu ārstniecisku treniņu mērķiem. Tas ir abpusēji izdevīgs līgums. "Jau kopš pērnā rudens, cik bieži vien ir iespējams, vedam šurp mūsu bērnus un vizinām viņus zirgu mugurā," pastāstīja Inese Svara. Šajās nodarbībās esot klāt arī skolas medicīnas darbinieks. Diemžēl līdz šim neesot izdevies panākt, lai treniņi būtu regulāri, – nav apjumtas manēžas. Kaut arī īpašnieki ir stājušies pie tās celtniecības, līdzekļu trūkuma dēļ darbi rit diezgan gausi.

Katrs darbs prasa piepūli

Guntis Priede ir raksturā stingrs un daudz pieredzējis vīrs. Tāpēc viņš nenolaiž rokas un cer, ka nākotnē tomēr izdosies jāšanas apmācībām iecerēto celtni pabeigt. Dzintra Blūma, par šīm lietām runājot, atzina, ka tuvākajā apkārtnē gan neesot atrodami turīgi cilvēki, kas spētu viņus atbalstīt. Tomēr mīļš paldies tiem, kas jau atsaukušies. Piemēram, bērnu atveseļošanas projekta īstenošanā nepieciešamos kokmateriālus atvēlējis Latvijas un Somijas kopuzņēmums "Silva". Tādējādi izdevies uzcelt prasībām atbilstošu estakādīti, no kuras slimie bērni var ērti uzsēsties zirgu mugurā.

Otra problēma ir transporta trūkums. "Skolā ir ļoti daudz audzēkņu, kuriem būtu noderīga jāšanas terapija, taču atgādāt viņus visus uz "Stiebriņiem" pagaidām vēl nav iespējams," paskaidroja Purmsātu pedagoģe. Skolai pieder tikai viens mikrobusiņš, kurā ir deviņas sēdvietas. Līdz šim to izmantoja arī braukšanai uz "Stiebriņiem", taču tagad, sakarā ar vasaras tuvošanos, vajadzību kaut kur doties esot kļuvis daudz vairāk. Tāpēc tagad Inese Svara bērnus uz "Stiebriņiem" atgādā ar savu automašīnu. Taču gribētāju braukt esot daudz vairāk, nekā ir iespējams paņemt līdzi.

Zirgos vajadzētu sēsties daudziem

Skolas direktore Gunta Leja cenšoties darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu bērniem labu atveseļošanos. Viņa atzīst, ka viens no veidiem, kā to panākt, esot vizināšana zirga mugurā. Par tādas iespējas īstenošanu viņa domājusi jau agrāk, taču iespēja to realizēt radusies, kad skolā atnākusi strādāt Inese Svara. Direktore uzskata, ka šāds atveseļošanās paņēmiens esot ļoti vajadzīgs vairāk nekā 30 smagi slimiem tā dēvētā C līmeņa skolas audzēkņiem, taču nekādā gadījumā nenāktu par ļaunu, ja to varētu izmantot pilnīgi visi speciālās skolas bērni. Par tādu iespēju viņa gan neuzdrošinoties pat domāt, jo skolas budžets to nespētu turēt. Gunta Leja teica, ka par šīm lietām runājusi arī ar zviedru draugiem. Tomēr pagaidām gan atbilde nav saņemta.

Lai lasītāji pārliecinātos, ko slimajiem bērniem dod vizināšanās zirgu mugurā, viņiem vajag aizbraukt uz "Stiebriņiem" pašiem. Kad aizvakar saimniecībā ciemojās "Kurzemes Vārds", tur bija atbraukuši ne tikai bērni no Purmsātiem, bet arī priekulnieks Modris Dzintars ar savu kopš dzimšanas smagi slimo mazdēliņu Hariju. Puisēns tikko kā, sēžot zirga mugurā priekšā Inesei Svarai, bija apbraucis lielu apli un vārda vistiešākajā nozīmē staroja aiz laimes. Savu sajūsmu viņš nespēja izpaust vārdos, jo desmit gadu vecumā vēl aizvien nerunā, taču bērna plati ieplestās un izteiksmīgās acis pauda visu, kas notiek viņa sirdī.

Priecājas par katru uzlabošanos

Vēlāk priekulnieks pastāstīja, ka savulaik strādājis par inženieri mehāniķi gan apvienībā "Lauktehnika", gan akciju sabiedrībā "Jumītis", taču pēdējos gados izpildot tikai gadījuma pasūtījumus, tādēļ pilnīgi uzņēmies rūpes par mazdēlu. Lai Harijam kļūtu labāk, viņi abi regulāri apmeklē gan speciālistus Rīgā, gan citās vietās. "Šajā nolūkā mēs ar savu automašīnu mēnesī noripinām vairāk nekā tūkstoš kilometru," viņš teica.

Modris Dzintars juties ļoti iepriecināts, kad Inese Svara, Dzintra Blūma un Guntis Priede atļāvuši arī viņam ar Hariju individuāli iekļauties projektā. Bez maksas, bez nekā. "Tā reti gadās mūsdienās, kad kaut ko var saņemt bez naudas, tam grūti pat noticēt. Šajos laikos tādus pretimnākošus cilvēkus ļoti reti izdodas sastapt," viņš teica. Tagad uz "Stiebriņiem" ceļu tie mērojot divreiz nedēļā un esot apņēmušies darīt tā arī turpmāk. "Ticiet vai neticiet, bet mēs pavisam skaidri jūtam, ka ir sākusies atlabšana. Zirgi palīdz, un mums tas nozīmē ļoti daudz," opītis teica. Arī dakteris galvaspilsētā, kad viņi to pēdējoreiz apmeklējuši, pamanījis pozitīvas izmaiņas bērna veselībā.

Muskuļi spēcīgāki, kājas vingrākas

Arī Purmsātu skolas audzēkņi Ainars Kalvāns, Matīss Bražis un Miķelis Tiļugs, kas aizvakar stalti kā īsti jātnieki sēdēja zirga mugurā, lepni atzina, ka pēc šādas terapijas jūtoties ievērojami labāk. Zirga rāmā gaita, soļu ritms it kā pārvietojoties uz Miķelīša novājināto muskulatūru un vēršot to spēcīgāku. Arī Ainara kājas pēc seansa kļūstot lokanākas.

"Man ir cerība, ka bērniem būs labāk. Viņi visi taču ir ļoti spējīgi, tie mūsu bērni. Diemžēl slimība neļauj izpausties viņu talantiem. Bet mēs būsim stiprāki par nelaimi un uzveiksim to. Ja nebūtu cerības, mēs to nedarītu," teica Inese Svara..