Kurzemes Vārds

16:26 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sports

Sāksies cīņas otrajā līgā
Pauls Kaufmanis

Šodien sākas Latvijas futbola čempionāta otrās līgas sezona, kuras atklāšanas spēlē piedalīsies arī "Tosmares kuģu būvētava". Pavisam šajā čempionātā startēs četras Liepājas komandas.
Otrajā līgā cīņas notiek atsevišķu reģionu ietvaros. Kurzemes reģionā pavisam sacentīsies deviņas vienības, no kurām četras ir no Liepājas – "Tosmares kuģu būvētava", "Varavīksne", "Miku/UPTK" un "Liepājas metalurgs 3". Paredzēts, ka visas komandas izspēlēs divu apļu turnīru, ar katru pretinieku cīnoties savā laukumā un izbraukumā. Tikai reģiona uzvarētājs nopelnīs tiesības cīnīties finālturnīrā, kurā piedalīsies četru reģionu labākās komandas, no kurām labākā nodrošinās vietu pirmajā līgā.
Sezonas atklāšanas mačā rīt "Tosmares kuģu būvētava" tiksies ar "Linde–N" (Kuldīga), savukārt svētdien komanda "Miku/UPTK" sacentīsies ar "Hondu" (Ventspils).
Pērn mūsu pilsētas vienības sadalīja 2. – 5.vietu, attiecīgi – "Miku/UPTK", "Tosmares kuģu būvētava", "Liepājas metalurgs 3" un "Varavīksne".

Romānam Miloslavskim medaļas Lietuvā
Liepājas peldētāji piedalījušies starptautiskās sacensībās Lietuvā, Anīkšķos, un no mūsējiem vislabāk veicās Romānam Miloslavskim, kurš izcīnīja divas pirmās un divas otrās vietas. Liepājnieks palika nepārspēts 100 metros brīvajā stilā (50,15) un 50 metros tauriņstilā (24,82), savukārt sudraba godalgas nopelnīja 50 metros brīvajā stilā (23,17) un 100 metros tauriņstilā (54,35).
Vēl no liepājniekiem startēja arī Svetlana Žizņevska, kura bija piektā 50 metros brasā (35,67) un sestā 100 metros brasā (1:17,99). 100 metros uz muguras piekto labāko rezultātu uzrādīja Zane Dēbele (1:06,77).

Minūtes pārtraukumā
Veselīgs dzīvesveids sākas jau bērnībā
Pauls Kaufmanis

Aizvadītajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās norisinājās viens no grandiozākiem skolēnu sporta sarīkojumiem – Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde. Priecē fakts, ka tajā piedalījās visai prāvs dalībnieku skaits – vairāk nekā 3000 skolēnu, arī 134 no Liepājas pilsētas un rajona.
Nav noslēpums, ka cilvēka veselības pamatā ir bērnībā iegūtā fiziskā attīstība, un aizvadītais pasākums pierādīja, ka daudziem ir interese par aktīvu dzīvesveidu, kā arī par rezultātu sasniegšanu.
Taču satraukumu rada cits apstāklis. Veselības veicināšanas valsts aģentūras pētījums liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas gandrīz nemaz vai pāris reižu mēnesī. Skaidrs, ka pieaudzis cilvēks savos brieduma gados nepievērsīsies sportam, ja jau bērnībā viņā nebūs ieaudzināta patika pret aktīvu dzīvesveidu. Tādēļ jo īpaši liela uzmanība jāvelta bērnu izglītošanai un piesaistīšanai sportam. Te labas tradīcijas meklējamas jau vairāku gadu desmitu vēsturē, kad skolēnu spartakiādes un dažādi citi sporta pasākumi tika padarīti par lieliem svētkiem. Šobrīd valsts līmenī skolēniem tiek organizētas jau minētās olimpiādes, skolēnu sporta spēles, kā arī atsevišķos sporta veidos skolu sacensības, kurās reģionu labākās komandas sacenšas ar citiem Latvijas vienaudžiem. Notiek arī dažādas vietēja mēroga sacensības.
Tātad interese ir, un iespējas arī ir. Liepājā šobrīd darbojas piecas sporta skolas, kā arī vairāki sporta klubi, kas ar atplestām rokām gaida jaunos sportotgribētājus, un gandrīz katrs treneris priecātos, ja palielinātos viņu audzēkņu skaits.
Speciālisti atzīst, ka vispārizglītojošās skolās bērniem par sportu un izkustēšanos interese ir liela, un lielākoties viņus piesaista dažādas bumbu spēles, savukārt, ja paredzētas, piemēram, vieglatlētikas nodarbības, daudzi atrod iemeslus, kādēļ neapmeklēt sporta stundas. Liela nozīme ir skolotājam, kuram jāizmanto sava izdoma, lai kaut ar viltu varētu piesaistīt bērnu interesi visām aktivitātēm. Šeit arī izkristalizējas viena no lielākajām mūsu pilsētas problēmām. Bērni labprātāk iesaistās fiziskās aktivitātēs, ja viņi var nodarboties ar to, ko vēlas, un, ja tam radīti pietiekami ērti un patīkami apstākļi (zāles, dušas, ģērbtuves u.tml.). Kā zināms, Liepāja to diemžēl nevar nodrošināt. Vēl grūtāk izrauties no ikdienas ir strādājošajiem, kam brīva vieta kādā no zālēm ir pieejama tikai vēlās vakara stundās.
Liela atbildība, protams, gulstas arī uz vecāku pleciem, jo tieši viņi var būt par galveno dzinuli savu atvašu veselīgas dzīves veicināšanā. Skaidrs, ka sakārtotā vidē varēs augt arī veseli indivīdi, un arī tie, kas nevēlas iesaistīties sporta skolu sistēmā, bet grib aktīvi darboties sava prieka pēc, atradīs iespēju pēc skolas kopā ar draugiem pagalmos uzspēlēt basketbolu vai labiekārtotos futbola laukumos paspārdīt bumbu. Un, ja šī sporta mīlestība iemājos pēc iespējas vairāk cilvēkos jau no mazotnes, tad, visticamāk, arī vēlāk lielākā sabiedrības daļa dos priekšroku aktīvam dzīvesveidam.

Ko šobrīd dara...
Tenisists DANIELS KOZLOVS
15 gadu vecais Liepājas Tenisa sporta skolas audzēknis Daniels Kozlovs šobrīd ir vienīgais tenisists, kurš nopietni nodarbojas ar šo sporta veidu.

– Kur trenējies ziemā?
– Nodarbības ziemā notika bijušā Celtnieku kluba sporta zālē, kas tomēr nav tas labākais variants, kā sagatavoties jaunajai sezonai. Par paveikto varu teikt vienīgi to, ka šis posms man nedeva gandrīz nekādus rezultātus sportiskajā izaugsmē.
– Kā vērtē savu sniegumu Latvijas jaunatnes olimpiādē?
– Loģiski, ka piektā vieta nebija tas, uz ko biju cerējis, taču jāņem vērā vājais sagatavošanās posms, kā arī segums, uz kādu spēlēju, bija visai dīvains.
– Vai jau esat atsākuši treniņus laukumos?
– Jā, treniņus tenisa laukumos sākām pavisam nesen, jo pirms tam bija dažādi mači, kuri liedza iziet laukumā.
– Kā Liepājā ir ar treniņpartneriem?
– Šī problēma ir ļoti aktuāla, jo šobrīd esmu gandrīz vienīgais šā sporta veida pārstāvis, kurš trenējas regulāri, tādēļ treniņos, lai nebūtu jāspēlē pašam ar sevi, darbojos kopā ar meitenēm.
– Kādi ir tavi plāni nākotnē saistībā ar tenisu?
– Par tenisista karjeru laikam būtu muļķīgi sapņot, jo finanses un spēlētāju resursi ir tik niecīgi, ka izsisties labāko vidū ir gandrīz neiespējami. Tādēļ mans mērķis saistībā ar tenisu ir kļūt par šā sporta veida treneri. Jau šobrīd trenēju dažāda vecuma grupu cilvēkus, kas vēlas nodarboties ar aktīvu atpūtu.