Kurzemes Vārds

13:01 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā Kazdangā lauksaimniecības problēmas šķetināja

Pēteris Jaunzems

Šīs nedēļas sākumā Kazdangas pagastā bija sarīkota biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" paplašinātā sēde, kurā piedalījās arī Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Ligita Silaraupa. Darba kārtībā bija ietvertas vairākas lauksaimniekiem sasāpējušas un aktuālas problēmas, kas prasa neatliekamu risinājumu.

Iestājas pret sivēnu kompleksa būvi
Kazdanga par sarunas vietu bija izraudzīta tāpēc, ka tieši tur pēdējā laikā ievērojami saasinājušās domstarpības starp vietējiem iedzīvotājiem un dāņu cūkaudzētājiem, kuru kopuzņēmuma SIA "Ozolāju cūkaudzētava" īpašnieki sadomājuši paplašināt ražošanas apjomus. Šajā nolūkā netālu no veco ļaužu pansionāta "Rokaiži" iecerēts uzcelt vērienīgu seštūkstoš sivēnu izvietošanai piemērotu novietni. Cūkaudzētāji vienā mutē apgalvo, ka komplekss būs mūsdienīgs un atbildīs vides aizsardzības prasībām, taču kazdandznieki un aizputnieki šiem apgalvojumiem neuzticas, jo arī dāņu lauksaimnieku līdzšinējā darbība liecinot, ka solīts makā nekrīt.
Aizvadītajā nedēļā par to, vai atļaut piepildīt cūkaudzētāju plānus, sprieda Kazdangas Pagasta padome, kas bija saņēmusi ap 900 iedzīvotāju parakstītu protesta vēstuli. Balstoties uz to un iedziļinoties lietas būtībā, deputāti pieņēma dāņiem noraidošu lēmumu, taču tas vēl nenozīmē, ka svešzemju uzņēmējs mainīs savus nodomus. Viņš solījies griezties pie juristiem, lai noskaidrotu, cik pamatota ir pašvaldības nostāja. Tāpēc arī biedrības "Liepājas Lauksaimnieku apvienība" valde nolēma atbalstīt kazdandzniekus un aizputniekus. Kā "Kurzemes Vārdam" teica valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane, ja tas būšot nepieciešams, viņa griezīšoties pat parlamentā, taču neatļaušot vecajiem ļaudīm sagandēt dzīves apstākļus.

Svešzemju un pašmāju lauksaimnieku iespējas
Līdzīgas domas pauda arī Ligita Silaraupa. Kaut gan viņa atzina, ka cūkgaļas ražošanas apjomi Latvijas tirgus pieprasījumu neapmierina aptuveni par 55 procentiem un mums vajadzētu priecāties par katru aktivitāti šajā nozarē, nevar tomēr pieļaut, ka izvēršanās nozarē kaitē cilvēku dzīves apstākļiem. Federācijas priekšsēdētāja atzina, ka labāk būtu, ja lauksaimniecības attīstībā iesaistītos vietējais kapitāls. Arī Aizkrauklē, kur viņa dzīvojot, kāds svešzemnieks sadomājis būvēt apjomos vērienīgu govju novietni. Par to satraukti apkārtnes zemnieki, jo dāņu piensaimnieks izpērkot visu zemi un mūsu ļaudīm vairs nav uz kā strādāt.
Iebraucēji to visu spējot atļauties, jo apstākļi, kādi patlaban pastāv Eiropas Savienībā, darbojas viņiem par labu. "Dānijā šis piensaimnieks ļoti izdevīgi pārdeva savas piena kvotas, bet, ieradies Latvijā, tās saņēma bez maksas no valsts rezerves fonda. Būtībā tās ir latviešu zemniekiem paredzētās piena kvotas, kas tagad nonākušas cita īpašumā. Tāda situācija neveicina mūsu konkurētspēju, bet gan samazina to," intervijā "Kurzemes Vārdam" teica Ligita Silaraupa. Viņa uzskata, ka arī zemes reforma mūs smagi iegāzusi, jo tirgus noteikumus jau pašā sākumā vajadzējis padarīt daudz stingrākus.
Zemnieku federācija to visnotaļ centusies panākt, toreizējais priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš un viņa domubiedri cīnījušies, cik spējuši, taču nesekmīgi. Zemkopības ministrija toreiz izveidoja darba grupu, kam vajadzēja strādāt pie likumu sakārtošanas, taču gandrīz nekas no tā netika izdarīts, jo pietrūka prasīguma un kontroles. Rezultātā izveidojās liberāls tirgus, kas novedis pie situācijas, kāda valda, piemēram, Somijā. Latviešu zemnieku lielākā daļa ir spiesta strādāt uz nomas zemes, bet Eiropas Savienības vienotās platības maksājumi, ko tie saņem, netiek vis ieguldīti attīstībā, kā tam vajadzētu notikt, bet pārceļo uz zemes īpašnieku dziļajām kabatām. Arī tas mazina konkurences iespējas.

Tikai roku rokā var panākt rezultātu
Otra problēma, par ko diskutēja izbraukuma sēdē, ir Latvijas lauksaimniecības organizāciju saliedēšanās nepieciešamība. Pašreiz šinī ziņā Latvijā valda pilnīga anarhija. Ārija Jerumane tikko kā atgriezusies no pieredzes apmaiņas brauciena uz Poliju, kur visi zemnieki, kopskaitā pusotra miljona biedru, ir apvienoti vienā organizācijā. Varšavā darbojoties tās vadošā struktūrvienība, kas lielā mērā līdzinoties mūsu Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei. Tās uzdevums ietekmēt likumu izstrādi un pieņemšanu. Bet rajonu apvienībām priekšgalā atrodas kaut kas līdzīgs nelielām lauksaimniecības pārvaldēm, kurās strādā līdz desmit speciālistiem, kas rūpējas par organizācijas biedru informēšanu un citām lietām.
"Kaut ko no redzētā jau tagad ir iespējams pārņemt arī pie mums," teica Ārija Jerumane. Arī Ligita Silaraupa piekrita, ka šobrīd ir atsākts strādāt pie visu valsts lauksaimnieku apvienošanas, jo vienotu komandu daudz vairāk ņemot vērā likumdevēji. Viņa negribēja atzīt, ka šis vilciens, kā mēdz sacīt, ir nokavēts un aizgājis, jo katrā attīstības posmā sabiedriskajām organizācijām esot savi uzdevumi. Arī Zemnieku federācijai tikko sācies trešais darbošanās cēliens. Ja pirmajā no tiem esot notikusi tāda kā labumu sadalīšana, tad tagad priekšplānā izvirzījušies citi mērķi un darbs vairāk izvēršoties Briselē, kā arī Baltijas padomē, kur mūsu lauksaimniecības politika tiekot saskaņota ar lietuviešiem un igauņiem.

Vai kavēšanās nāks mums par labu?
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas šobrīd jārisina, ir vienotas lauksaimniecības reforma, jo Zemkopības ministrija, Valsts agrārās ekonomikas institūts un Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centrs Ozolniekos izstrādā Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas programmu, kas jārealizē no 2006. līdz 2009.gadam. Izstrādātājus ļoti interesē pašu saimniekotāju viedoklis un arī mūsu apvienība apkopo priekšlikumus, lai tos iesniegtu Lauksaimniecības konsultatīvajai padomei, jo tas esot jāizdara vēl līdz šī mēneša beigām. Savus priekšlikumus katram zemniekam iespējams izteikt arī anketās, ko pašreiz sācis izplatīt Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departaments.
Ārija Jerumane nevarot pievienoties dažu ierēdņu paustajam viedoklim, ka kavēšanās programmas ieviešanā var nākt latvju zemkopjiem par labu. Viņa tā nedomājot. Laika novilcināšana varot būt saistīta ar dažu izmanīgu gudrinieku centieniem kārtējo reizi iegūt sev kaut kādu labumu, neko kopējās lietas labā nedarot. Zemes cenas jau ceļoties un nomnieki laužot līgumus ar līdzšinējiem platību izmantotājiem. "Tas, ka notiek izdevīgu ceļu un iespēju meklēšana, jau ir pamanāms," viņa sacīja.

Lauksaimniecībai trūkst speciālistu
Sēdē vispusīgi diskutēja arī par to, kā novērst lauksaimniecības kadru deficītu, kas būtiski kavē nozares attīstību. Līdzšinējā darbībā ir pieļautas kļūdas. Viena no tām -lauksaimniecības mācību iestāžu atdošana Izglītības ministrijas pārziņā. Par to, kādā situācijā šobrīd nonākusi Kazdangas Profesionālā vidusskola, informēja tās direktors Agris Strazdiņš. Mācību bāze nav izmainījusies kopš padomju laikiem, taču prasības pret pasniedzējiem ar katru gadu paaugstinās. Nevienā valstī un sistēmā neesot tā, ka pedagogam obligāti jābūt ar divām izglītībām. Taču no profesionālajām mācību iestādēm tas tiek prasīts. Ļoti smagnēja ir jaunu mācību programmu atklāšanas sistēma. Lai tādu ieviestu, iestādes vadītājam jāiziet neskaitāmas instances un, kamēr to izdara, paiet vismaz pāris gadu.
Tomēr ir skaidri saskatāms, ka lauksaimniecības speciālistu valstī nepietiek. Nav kvalificētu traktoristu, saimniecībām trūkst lopkopības speciālistu un agronomu. Savulaik Kazdangā sagatavoja arī zivkopjus, tagad par to liecina vien aizaugušas dīķu vietas. Agris Strazdiņš teica, ka lauksaimniecības nozarē pašreiz notiek paaudžu maiņa un tas vēl vairāk palielina pieprasījumu pēc zinošiem kadriem. Esot aprēķināts, ka kopumā valstī šis deficīts varētu pieaugt līdz 16 tūkstošiem cilvēku. Tas liecina, cik problēma ir akūta. Kazdandznieku kolektīvam būtu iespējas to vērst mazāk asu, šeit varētu skolot gan traktoristus, gan izvērst pieaugušo apmācību.
Dīvainā kārtā noticis tā, ka lauksaimniecības ievirzes mācību iestāžu vadītāju Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei kopīgi rakstītais iesniegums, kur bija izklāstīti visi šķēršļi un grūtības, kaut kur pazudis un nav izskatīts. Ligita Silaraupa solījās noskaidrot, kā tas varēja notikt. Apvienības valdes locekļi bija vienisprātis, ka kadru apmācības lietas jārisina nevilcinoties, jo, ja to neizdarīs līdz 1.septembrim, atkal būs pazaudēts viens gads. Ārija Jerumane domā, ka tas varētu izdoties.

Pārstrādei arī nepieciešams lielāks atbalsts
Uzturoties Kazdangā, izbraukuma sēdes dalībnieki apmeklēja arī vietējo Novadpētniecības muzeju, kur ar eksponātiem iepazīstināja senatnes liecību krātuves vadītājs Ernests Treimanis. Bet par lauksaimniecības produkcijas pārstrādi sarunas risinājās piena pārstrādes uzņēmumā SIA "Elpa". Tā vadītājs un biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Sisenis pastāstīja, ka ļoti daudz līdzekļu un spēka firmai prasījusi Eiropas Savienības stingro prasību ieviešana. Lai varētu pastāvēt, nācies iegādāties arī mūsdienu prasībām atbilstošu piena transporta automašīnu. Tas viss bijis jāpaveic pašu spēkiem.
Direktors domā, ka mazo pārstrādes ražotņu attīstībai valsts atbalsts nāktu tikai par labu. Tad nebūtu gadiem ilgi jāmīņājas uz vietas un varētu domāt par bioloģisko lauksaimnieku audzējuma pārstrādi, jo ir jūtams, ka šīs saimniecības novadā sasparojušās. Ja tās izveidotu kooperatīvu, varētu nodrošināt pārstrādei nepieciešamo piena daudzumu. Protams, tas prasa atrisināt arī atsevišķus likumdošanas jautājumus. Interesi par šīm lietām izrādīja Ligita Silaraupa.