Kurzemes Vārds

12:42 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mans talants…

Arī vīrieša rokai tamboradata klausa
Inita Gūtmane

Bieži vien ļaudis sūdzas, ka atvaļinājumā un brīvdienās nav īsti ko darīt un garlaicības dēļ paliek pikti. Taču kafejnīcas "Ilze" šoferis Uldis Vītols–Vītoliņš zina, kā aizpildīt brīvo laiku – viņš ņem tomboradatas un darina skaistus galdautus, sedziņas un vēl daudz ko citu.

Uldis tamborēšanas adatu pirmo reizi lietā lika pirms kādiem gadiem 15. Ar rokdarbu darināšanu nodarbojusies viņa vecmāmiņa, kura, strādājot katlumājā par kurinātāju, tādējādi īsinājusi laiku. Pusaudzim iepatikusies nodarbe un lūdzis, lai arī viņam iemāca veidot smalkos darbus. Tā nu abi ar vecmāmiņu tamborējuši pārvalkus spilveniem un par garlaicību nevarējuši žēloties. Un, ja mājās pazuda dziju kamoliņi, tad visi zināja, pie kā tie jāmeklē. Tā kā Uldim ir daudzu gadu tamborēšanas pieredze, viņš ir labi pilnveidojis savas iemaņas, apkārtējie mēdzot teikt, ka strādājot kā mašīna.

"Papildus es mācos no poļu izdotiem tamborēšanas žurnāliem, noderīgs izdevums ir arī padomju laikos izdotā "Sieviete", no kuras ņemu piegrieztnes. Vēl labus rakstu paraugus esmu ieguvis no 1939. gadā izdota "Mājas Vieša", kā arī daudz vērtīgu izdevies atrast no makalatūras", sacīja 31 gadu vecais vīrietis. Sākumā viņa tamborētie galdauti bijuši vienkrāsaini, vēlāk darinātos parādās krāsaini zīmējumi. Uz izstrādājumiem visvairāk Uldis ir attēlojis ziedus. Viņam neesot svarīgi, kas tās par puķēm, bet galvenais, lai būtu koši un skaisti.

Uldim pūrā ir gan mazi darbi, gan lieli, piemēram, galdauti, ar kuru varētu apklāt lielu saimes galdu, kā arī aizkari, kas ir divus metrus gari un plati. Liepājnieks sacīja, ka dažreiz pašam šķiet, ka lielformāta darbu nespēs līdz galam pabeigt, tomēr tas vienmēr esot izdevies. "Tamborēju lielākoties vakarā pie televizora, tā man ir laba atpūta," nodarbošanās iemeslu skaidroja Uldis.

Kopā viņš ir izgatavojis vairāk kā 200 sedziņas, kādus desmit galdautus, divus dažādus aizkarus un daudzas citas lietas gan smukumam, gan ikdienas lietošanai. Pēdējā laikā Uldim ir iepaticies darināt tamborētas gleznas, kopā tādas tapušas jau trīs. Uz divām gleznām ir redzamas pilis, uz vienas iztamborēti dzīvnieki. Pašlaik rokdarbnieks strādā pie gleznas, kādu līdz šim vēl nav veidojis. Kāds būs gala rezultāts, par to vēl esot pāragri spriest. Rokdarbu meistars atzīst, ka ne vienmēr darbs izdodas, tādēļ nereti tas ir jāārda ārā un jāsāk viss no gala. Tas, protams, ir pa spēkam tikai cilvēkam, kam ir liela pacietības deva.

Lielākoties rokdarbi aizceļo kā dāvanas draugiem un radiem. Pārējie izstrādājumi glabājas skapī vai atraduši vietu Ulda istabās kā dekori. Divus džemperus Uldis ir uztamborējis sievai, bet pats sevi gan esot atstājis novārtā. Vairāki lieli un mazi darbi, ar kuriem Uldis īpaši lepojas, pašlaik atrodas Aizputes Kultūras namā, kur ir izveidota liepājnieka pirmā rokdarbu izstāde. Tajā ir redzams arī darbs, kurā attēlota laiva un virs tās ir uzraksts "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!". Ja parasti lielāks un sarežģītāks izstrādājums top mēneša laikā, tad šim darbam vajadzēja četrus mēnešus. Pierunāt izstādīt darbus izdevies Ulda Aizputē dzīvojošiem radiem, kuri uzskatīja, ka nedrīkst slēpt sveci zem pūra.

Dažādas piezīmes, par to, ka vīrietis nodarbojas ar lietām, kas vairāk piestāv daiļā dzimuma pārstāvēm, viņš neesot saņēmis. Vairāk gan cilvēki Uldi slavējot un izrādot izbrīnu, kā var vienlaicīgi vērot televīzijas pārraides un darināt piņķerīgus darbus.