Kurzemes Vārds

13:55 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Jāpielāgojas
Aizvadītās nedēļas notikumus komentē jāšanas sporta kluba "Favorīts" vadītājs Romāns Popovs

Nedēļa aizritēja Jāņu gaidīšanas zīmē un uz pašu svētku sarīkojumu fona. Bet nakts no 23. uz 24. datumu pagāja bez nevienas lietus lāses! Daudzi pat uzskata, ka tieši tas bija svarīgākais notikums. To visi pamanījuši. Protams, laika apstākļi vienmēr ietekmē noskaņojumu. Televīzijas ziņu raidījumos vairākas dienas pēc kārtas ziņoja par lielo karstumu kā rietumos, tā arī austrumos. Dažviet tas rada lielus zaudējumus, prasa pat cilvēku upurus. Bet pie mums, paldies Dievam, viss kārtībā. Mēs nemaz nezinām, ko nozīmē dubļu šļūdoņi, kaut gan atkal par to lasījām avīzēs. Un rodas arvien vairāk cerību, ka vasara šogad tomēr būs.
Pagājušajā sestdienā es biju aizbraucis uz Gulbenes rajonu. Tas bija kārtējais izbraukums ar zirgiem, lai piedalītos sacensībās. Tās notika pēc pagaidām nepierastiem noteikumiem, kad balva pienākas nevis par 30 kilometru garas trases veikšanas ātrumu, bet gan par saudzīgāko attieksmi pret dzīvnieku. Tādēļ nepieciešamas arī īpašas pārbaudes, un bez veterinārārstiem šajā lietā neiztikt. Pirmo vietu izcīnīja mūsu Olga Muļarčika. Starp citu, pirms tam viņa nokārtoja vidusskolas beigšanas eksāmenus, bet svētdien atgriezās mājās un vēl paguva uz izlaiduma balli. Patīkami vērot absolventus.
Man bija iespēja aprunāties ar Gulbenes kolēģiem. Ļaudis tur ir ļoti viesmīlīgi. Gulbenieši mēģina piesaistīt Eiropas naudu, taču tas ir visai riskanti. Tādēļ ka vēlāk, teiksim, pēc pieciem gadiem, būs jāparāda, ka viss izdarīts tieši pēc projekta, kaut gan laika gaitā darbu varētu ietekmēt visdažādākie apstākļi. Man šķiet, ka kredītu labāk ņemt bankā, esmu tam jau pielāgojies, un viss izdodas labi.
Manuprāt, pilsēta svētku gaidās bija jauki un diezgan plaši izpušķota. Kā spilgtu piemēru varētu minēt laukumu ar dzīvniekiem, kas jau kļuvuši tradicionāli. Tie, ieturēti Lieldienu olu formā, piesaista garāmgājēju, it īpaši bērnu, uzmanību, un ir brīnišķīga vieta jautriem fotomirkļiem. Arī visi publiskie pasākumi bija atraktīvi, tajos piedalījās arī mūsu klubs.
Man beidzās mācības – kārtošu eksāmenu pilsonības iegūšanai. Arī šajā sakarībā man ir daudzi savi vērojumi. Pretendenti iet saņemt Latvijas pilsonību nevis kā valsts iedzīvotāji, bet gan kaut kādas konkrētas nepieciešamības dēļ. Piemēram, ja vēlas doties uz Angliju vai citu valsti vai arī lai varētu ieņemt kādu konkrētu amatu. Citi motīvi mūsu nepilsoņiem, kā man šķiet, pagaidām vēl ir sveši. Vajadzētu vairāk pielāgoties dzīvei savā valstī.
Par notiekošo ārzemēs. Informācijas ir ļoti daudz, taču brīžiem pret to veidojas kaut kāda imunitāte. Ņemsim kaut vai to pašu Irāku. Teroristiskie akti tur notiek nepārtraukti. Ja dienas laikā vairākas reizes skatāmies televīzijas ziņu programmas, tad visbiežāk runa ir par arvien jauniem asiņainiem notikumiem. Rodas iespaids, ka puse valsts skraida ar jostām, bet otra puse slēpjas. Neviļus sāc domāt un atcerēties Huseina valdīšanas laiku. Lai arī viņš bija cietsirdīgs diktators, kaut gan par to mēs zinām visai maz, tomēr tajos laikos pilsētu ielās no reliģisko fanātiķu rokām vismaz negāja bojā nevainīgi upuri, arī bērni. Notiekošais ar pašu Huseinu, protams, tiek turēts slepenībā, taču nesen uzstājās viņa bijušie apsargi. Noslēpumus viņi neizpauda, bet humora bija pārpārēm, tādēļ bijušajam diktatoram būtu vispiemērotākais brīdis kļūt par komiksu varoni.
Visu nedēļu masu informācijas līdzekļi sprieda par Eiropas Savienības krīzi sakarā ar konstitucionālām problēmām. Tur ir par ko padomāt, taču esmu ievērojis, ka parastos iedzīvotājus tas ne īpaši sarauc, sak, lai viņi paši tur, Eiropā, tiek galā, ja jau savārījuši putru. Droši vien tik tiešām ļoti grūti nolīdzsvarot bagātos un nabadzīgos dalībniekus. Kaut kādā mērā nākas izmantot nepareizo vienlīdzīgās sadales principu. Bet vēl, kā kļūst redzams, arī nabadzīgie, tādi kā mēs, spiesti vērt vaļā maciņus. Taču man šķiet, ka pat pie Savienībai visnevēlamākās notikumu attīstības gaitas Latvija viena pati vienalga nepaliks. Pilnīgi iespējams, ka tieši šeit sakņojas mūsu pašreizējais inertums. Likumsakarīgi, ka ļaudis vairāk domā par savām konkrētām problēmām, par attīstību, izdzīvošanu. Mēs zinām daudzus piemērus, kad jaunā kārtība tā vai citādi izraisa spiedienu. Zemnieks izaudzē sivēnu un praktiski nespēj iztikt bez kautuves pakalpojumiem. Bet ja cūkas audzē pārdošanai, tad prasības ir ļoti stingras. Un, lai tās izpildītu, cūkkopim jāķeras pie dažādas ķīmijas izmantošanas. Viņam galvenais – realizēt savu preci. Lopkautuves kļuvušas par ietekmīgiem starpniekiem, savdabīgas globalizācijas pārstāvjiem lopkopībā.