Kurzemes Vārds

14:05 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vasarīgā meitene aiz pasta lodziņa

Pēteris Peičs

Populārā dziesma apgalvo, ka pats skaistākais gadalaiks esot mīlestība. 21 gadu vecā Diāna Sīmane par to diplomātiski klusē – domājiet paši, kā gribat! "Visskaistākā tomēr ir vasara," viņa pārliecinoši apgalvo. Iemesli esot vairāki, ne tikai Jāņos līgošana un papardes zieda meklēšana.

Vasaras prieki
"Mans tētis Aivars strādā tepat Grobiņā, "Latvenergo" sistēmā, bet mamma Agrita Liepājā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Vasarā abiem sakrita atvaļinājumi, arī man bija skolas brīvlaiks, un tā visa ģimene varēja ilgāk būt kopā. To izmantojām kopējām ekskursijām, krustu šķērsu izbraukājot visu Latviju." Diāna bijusi arī vairākās mūsu kaimiņvalstīs, taču pašu zemīte esot visskaistākā un mīļākā.
"Tā ir tik neizdibināta un pārsteigumu pilna! Piemēram, Gaujas stāvajos krastos netālu no Cēsīm atklājām vienu no lielākajām sikspārņu kolonijām plašā apkārtnē. Turpat netālu atrodas tā saucamā X sala, kura nav uzrādīta nevienā oficiālā tūrisma ceļvedī, jo bīstama apmeklētāju drošībai. Krietnas istabas lielumā ar daudzām nišām un atzarojumiem tā atstāj neparasti baigu un noslēpumainu iespaidu."
Vasaras priekus Diāna izbaudot arī tepat Gaviezē, tēva mātes Ārijas nelielajā saimniecībā. "Smaržīgā siena grābšana, gubošana un savākšana šķūnītī – nu vienkārši kolosāla! Piedevām vēl omammas sirsnība un prieks par saviem mazbērniem, kuri atbraukuši palīgos."
Diāna gan neesot makšķerniece, taču morāli palīdzot savam tēvam, kurš vasarā bieži aizraujoties ar šo sporta veidu. Pašai visvairāk patīkot jūra un straujas upes, turpretī stāvoši ūdeņi ezeros un dīķos nevilinot.

No bērnības aizvēja skarbākos vējos
"Mamma stāsta, ka mana dzimšanas diena 14.martā bijusi vējaina un lietaina, kā jau agrā pavasarī. Tāpēc arī manā raksturā reizēm tāds straujums, lai gan no tēva iedzimta pacietība un neatlaidība. Vispār jūtu, ka vairāk esmu tēva meita." Diāna neslēpj un lepojas, ka viņai uz labās auss īpatnējs neliels kauliņa izaugums – tieši tāds pats kā tēvam.
Meitene vecākiem bijusi vienīgā atvase, tāpēc rotaļu biedrus meklējusi kaimiņu bērnos. Tā Diāna agri iemācījusies kontaktēties ar citiem vienaudžiem. "Šī īpašība izrādījās ļoti noderīga vēlākajā dzīvē. Grobiņas pagasta "Ārēs", tūliņ aiz pilsētas robežas, divos vairākstāvu dzīvojamos namos bija daudz pusaudžu, vismaz savu pārdesmit. Savā starpā draiskojāmies un blēņojāmies, taču īsti sirsnīgas attiecības man izveidojās ar Inesi, Artūru un Agni. Varbūt tādēļ, ka visi četri bijām dzimuši vienā, 1984.gadā. Nedalāmais četrinieks pastāvēja arī visus skolas gadus Grobiņas vidusskolā līdz 9.klasei, kad katrs aizgājām savos ceļos. Taču arī tagad joprojām satiekamies. Kaut dzīvē katram veicies citādāk, savstarpējais draudzības spēks palicis agrākais."
Pabeigusi Grobiņas vidusskolu, Diāna iestājusies Jelgavas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. "Mani budžeta grupā uzņēma pat bez iestāju eksāmeniem. Taču pēc pirmās sesijas atklājās, ka manās zināšanās dažviet krietni robi. Tāpēc tālākās studijas vajadzēja daļēji apmaksāt. Neveicās arī pavasara sesijā. Lai gan vecāki materiālo palīdzību neliedza, ar to nespēju samierināties un studijas pārtraucu," turpina Diāna. "Mana pārliecība, ka katram jāstāv uz savām kājām, katram pašam jāprot piepildīt savus sapņus un ieceres."

Smaida spēks
Pašlaik Diāna jau gandrīz divus gadus apkalpo klientus Grobiņas pilsētas pasta nodaļā. "Nodarbošanos atradu tūliņ pēc atgriešanās no Jelgavas. Nav jau nekāda peļņas ādere, taču darbs turpat dzīves vietas tuvumā, un iestādē ļoti jauks kolektīvs. Kaut arī pēc pirmās neizdošanās augstskolā vajadzēja cerību kāpnēs nokāpt dažus pakāpienus zemāk, mērķi neesmu grozījusi ne par milimetru," nosaka jauniete. Viesu nama uzņēmējdarbības studiju atjaunošanai viņa gatavojoties papildus, vienlaikus iekrājot līdzekļus, lai jebkurā gadījumā iztiktu pašas spēkiem. "Perspektīva manam sapnim ir. Domāju, ka pietiks arī neatlaidības un pacietības."
"Diāna Sīmane ir apzinīga un atsaucīga darbiniece. Būtu žēl, ja viņa no mūsu kolektīva aizietu," pasta operatori raksturo iestādes vadītāja Inese Cukura. Viņas teikto var apstiprināt daudzi klienti, kuriem Diāna izdara vajadzīgās izmaksas, iemaksas vai citas pasta operācijas. Laipnais, neviltotais jaunietes smaids atbruņo ne vienu vien saīgušu vai nepacietīgu apmeklētāju. "Man nav nekādu tiesību darbā izrādīt savas negatīvās personīgās emocijas, ja tādas gadās. Prasme kontaktēties ir svarīgāka katrā gadījumā, lai kāds būtu otra cilvēka raksturs un noskaņojums," pārliecināta Diāna, domājot, protams, arī par tālāko savas nākotnes perspektīvu.

Saista strauji ritmi un kustības
Diānas brīvie brīži esot pakārtoti tieši šādā virzienā. "Vidusskolā biju volejbola izlases komandā. Tagad bumbot neiznāk laika – divas, trīs reizes nedēļā braucu uz aerobikas nodarbībām Liepājā. Labprāt arī padejoju, īpaši, ja mājās atnāk draugi. Man ir sakrāta prāva disku kolekcija, ieskaitot klasisko mūziku."
Jaunieti aizraujot asi pārdzīvojumi auto sacīkstēs. "Tajās mani fascinē viss – ātrums, negaidītas situācijas, pat motoru troksnis. Sākumā gonkās biju vienkārša skatītāja, tagad jau reizes piecas bijusi izdevība būt sacīkšu tiesneša māceklei. Zinu, ka arī te man vēl daudz kas jāprot un jāiemācās."
Tiešām – dzīves labākie gadi Diānai vēl priekšā, jāprot tikai izvēlēties pareizā trase un ātrums.