Kurzemes Vārds

13:43 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

1941. gada jūnija dienas
Andžils Remess

Tagad var tikai minēt, kā Liepājā būtu ienācis Otrais pasaules karš, ja 1939. gada 23. augusta vēlā vakarā Vācijas vadonis Hitlers nebūtu piekritis PSRS vadoņa Staļina pēdējai prasībai, abiem režīmiem parakstot līgumu par Eiropas sadalīšanu. Proti, Liepāju atstāt nevis Vācijas ietekmes sfērā, kā bija paredzēts iepriekš, bet atdot Padomju Savienībai. Taču Hitlers pēc trīs stundu ilgas domāšanas pulksten 23 piekrita, un Liepājā karš ienāca divas reizes. Pirmo reizi bez neviena šāviena, 1940. gada 17. jūnijā PSRS karaspēkam ieplūstot Latvijā un nesaņemot nekādu pretestību, bet otro reizi – 1941. gada 22. jūnija agrā rītā – ar bumbu dārdiem.
Padomju varas laikā 1941. gada jūnija beigu notikumus Liepājā sauca par dienām, kas ieiet mūžībā, un padomju tautas varonības paraugu. Par Liepājas aizstāvēšanu uzņēma kinofilmas, uzveda lugas, rakstīja grāmatas un poēmas, cēla pieminekļus, un cik tur trūka, ka Liepājai piešķirtu varoņpilsētas nosaukumu. Bija vajadzīgs padomju patriotisma piemērs, un Liepāja bija pateicīga tajā ziņā, ka Vācijas karaspēks šeit saņēma nopietnu pretestību. Paredzējuši Liepāju ieņemt tieši šajā datumā – 25. jūnijā, bet, nespējot to izdarīt, nacisti sabombardēja pilsētas centru – Vītolu ielu, Lielo ielu, Rožu laukumu, kam nekādas militāras un stratēģiskas nozīmes nebija.
Ir grūti nošķirt, kur pilsētas aizstāvēšana robežojas ar PSRS karaspēka mēģinājumiem izkļūt no aplenktās Liepājas. Kur beidzās varonība, strādniekiem stājoties pretī iebrucējiem ar vecā parauga šautenēm un katram izsniegtām piecām patronām, un kur sākās izmisums un haoss. Taču šajā dienā 1941. gada jūnijā galvas nolika gan iebrucēji, gan aizstāvji, un gāja bojā civiliedzīvotāji. Vienus apraka namu drupas, pilsētu bombardējot lidmašīnām ar kāškrustiem, citus tajās pašās dienās noslepkavoja čekisti Zilā brīnuma pagrabos, bet vēl citus nacisti Raiņa parkā.
Liktenis bija nolēmis pavīpsnāt. Liepāja bija pēdējais strīdus ābols abu šīs zemes tīkotāju sarunās par Eiropas sadalīšanu, un Liepāja bija viena no pirmajām vietām, kur abi sakrustoja ieročus, nespējot sadalīt laupījumu.