Kurzemes Vārds

21:32 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Kas dzer upes ūdeni
Kirils Bobrovs

Ar Reģionālās vides pārvaldes direktoru LEONĪDU ZEĻENSKI tikāmies, vēl pirms par viņu sāka runāt uzreiz visi masu saziņas līdzekļi sakarā ar nesen atklāto memoriālu Šķēdes kāpās.
Mūsu saruna toreiz ievirzījās psiholoģiskā, pareizāk būtu teikt, cilvēku uzvedības stereotipu gultnē, ar ko pārvaldes darbiniekiem iznākas saskarties un meklēt izeju no dažādām situācijām. Protams, ar šo tematu jāsaskaras ne tikai šeit. Tas vispār ir aktuāls. Tātad kas izpaužas visspēcīgāk? Vai šeit nerodas kaut kādi interesanti secinājumi?

Leonīds Zeļenskis stāsta:
– Šobrīd ekoloģiskā taisnīguma atbalstītāju uzmanības centrā ir naftas terminālis, kuru piedāvā būvēt, izmantojot Karostas teritorijas daļu. Nesen rīkotās aptaujas bija asas un nervozas. Bet visa nelaime sakņojas apstāklī, ka aptaujas dalībnieki nebija informēti un negribēja ticēt ne vien profesionāli sagatavotiem datiem, bet arī nolikumiem par mūsu darbu un jebkuriem maniem vai citu mūsu speciālistu paziņojumiem. Iedomājieties – nākamā objekta īpatnību apspriešanas laikā pielec kājās kāda sieviete: "Tas viss ir muļķības!" Tas nozīmē, ka viss, ko saka Zeļenskis par pēdējām Eiropas Savienības prasībām atbilstošām normām, ir muļķības! Un nav iespējams neko ne izskaidrot, ne pierādīt. Ir jēga to darīt, tikai valdot savstarpējai sapratnei un uzticībai. Citādi var nonākt līdz absurdam. Par lielu nožēlu jāsaka, ka bieži vien cilvēki jauc pilnīgi dažādus jēdzienus. Lūk, ieinteresēti ļaudis sapulcējās konkrētā naftas termināļa apspriešanai, viņiem stāsta par pilnīgi jaunas paaudzes izmantojamo tehniku, un pēkšņi atskan jautājums: "Kad jūs pēdējo reizi dzērāt upes ūdeni?" Es nekad to neesmu dzēris un arī negrasos to darīt. Un nevienam to nevajadzētu darīt! Bet jautājuma autors neliekas mierā un paziņo, ka agrāk viņš esot dzēris, bet tagad vairs nevar, jo viss ir samaitāts. Lūk, kādi vispārinājumi, lai jau iepriekš nebūtu jāpieņem nekādi argumenti. Jā, mūsu pašreizējā dzīvē ir daudz sarežģījumu. Un Karostā it īpaši, tādēļ es saprotu turienes iedzīvotāju sašutumu. Viņu neticība un depresija sakņojas nabadzībā, naudas trūkumā, bezdarbā, nesakārtotībā.
Emocijas ir saprotamas. Bet, ja kaut ko dara, tad noteikti uz kaut kādu dokumentu pamata. Ja kāds ir nogaršojis upes ūdeni, tad tā vēl nav ekspertīze.
– Tieši tas arī glābj. Ja neņem vērā nervu bojāšanu un atbildes uz sūdzībām, kuras arī balstās uz emocijām. Tagad moderni visā vainot tiesisko bāzi, bet, ko lai dara, ja tajā, piemēram, ieviestas izmaiņas laika posmā no būvatļaujas izsniegšanas līdz celtniecības pabeigšanai. Lūk, tādēļ arī rodas jukas. Kas attiecas uz rakstiskiem iesniegumiem, tad arī tie brīžiem neiztur kritiku. Piemēram, neviens iesniegums, kas saņemts sakarā ar minēto termināli, būtībā neattiecas uz mūsu pārvaldes darbu. Un pat uz pašu terminālu! Es saprotu, ka cilvēki daudz ko nezina, bet, ja jau tu ķeries klāt nopietnai lietai, tad būtu jāiegūst vismaz elementāras zināšanas par konkrēto tematu. Tas attiecas arī uz sabiedriskajām organizācijām. Pat Saeimas deputāti klūp, acīmredzot ejot savu trokšņaino vēlētāju pavadā.
Droši vien tas, cik augstu un kompetentu stāvokli sabiedrībā ieņem atsevišķs šādu "kašķīgu" procesu dalībnieks, veicina savstarpējo sapratni, vienkāršo un paātrina problēmas risinājumu. Taču, pēc Leonīda Zeļenska vērojumiem, tā notiek ne vienmēr.
– Nodibināt savstarpējo sapratni nebūt ne uzreiz izdevās arī ar jaunā zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija" vadītājiem Krupņikova kunga personā. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas objektam bija jāsāk darboties un pirms tam, 1.jūlijā, jāsaņem attiecīgas kategorijas integrācijas atļauja. Principā par uzņēmumu nekādu pretenziju nebija, taču tur vilcinājās, kā vien spēja. Mēs aizsūtījām rakstisku atgādinājumu, bet reakcijas nebija. Un tad pēkšņi izveidojās interesanta situācija, kuru es gan nenosauktu par negaidītu. Pienāca laiks saņemt kompensāciju no Eiropas Savienības fondiem par agrāk atbalstītajiem projektiem. Bet ir vajadzīgi arī mūsu slēdzieni. Tad nu Zemkopības ministrija, kurai jākontrolē situācija, uzņēmās lūdzēja un aizstāvja lomu. Toreiz apliecināja arī jau zināmās prasības. Konkrēti runa ir par skursteņa pagarināšanu, jo par dūmiem sūdzas Roņu ielas 7.nama iedzīvotāji, kā arī par būvgružu izvešanu no objekta teritorijas un tā tālāk. Lūk, šeit iezīmējās virzība uz priekšu. Tagad visi papīri ir rokā, saņemtas garantijas, ka visas prasības tiks izpildītas. Un dīvaini tas, ka bijušā Zivju konservu kombināta rekonstrukcijā tika ieguldīti miljoni, bet pilnīgas kārtības ieviešanai tur nekādi nespēja atrast dažus tūkstošus latu. Zivju pārstrādātājiem noteikts divu mēnešu termiņš. Ja neizpildīs saistības, uzņēmuma darbību var apturēt.
Domāšana mainās, tā tam arī jābūt. Vārdu sakot, ne jau viss ir tik bezcerīgi ar naidīgajām psiholoģiskajām nostādnēm. Jābūt taču arī pozitīviem piemēriem. Leonīds Zeļenskis to apliecina:
– Kas tik pie mums nav jādzird! Tikai viena mēneša laikā saņēmām 250 pieteikumu tehnisko noteikumu izsniegšanai. Darba pietiek. Protams, viss saprātīgais un vaļsirdīgais uzreiz piesaista sev uzmanību. Reiz, piemēram, atnāk cilvēks un saka, ka kārto dokumentus gruntsgabala iegādei, bet pirms tam gribot noskaidrot, cik optimāli varēs izmantot šo īpašumu, vadoties, teiksim, pēc tā atrašanās vietas. Lai vēlāk varētu izvairīties no nevajadzīgām problēmām. Tāda attieksme ir apsveicama.
Gadās izmaiņas arī Reģionālās vides pārvaldes darbā. Tās attiecas gan uz iekšējo struktūru, gan to funkcijām. Dažreiz tās mēdz būt principiāli svarīgas, un ļoti nepieciešama attiecīga informācija. Arī tādēļ, lai vienkāršāk raisītos dialogi ar oponentiem. Bet, kas attiecas uz memoriālu…
– Kaislības bija uzvirmojušas bez jebkāda pamata. Viss bija zināms jau ilgi pirms celtniecības pabeigšanas. Un man ar atpakaļejošu datumu bija jāskaidro situācija vairāku Rīgas avīžu redakcijām. Atgādinot par likumā paredzēto kompensāciju sakarā ar kāpu virskārtas sabojāšanu, es kā ierēdnis rīkojos absolūti pareizi, kaut gan kā cilvēks uzskatu, ka tāda nauda jāizmanto mērķtiecīgi, piemēram, tā paša Šķēdes krasta nostiprināšanai, teritorijas turpmākai labiekārtošanai. Es taču nesākšu apstrīdēt valdības lēmumus! Ja tur būtu bijuši vārdi "bez kompensācijas", tad viss notiktu daudz vienkāršāk. Tagad problēma tiek risināta augstākās instancēs, un es gaidu pozitīvu lēmumu.
Nobeigumā cilvēku nedēļas centrā varam apsveikt dzimšanas dienā! Pirmdien Leonīdam būs apaļa jubileja. Bet aprit arī 16 gadu, kopš viņš vada pārvaldi.