Kurzemes Vārds

21:12 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Slikts labais kompromiss
Kirils Bobrovs

Labais – slikti, bet sliktais – labi… Vai tas ir iespējams? Pilnīgi, it īpaši, ja gan par pirmo, gan par otro viedokļi mums ir visai atšķirīgi. Taču nezin kāpēc mēdz teikt, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Pat analizējot atsauksmes par saviem avīžu rakstiem, var atrast daudz interesanta. Piemēram, nesen bija publikācija par pārpratumiem sakarā ar drukātās reklāmas virskundzību, par situāciju ar pastkastītēm un kāpņu telpu piegružošanu ar papīriem. Pēc tam piezvanīja kāda sieviete un raudošā balsī lādēja autoru, sak, viņš gribot, lai cilvēki nomirst badā. Kaut arī pārspīlējums, tomēr… Viņa bija domājusi minēto reklāmu iznēsātājas un viņu likteni gadījumā, ja šādu poligrāfijas izdevumu izplatīšana saruks. Neaicinājām atteikties no reklāmām, tikai apgalvojām, ka nepieciešams rūpēties par kārtību, jo gan pirmais, gan otrais var gluži labi sadzīvot kopā. Mēs tikai satraucām cilvēkus.
Lūk, drīz pa jaunam būs jāmaksā par mums pierasto sadzīves atkritumu utilizāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā sacīja, ka sētniekiem būs jāpieraksta gružu tilpums konteineros, kad pēc tiem ieradīsies atkritumu vākšanas mašīna. Bet "Vecliepājā" paskaidroja, ka apēsto jēru uzskaiti veiks paši vilki, tas ir, pēc noslēgtajiem līgumiem strādājošo uzņēmumu pārstāvji. Bet pirms nedēļām divām šo rindu autors vēroja, kā šie paši sētnieki nopļautās zāles nastas meta konteineros, un tie uzreiz kļuva pilni. Vai neradīsies iemesls runāt par pierakstījumiem? Starp citu, vajadzētu jau laikus padomāt arī par rudens lapām. Kam tās pieder? Nezin kāpēc būvgružus pēc dzīvoklī veiktā remonta konteinerā bērt nedrīkst (jābūt atsevišķam pasūtījumam), bet zāli un koku zarus mest drīkst. Lūk, cik ātri labais pārvēršas sliktajā.
Bet atsauksim atmiņā daudzās sabiedriskās apspriešanas. It īpaši gadījumus, kad piedāvā to vai citu objektu celtniecību. Tas, kas piedāvā, ir pārliecināts, ka darīs laimīgus citus. Bet citi nemaz nevēlas piespiedu laimi. Kā piemēru minēšu kaut vai autostāvvietu pie Rožu laukuma. Negribētos atbalstīt ne notikušā pretiniekus, ne sabiedrotos. Būtu jāsaglabā ticība tam, ka izvēlētais variants, kā jau bija solīts, tik tiešām ir pagaidu. Varbūt vajadzēja pagaidīt, kamēr pie mums sabūvēs pazemes autostāvvietas, un viss būtu labi? Vai, gluži otrādi, sliktāk? Grūti pateikt. Taču lai kaut mazliet pietuvotos atbildei, ir jānovērtē situācija. Ielas pie mums ir šauras, brīvu vietu automašīnu novietošanai nav. Bet transportlīdzekļu skaits, lai kā mums tas nepatiktu, turpinās palielināties. Droši vien arī turpmāk nespēsim izvairīties no satiksmes ierobežojumiem pilsētas centrā. Tas nozīme, ka problēma būs ilgstoša. Bet automobilisti un tie, kas nevēlas iegādāties automašīnas, arī turpmāk domās dažādi: kas vienam labs, citam – pilnīgi nepieņemams.
Vissliktākais ir viss jaunais. Šādu viedokli pauž arī lasītāji. Piemēram, cilvēki jau zvanījuši redakcijai, ka Zivju ielas rekonstrukcija tikai pasliktinājusi šā rajona kopainu, ka tur ievērojuši gan greizumus, gan grumbuļus. Pie mums neprofesionāļiem patīk mācīt arhitektus un māksliniekus. Līdzīga situācija bija arī ar tā saucamo promenādi ostmalā. Jā, tik tiešām netradicionāla pastaigu vieta, taču pilsētā tagad vismaz vēl kaut kas ir sakopts. Katram gribētos, lai labiekārtotu kvartālu, kurā viņš dzīvo. Taču starp slikto un labo jāatrod kompromiss. Tieši tajā arī slēpjas šo pārdomu būtība.
Aizpērn sākās kampaņa – skvēros, parkos un dzīvojamos kvartālos atjaunoja vecos un ierīkoja jaunus solus. Labi? Protams! Un paldies Pilsētas domei par iniciatīvu. Taču labi ir tikai tik ilgi, kamēr jūs neatdursities pret salauztu solu. Pensionāri pārliecināti, ka tas ir ļoti slikti. Protams, slikti. Bet tie, kas gatavi pārvērst drupās arī ko lielāku, ir taču viņu pašu mazbērni! Vai kaimiņu bērni viņu kāpņutelpā. Vai šo bērnu draugi. Šajā gadījumā jāizvēlas ofensīvs kompromiss. Noteikti kāds piezvanīs un apgalvos, sak, mēs esam veci un slimi, baidāmies no infarkta. Tad vismaz dodiet padomu saviem pieaugušajiem bērniem! Citu patiesību brīžiem pat mēle nelokās pateikt. Bet, lai mani labāk saprastu, ir jāatzīst – slikti, ka pie mums ierīko jaunus solus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka to dara par mūsu pašu nodokļu naudu. Bet tas atkal ir labi: redzams, ka naudu nezog, bet izlieto labiem nolūkiem. Vai varbūt atvainoties par pārlieku dzēlīgiem vārdiem?
Ļoti daudzi saņem tikai minimālo algu. Un viņiem vienmēr ir sava taisnība. Bet paskatieties, kā pie mums vairojas spēļu zāles. Pavērosim privātmāju, garāžu, vasarnīcu rekonstrukciju un celtniecību, tos, kas dodas ceļojumos uz siltajām zemēm. Tātad apgrozās liela nauda, un notiek sabiedriskā attīstība. Tad jau arī kārtējo komunālo pakalpojumu padārdzinājumu izturēsim? Nē, maznodrošinātie tam nepiekrīt. Un uz kompromisu, kā šķiet, neielaidīsies. Gan bagātie, gan nabadzīgie inflāciju vienprātīgi uzskata par ļaunumu. Tas ir vienīgais, kur mūsu viedokļi saskan.