Kurzemes Vārds

20:33 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Skrējiens pa priekšu lokomotīvei

Ne jau tāpēc to rakstu, lai aizsargātu mājsaimnieču un to uzņēmēju intereses, kuri nodarbojas ar dārzeņu konservēšanu un tāpēc arī bija visvairāk nobiedēti, valdībai iecerot pārtraukt tirgot rupjo vārāmo sāli un atļaut tikai jodēto sāli, kas ir ne tikai dārgāks, bet arī skābēšanai un marinēšanai nederīgs. Šoreiz vairāk par biedēšanu kā tādu.
Var jau uzskatīt, ka mūsu uzturā lietotajos produktos tiešām pietrūkst tik daudz joda, ka tas rada problēmas veselībai, kaut gan mediķi par to nebūt nav tik pārliecināti kā valdība. Var jau būt arī tas, ka minēto ieceri izraisīja Latvijas savulaik parakstītā ANO deklarācija par joda trūkuma novēršanu pasaulē un tāpēc nav pamata turēt aizdomās valdību par mēģinājumu lobēt kādu konkrētu ražotāju.
Un tomēr – kāpēc valdībai bija nepieciešams radīt tādu sāls paniku, kas lika atcerēties tos laikus, kad reizi pa reizei veikalos izmeta deficītu – desas, kafiju, miltus, importa apavus utt.? Visamizantākais, ja tas bija tualetes papīrs, un tad dažs vai daža laba devās mājās no veikala, apkārušies ar papīra ruļļiem kā angļu – būru kara laika patronsomām.
Tātad kāpēc šādu bumu vajadzēja radīt tagad, ja izrādījās, ka tomēr iespējams nepārkāpt patērētāju tiesības un katram atļaus iegādāties tādu sāli, kādu tas vēlas? Vismaz tā sola. Pašreiz. Kāpēc šajos apstākļos, kad dzīves dārdzība jau tā aug un plešas plašumā, vajadzēja lieki tracināt ļaudis, ka atkal viena prece kļūs dārgāka? Ja jau veikalos pieprasījums pēc sāls vienas dienas laikā sasniedza mēneša normu, tad citādāk kā par paniku to nevar saukt.
Negribētu domāt, ka kāds tīšuprāt cenšas radīt sabiedrībā neapmierinātību, sak, redz' ko esam panākuši, iestājoties Eiropas Savienībā! Ar Eiropas Savienību tam nav nekāda sakara, tāpat kā dažam labam citam mūsu valdības risinājumam – lēmumam krievu skolās pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, ko nācās atcelt, rezolūcijas pievienošana robežlīgumam ar Krieviju, kas izgāza šo procesu, slimnīcu apvienošana, kas izraisīja sašutumu. Drīzāk valdība mēdz skriet pa priekšu lokomotīvei – vispirms izdarīt un tikai pēc tam domāt, vai tas bija jādara un kā tas bija jādara.

Andžils Remess