Kurzemes Vārds

20:55 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Zinātnieki apņemas uzraudzīt augļu dārzus

Pēteris Jaunzems

Mūsu rajona bioloģiskie lauksaimnieki Jānis Pakalns Durbes novada zemnieku saimniecībā "Sproģi" un Eglons Brūns Otaņķu pagastā nodarbojas ar augļkopību. Vēlēšanos pāriet uz šādu saimniekošanas paņēmienu pauduši arī bumbieru audzētāji Dagmāra un Rihards Kokini, kas saimnieko Tadaiķos un sadarbojas ar Dobeles augļkopības izmēģinājumu stacijas zinātniekiem, kuri šajās dienās uzņēmušies uzraudzību arī par Jāņa Pakalna un Eglona Brūna dārziem.

Skaisti āboli var maldināt
Aizvakar pie Eglona Brūna un Jāņa Pakalna bija ieradies Dobeles augļkopības izmēģinājumu stacijas pētnieks Edgars Rubauskis, kas novērtēja dažādu ābeļu šķirņu atbilstību audzēšanai bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās. Jāteic, ka ne visas augļkoku šķirnes spēj izturēt šīs stingrās prasības. Netrūkst ābeļu šķirņu, kas bez ķīmisko līdzekļu lietošanas pat nespēj nodrošināt ražu.
Kādā no augļu izstādēm Jānim Pakalnam varen iepatikušies "Foney gold" āboli, kas bijuši lieli, dzelteni ar jauku lāsojumu. Tas pamudinājis durbenieku iepotēt šo šķirni vairāku ābeļu vainagos savā dārzā. Tomēr eksperiments beidzies neveiksmīgi, jo bez minerālā mēslojuma augļi iepotētajiem zariem izauguši sīki un neizskatīgi. Jānis Pakalns pastāstīja, ka, piemēram, "Lobo", "Kortlend" un vēl daudzu citu šķirņu ābeles bez ķīmiskās aizsardzības līdzekļu atbalsta vispār nespēj pretoties augļu koku slimībām un nokalst. Tādēļ izplatīšanai bioloģisko saimniecību dārzos tās neesot piemērotas.

Uzraudzība neierobežos saimniekošanas paņēmienus

Kā izteicās Eglons Brūns, Edgars Rubauskis, iepazīstot mūsu rajona videi draudzīgi saimniekojošo augļkopju veikumu, kritiskas piezīmes neesot izteicis. Zinātnieki katram dārzkopim atļaujot strādāt ar ierastiem agrotehniskajiem paņēmieniem un neko neuzspiežot. Otaņķu dārzkopis, gatavojoties tikties ar Dobeles izmēģinājumu stacijas darbiniekiem, priekšzīmīgi sakārtojis savus bumbieru stādījumus, taču kļūdījies, jo izrādījies, ka šiem augļkokiem zinātnieki vērību šoreiz neesot veltījuši, bet interesējušies tikai par ābeļu šķirnēm. Uzraudzībai videi draudzīgajā zemnieku saimniecībā "Meldri" izraudzītas apmēram 20 šķirnes, kaut gan pavisam dārzā Eglonam Brūnam esot 55 šķirnes. Savukārt "Sproģos" Edgars Rubauskis atzinis, ka tās 25 ābeļu šķirnes, ko atbilstošas agrotehnikas uzraudzības sarakstā bija iekļāvis pats saimnieks, tur arī ir atstājamas. Protams, vasaras gaitā zinātnieks no Dobeles vēl vairākkārt apmeklēšot augļkopējus, lai pārliecinātos, kā ābelēs nobriest jaunā raža un kādi ir rezultāti.
Jānis Pakalns teica, ka vēlāk, kad uzraudzības darbs būs pabeigts, dobelnieki savus atzinumus iesniegs Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku biedrības Augļkopības sekcijai, kuru viņam šobrīd uzticēts vadīt. "Jutos ļoti gandarīts, uzzinot, ka pētījumu loks atkal noslēgsies pie manis," viņš teica, piebilstot, ka augļu koku uzraudzība bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai tiekot nodrošināta par subsīdiju līdzekļiem.