Kurzemes Vārds

10:57 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Gaiteņos skan smiekli un mūzikas instrumenti

Inita Gūtmane,
"Kurzemes Vārda" speciālkorespondente Rīgā


Jau rit IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sestā diena. Kaut arī vakaros dalībniekiem vēl negribas agri doties uz dusu, tomēr viņu soļi palikuši nedaudz rāmāki – biežie un ilgie mēģinājumi dara savu. Taču skolotājas zina teikt: bērnu sejas iemirdzēsies un kājas priekā cilāsies, kad būs uzvilkti tautastērpi un būs jākāpj uz koncertu skatuves.

Cīņa ar nogurumu turpinās
Vairākas tautas deju kolektīvu vadītājas stāstīja, ka īpaši grūti mēģinājumos klājas pašiem mazākajiem dejotājiem. Daudzi no viņiem tik ilgi prom no mājām ir pirmo reizi un nav arī pieraduši pie tik noslogota dienas grafika. Bērni, kas no saspringuma, braukšanas ar autobusu vai no daudzajiem mēģinājumiem nejūtas visai labi, paliek skolā mediķu aprūpē. Arī "Kurzemes Vārds" pārliecinājās, ka svētku dalībniekiem ir jāiztur liela slodze – visu laiku, neatkarīgi no tā, vai līst lietus, vai muguru karsē saule, ir nemitīgi jāatkārto vieni un tie paši deju soļi un jādzied dziesmas neskaitāmas reizes pēc kārtas. Daudzu bērnu sejās parādās jau vienaldzība, apātija. "Skolēni vairs nedzird, ko pa mikrofonu viņiem saka virsvadītāja, tāpēc es esmu kā starpniece un bērniem atkārtoju vēlreiz, kur ir jāstāv un kas jādara," sacīja Kapsēdes pamatskolas deju kolektīva vadītāja Raina Kurpniece. Kāda cita deju kolektīva vadītāja apgalvoja, ka mēģinājumi ir nedaudz par agru, bērni vēl īsti nav atmodušies un nespēj uztvert teikto. Daži dejojošie vidusskolas audzēkņi atkal pukojās, ka kāda tautas deju lielkoncerta "Ritums" virsvadītāja nemitīgi maina savas domas par to, kur jāstāv katram kolektīvam, kas dalībniekos rada lieku apjukumu. Liepājas svētku koordinatore Mārīte Tarziera konstatējusi, ka bērnos noskaņojums kopumā ir labs, jo skolotājas viņus jau iepriekš bija brīdinājušas, ar kādām grūtībām nāksies saskarties.
Mēģinājumu ir daudz, bet, ja to nebūtu, arī uzstāšanās nebūtu tik veiksmīgas. Liepājas puses pārstāvji jau notikušos dziesmu svētku pasākumos sevi tiešām parāda ļoti labi. Mūsējo sejās ir lepnums un pārliecība par to, ko dara. Par to varēja pārliecināties, piemēram, Doma laukumā notikušajā Amatu dienā, kur amatniecības izstrādājumus, amatu mācekļu meistarstiķus un māku labi dziedāt un dejot rādīja Liepājas 31. un 48. arodvidusskolas un Jūrniecības koledžas pārstāvji. Balsis koncertā labi skanēja arī Cīravas arodvidusskolas korim.

Netīram nevienam nav jāstaigā
Taču dzīvība kūsā ne tikai mēģinājumu plačos, bērnu gaviles, soļi un smiekli skan arī skolās, kur apmetušies dziesmu svētku dalībnieki. Audzēkņi gaiteņos spēlē rotaļas un pārliecinās, kurš kolektīvā ir ātrākais skrējējs. Puišiem ir laba iespēja izrādīt savas simpātijas pret kādu meiteni, vai nu tai palīdzot aiznest smago somu līdz guļvietai, vai mīļi paraustot aiz tikko sapītām biželēm. Katrā ziņā, kamēr nav iztērēta visa enerģija, uz spilvena galvu novietot ir ļoti grūti. Gunta Stekjāne un Solvita Sudmale pastāstīja, ka pirmajā vakarā bijis grūtāk pierast pie svešās vietas, bet nu jau esot iedzīvojušās. Tāpat par garlaicību viņas nesūdzas, piemēram, vakaros kopā ar draudzenēm spēlējot kārtis.
Tomēr ne tikai draiskošanās notiek gaiteņos, tajos bērni skolotāju uzraudzībā atkārto deju soļus vai ar mūzikas instrumentiem melodijas. Arī Priekules Mūzikas skolas putēju orķestris vakaros mēģina koncerta programmu, par ko priecīgi pārējie skolas iemītnieki, kas, cieši satupuši uz kāpnēm, spēlētājus atbalsta ar aplausiem un mudina jaunmodīgās melodijas atkārtot vēlreiz. Orķestra diriģente Anita Zviedre pauda prieku, ka pārējiem bērniem šķiet interesanta vienaudžu uzstāšanās. Skolotāja arī gandarīta sacīja, ka šajos dziesmu svētkos ļoti labi strādā organizatori, kas visu ir labi saplānojuši.
Kaut gan vienā telpā ir izvietoti daudzi audzēkņi, dažviet vairāk par 20, 30, nekāda strīdēšanās savā starpā nenotiek. Bērni ir ļoti kārtīgi un draudzīgi, vienīgā problēma ir tā, ka skolas pirmajos stāvos izmitinātajiem jātur ciet logi, lai neierastos kāds nevēlams ciemiņš vai arī kāds kaut ko neiemestu. Skolās ir arī silti radiatori, tāpēc neesot problēmas izžāvēt saliedētās drēbes. Pēc mēģinājumiem bērni ir noguruši, tāpēc viņiem neesot laika domāt par dažādiem nedarbiem.
Lai arī skolās, kur ir izvietoti Liepājas pilsētas un rajona svētku dalībnieki, nav daudz dušu un tualešu, piemēram, Rīgas 25.vidusskolā uz vairāk nekā 500 cilvēkiem ir sešas dušas un tikpat tualešu, tomēr neviens nav palicis nemazgājies. Arī M.Tarziera sacīja, ka pie dušām īpaši garas rindas neveidojas, jo bērni ir ļoti veikli, viņi izmanto brīžus, kad skolā visi vēl nav ieradušies no mēģinājumiem. Kāda meitenīte atzina, ka ceļoties jau piecos no rīta, lai varētu ieiet dušā, un ilgi nemazgājoties. Bet puikas sacīja, ka viņi iemiegot tikai ap kādiem trijiem naktī un līdz tam laikam jau atrodas kāds brīdis, kad neviena nav mazgāšanās telpā. Savukārt, ja rinda uz tualeti ir vienā stāvā, viņi žigli dodas uz nākamo cerībā, ka tur nebūs jāgaida.
Kā pastāstīja svētku koordinatores, skolās, kur apmetušies Liepājas pilsētas un rajona ļaudis, nav konstatēti nekādi pārkāpumi – neviens nav apzagts un arī ar nakts uzdzīvi un alkohola lietošanu bērni neaizraujas.