Kurzemes Vārds

20:14 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kadru politika

Vasaras tveice nebija nogurdinājusi mūsu lasītājus izteikt savus viedokļus. Gluži pretēji, pagājušajā nedēļā ļaudis bija vēl aktīvāki. Un niknāki, nesaudzīgāki, savus vērtējumus izsakot arī tādā formā, kas aizskar ne tikai citu cilvēku cieņu, bet arī pazemo vērtētājus pašus.
Visbargākā pārmetumu krusa bira pār to amatpersonu galvām, kuras atbildīgas par kultūras dzīvi Liepājā. Iespējams, lavīnu iekustināja tas, ka mūsu pilsēta bija palikusi bez sarīkojumiem Līgo svētkos un nupat paziņoja arī par "Liepājas dzintara" festivāla atcelšanu. Un emocijas kāpa pāri malām, liekot aizrunāties pat tik tālu, ka vasarā kultūras un mākslas dzīve Liepājā vispār pamirusi.
Saprotams, ka tas izraisīja atbildes reakciju, un visi iebildumi koncentrējas liepājnieka Aļģirta Daukša paustajā. Nosaucis tikai pēdējās nedēļās Liepājā notikušos koncertus, izstādes, izrādes un citus sarīkojumus, viņš secina, ka nav vajadzīgs biezs naudas maks, lai visus tos apmeklētu, tikai vēlēšanās, jo mākslu un kultūru nevienam pie gultas klāt nepienesīsi.
Taču kultūras dzīves norises nokļuva uzmanības centrā arī citādā ziņā. Un te nu mūsu lasītājus papildināja arī balsis no citām pilsētām, izsakot neizpratni par Liepājā notiekošo. Jo sagadījās divi notikumi reizē jomās, kas plešas pāri Liepājas ietvariem un, pēc lasītāju domām, raksturo situāciju Liepājas kultūras dzīvē. Latvijā tradīcijām bagātākā popmūzikas festivāla "Liepājas dzintars" atcelšanu papildināja G.Damberga demisija no direktora amata visā Latvijā populārajā Liepājas teātrī.
Katram no tiem var rast attaisnojumu. Vadītāju maiņa kādā kolektīvā pati par sevi nav nekas ārkārtējs. Tāpat kā nekas ārkārtējs nav festivāla atcelšana, jo tā noticis jau arī agrāk, un nav nozīmes rīkot tad, ja saprot, ka neizdosies.
Un tomēr. Ja vienā kolektīvā dažu gadu laikā vadītāji mainās vairākkārt, tad vai nu kaut kas nav kārtībā šajā kolektīvā, vai pilsētas kultūras dzīves kadru politikā. Ja režisēt festivālu uztic te vienam, te otram cilvēkam un neviens no tiem neattaisno, tad vai nu rīkotāji paši nezina, ko viņi no festivāla vēlas, vai arī atkal jārunā par to pašu kadru politiku, proti, neprasmi izvēlēties atbilstošus cilvēkus.

Andžils Remess