Kurzemes Vārds

09:00 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Galdā ceļ medu, zemenes, pienu un puķes

Pēteris Jaunzems

Kad šopavasar Saraiķos notikušajā Liepājas Bioloģisko lauksaimnieku biedrības kopsapulcē visi vienojās, ka Lauku dienā jūlijā satiksies Dunalkas pagasta zemnieku saimniecībā pie Zigrīdas Mantejas, "Turaidu" saimniece neko īpaši neiebilda. Viņa pat paskubināja, lai tā notiekot, uzcienāšot ciemiņus ar pašas audzētajām zemenēm, pienu un medu, bet pa starpām parādīšot, kā Ventspils pilsētas apstādījumu rotāšanai tiek vairumā audzētas ziemcietīgās puķes. Taču, atgriezusies mājās, videi draudzīgi saimniekojošā zemniece sapratusi, kādu pienākumu uzņēmusies, un satraukumā zvanījusi biedrības vadītājai Inārai Jansonei, vai vēl ko Lauku dienu norises plānos esot iespējams grozīt. "Ko tu, Zigrīd, uztraucies tik dikti? Esi mierīga, gan redzēsi, ka viss būs labi. Agrāk vai vēlāk, bet galu galā tik un tā kaut kad pienāks tava kārta rīkot šo pasākumu," rāmi atbildējusi aizputniece.

Lai nebāžas ar ķīmiju virsū
Un viņai izrādījās taisnība, jo, ņemot talkā pāris neizgulētu nakšu, Zigrīda Manteja ciemiņu uzņemšanai bija sagatavojusies, ka labāk nevar. Lauku dienu viņa sarīkoja savā nomas saimniecībā "Doņi", kur atrodas plaši ziemcietīgo puķu stādījumi un viena no divām dravām. Šeit uzņēmīgā dunalcniece kopīgi ar savu, kā viņa mēdz sacīt, padomdevēju Vilni Jurševski aprūpē 27 hektārus zemes.
Būtībā jau tik lielus laukus viņai nemaz nevajagot. Lai divās dravās audzētu bites, vienu zilo gotiņu, Latvijas brūno telīti, piena govi, Latvijas balto cūciņu, kam tuvākajās dienās atskries siventiņi, un puķes, viņai pietiktu ar mazāku zemes platību. Taču sadarbības partnera un Ventspils galvenā dārznieka Andra Ošenieka tēva piedāvāto zemi lietošanā paņēmusi tāpēc, lai dānis un citi konvencionālie lauksaimnieki nebāžas ar savu ķīmiju virsū un viņa varētu justies droša, ka "Turaidās" un "Doņos" vide ir pasargāta no sagandēšanas.

Piepulcējas darba turpinātāji
Pārliecināti, ka Zigrīda Manteja visu izdarīs kā pienākas un tādēļ ir vērts mērot ceļu uz Dunalku, ēnainajā nokalnītē zem "Doņu" simtgadīgajiem ozoliem sapulcējās ļoti daudzi mūsu rajona bioloģiskie lauksaimnieki. Ar prieku varēja secināt, ka blakus cienījamajiem veterāniem, kas savas gaitas agronoma Imanta Heinacka vadībā videi draudzīgā saimniekošanā uzsākuši aizvadītā gadsimteņa deviņdesmitajos gados, tagad ir redzami arī gados jaunāki censoņi.
Raksturīgi, ka lielākā daļa no viņiem ir vecāku darba turpinātāji. Meita Laima Veidemane ar znotu palīdz strādāt dunicniekam Pēterim Upmalim. Arī Alvīnes un Andra Briķu atvase Andra Lazda ar savu vīru izveidojusi bioloģisko saimniecību "Pumpuriņi". Šie cilvēki lieliski zina un saprot, kādu nastu plecos cēluši, taču nevairās no tās, jo tic, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai pieder nākotne.

Lauku dienās var uzzināt daudz
Pirms sākās gudras runas un ziemas mēnešos nopelnīto sertifikātu dalīšana, mājasmāte kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem uzklāja galdu. Kā jau to bija apņēmusies, uz tā Zigrīda cēla tikai to, kas pašas audzēts un izlolots. Zemenes ar pienu, agros ķiršus, bet kārdinošu medus kāri Vilnis Jurševskis izņēma no turpat netālu stāvošā stropa.
Brīdi vēlāk, lietišķi nostājusies pie pašas darbīgo bišu stropa skrejas, saimniece vaļsirdīgi pastāstīja gan par savu saimniecību, gan par turpmākajiem nodomiem. Bites lielā skaitā riņķoja viņai visapkārt, bet nedzēla, jo tās lieliski prot atšķirt labus cilvēkus no pāridarītājiem. Bioloģisko lauksaimnieku biedrības vadītājas vietnieks Jānis Pakalns nevarēja vien nopriecāties, cik saimniecībās ieplānotās lauku dienas pēc teorijas apguves telpās tagad izrādījušās lietderīgas. "Te iespējams saskatīt visu, arī to, ko īpašnieks varbūt nemaz negrib ciemiņiem rādīt," viņš teica. Jo arī no nepilnībām var daudz ko mācīties. Augļkopis paziņoja, ka nākamā šāda tikšanās paredzēta augustā Aizputes pagasta "Kūdrājos", bet septembrī – pie viņa Durbes novada "Sproģos". Paralēli tam notikšot arī izbraukuma konsultācijas, kurās savu pieredzi jaunajiem klāstīs pieredzējuši saimniekotāji. Tādējādi pienākšot rudens, kad ar jaunu sparu atsāksies nodarbības telpās.

Norūpējušies par pārstrādi
Strādājot bez lielas atelpas brīžiem un bieži tiekoties, bioloģiskie lauksaimnieki iemanījušies tikt pie tiem nepieciešamās informācijas un nesūdzas, ka nezinot, kad Reģionālajā pārvaldē iesniedzami dokumenti finansiālā atbalsta saņemšanai. Cita lieta, ka maksājumi viņiem dažkārt aizkavējas, kā tas, piemēram, notika šopavasar. Taču arī šo nepilnību kopīgiem spēkiem esot iespējams atrisināt.
Vēlāk saviem kolēģiem piebiedrojās arī pieredzējušais Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Izriedes" īpašnieks Jānis Rubezis, kuram tūdaļ nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, kas nodarbina bioloģisko lauksaimnieku prātus. Viena no būtiskākajām problēmām ir iegūtās produkcijas pārstrāde. Vai to izdosies sakārtot? Buncenieks domā, ka tik vienkārši tas nebūs, jo Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā netika pieņemts likums par mājražošanu. Tagad to jau vairs neesot iespējams izdarīt. Jānis Rubezis uzskata, ka neizdarībā vainojama Zemkopības ministrija. Viņš par domājot, ka ierēdņi vilcinājušies apzināti, jo lobējuši tos, kas vēlējās piestūķēt kabatas. Augstais inflācijas līmenis, kas tagad pārņēmis un nomoka valsti, esot šīs vilcināšanās tiešās sekas. Arī kooperācijas attīstība valstī nav vērojama, jo sabiedrības nav veidotas, balstoties uz pareiziem principiem. Lielāko daļu no tām vada valdes priekšsēdētāji, nevis izpilddirektori, kuru darbību būtu iespējams kontrolēt. Kooperācijas neveiksmes atbaida no tiem cilvēkus. Arī bioloģiskie lauksaimnieki baidoties apvienoties, kaut gan, to pareizi izdarot, daudzus jautājumus atrisināt būtu vieglāk.