Kurzemes Vārds

09:55 Svētdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Politiskie kūleņi vasaras pilnbriedā
Edgars Lūsēns
Kamēr jūlijs un līdz ar to arī vasara šķērsoja savu ekvatoru, viņpus okeāna plosījās brangākas vētras, savukārt Eiropā vietām bija tik karsts, ka izžuva upes, bet cituviet valdīja šim gadalaikam nepierastas lietavas un vēsums. Arī politikā aizvadītā nedēļa pasaulē neiztika bez negaidītiem pavērsieniem, toties pašu mājās sensāciju bija visai maz un dzīve ritēja visnotaļ paredzamās sliedēs.

Joprojām Londonas traģēdijas ēnā
Pagājušā nedēļa joprojām aizritēja Londonas traģēdijas zīmē, un, lai cik negaidīti sāpīgi tas būtu pašiem britiem, izrādījās, ka pašnāvnieki – varmākas – dzīvojuši vai studējuši turpat Anglijā, nevis braukuši no tālām citu reliģiju zemēm, lai civilizētajā Eiropā paveiktu savus briesmu darbus. Izmeklēšanā noskaidrotais noteikti liks Lielbritānijai un citām Eiropas valstīm ne tikai pilnveidot savu drošības sistēmu, bet arī ieviest pastiprinātu kontroli pār emigrantiem. Tiesa, pagaidām drošības dienestu rīcībā nav metodes, lai novērstu līdzīgus uzbrukumus, jo redzams, ka demokrātiskā pasaule nav gatava tam, ka karš un vardarbība ir mainījusi savu formu, no bruņotām sadursmēm starp valstīm pāraugot reliģisko fanātiķu uzbrukumos lielpilsētām.
Šajā cīņā pret globālo terorismu nepārvērtējami būtiska būs demokrātiskās pasaules prasme solidarizēties un apvienot spēkus, taču šajā jomā ne vienmēr viss rit tik gludi, kā iecerēts. Viņnedēļ īpaši spraigas diskusijas ritēja par ANO Drošības padomes paplašināšanu. Gan šās organizācijas ģenerālsekretārs, gan vairākas lielvalstis jau ilgstoši sludina, ka pēc Otrā pasaules kara beigām izveidotā struktūra miera sargāšanai uz planētas pa šiem sešdesmit gadiem ir morāli novecojusi un pienācis laiks to padarīt demokrātiskāku. Kā zināms, īpaši aktīvas šajā jomā ir tā saucamās G-4 lielvalstis – Vācija, Japāna, Brazīlija un Indija, kas uzskata, ka tām kopā ar divām Āfrikas pārstāvēm būtu jāieņem vieta padomē. Pašas Drošības padomes pārstāves, nenoliedzot šās struktūras paplašināšanas iespējamību tālākā nākotnē, tomēr visnotaļ izvairīgi runā par tūlītēju paplašināšanu, un šajā ziņā kopēja pozīcija ir ne vien Krievijai un Ķīnai, bet arī ASV, kuras Senāts aizvadītajā nedēļā pauda, ka vēl neesot pienācis īstais laiks tik nopietnām reformām.
Protams, G-4 pārstāves mierā neliksies un centīsies gūt Āfrikas atbalstu, lai tādējādi tiktu pie tām nepieciešamā vairākuma ANO Ģenerālajā asamblejā. Tomēr pat tad, ja G-4 izdosies panākt iecerēto, ANO vajadzēs grozīt savu hartu, un tad Drošības padomes dalībnieces varēs izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu šo reformu. Tāpēc saspringtā diplomātiskā spēkošanās ap Drošības padomi varētu turpināties vēl krietnu laiku, un skaidrs, ka šādi procesi nevairo jau tā ne pārāk augsto ANO reputāciju.
Arvien vairāk politisko ekspertu uzmanību sāks piesaistīt Krievija, un, lai gan līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām lielvalstī ir krietns strēķītis laika, jo tās paredzētas vienīgi 2008.gadā, tomēr Kremļa saimnieka maiņa kaimiņvalstī allaž ir sarežģīts, dažādiem politiskiem kūleņiem pārbagāts process, kam aizmetņi jūtami jau tagad. Ja atceramies nupat kā notikušo paraugprāvu, kurā tika notiesāts viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem un izārdīta viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām, tad daudzi novērotāji to saistīja ar vainīgā nepareizo politisko orientāciju un potenciālo vēlmi pretendēt uz Kremļa saimnieka krēslu.
Aizvadītajā nedēļā savukārt pamatīgi tika nobiedēts vēl viens nepaklausīgais – bijušais valdības vadītājs Mihails Kasjanovs. Kaut arī šo ekspremjeru, gluži tāpat kā vairākus citus viņa kolēģus šajā lielvalstī, par likumpaklausīgu eņģeli nodēvēt būtu smieklīgi, tomēr Krievijas politiskās virtuves pazinēji ir vienisprātis, ka galvenais iemesls, kāpēc tiek atrasti finansiālo mahināciju traipi uz Kasjanova mundiera, ir viņa aktivitātes politiskajā laukā, kas, pēc Krievijas varas pārstāvju domām, var tikt iztulkotas kā pretenzijas uz tiesībām iesaistīties cīņā par valsts prezidenta posteni. Bet, kā zināms un redzams no jaunāko laiku vēstures apcirkņiem, mūsu kaimiņvalstī tikai pie varas esošie drīkst lemt un noteikt, kurš drīkstēs reāli pretendēt uz valdīšanu. Ja kādam tas aizmirstas, nepaklausīgais tiek sodīts vai vismaz – kā tas visticamāk būs Kasjanova gadījumā – krietni pabaidīts, lai neienāktu prātā patiešām sastrādāt varas nesankcionētas dumjības. Tās gan, ņemot vērā Kremļa kontroli pār politiskajām partijām un plašsaziņas līdzekļiem, pat teorētiski šķiet maz iespējamas.

Taustīšanās ap reģioniem
Nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka politiskie spēki uz vasaras otru pusi arvien vairāk sāks domāt par savām interesēm un pie varas esošie centīsies izcelt savus labos darbus, pie reizes piebremzējot konkurentus, kamēr jaunpienācēji gāzīs kritikas lavīnas vienlaikus ar centieniem apvienot zem sava karoga iespējami pazīstamākas personības.
Labējo spārnā šajā ziņā par lielāko intrigu sāk izvērsties reģionālo partiju piesaistīšanas mēģinājumi. Bijušā iekšlietu ministra vadītie "Jaunie demokrāti" gan vismaz šobrīd nešķiet tas spēks, kas spētu vienot reģionu līderus, bet debitantu varēšana atkarīga no tā, vai Ventspils mērs piekritīs iet zem demokrātu karoga. Paši "Jaunie demokrāti" domā, ka viņi galīgo atbildi no Ventspils valdnieka sagaidīs šonedēļ, tomēr skaidrs, ka Lembergam ir plašas manevra iespējas un arī laika šķiet vēl diezgan pietiekami, lai viņš izdomātu, kam pieslieties, ja vien patiešām izdomās startēt Saeimas vēlēšanās. Tikmēr uz reģioniem aci metuši arī zaļie zemnieki, kurus plašsaziņas līdzekļi allaž ierindojuši Ventspils ietekmes zonā.
Savdabīgi, ka pagaidām neviens no reģionu iekārotājiem nav piedāvājis neko konkrētu iekārotajiem novadiem, taču, raugoties perspektīvā, ir grūti noliegt, ka lielā mērā reģionu nostāju var ietekmēt par vienu no ietekmīgākajiem politiskās virtuves ugunskūrējiem uzskatītā Ventspils mēra izšķiršanās. Nav šaubu, ka Lembergs spētu piesaistīt vēl virkni nelielāku pilsētu līderu, un tomēr grūti iedomāties ar vienu karogu soļojam, piemēram, Ventspils un Liepājas domes priekšsēdētājus. Bez tam, ja reģionos aktivitātes kļūs intensīvākas, nopietnākai cīņai kājās varētu slieties Tautas partija, kura pēdējās pašvaldību vēlēšanās guva nopietnus panākumus tieši ārpus galvaspilsētas.
Tas, ka agri vai vēlu lielākie politiskie spēki modīsies no vasaras miega, netieši manāms arī nākamā gada budžeta apspriešanas un esošā budžeta grozījumu diskusiju reizēs, jo viņnedēļ jau uzplaiksnīja skaļas domstarpības starp šobrīd zem vienas valdības jumta sēdošajiem "Jauno laiku" un Tautas partiju, un viegli prognozēt, ka budžets varētu būt ražena strīda ābols. Turklāt jārēķinās, ka tajā noteikti gribēs iekost arī pārējie valdības koalīcijas partneri un noteikti par to gribēs runāt kreisie. Domājams, abi valdību veidojošie spēki gan saprot, ka vienam bez otra tiem būtu grūti vai pat neiespējami saglabāt šobrīd esošās pozīcijas, bet vēlēšanu tuvums neapšaubāmi liks veikt arī manevrus, jo bez tiem pie tagadējās inflācijas un ekonomiskajām problēmām būs sarežģīti saglabāt iepriekšējās vēlēšanās izcīnīto ietekmi. Jāatzīmē gan, ka labējos kopā ciešām saitēm savij arī finansiāli tik kārotā galvaspilsētas pašvaldības vadīšana, kur trauslā vairākuma nodrošināšanai visi spiesti rauties ar sviedriem vaigā, un pagaidām izskatās, ka grūtības vieno.
Ne mazāk būtiska ir kreiso spēku viļņošanās. Pretrunīgi vērtējamā politikas veterāna Jāņa Jurkāna aiziešana no paša izveidotā politiskā spēka, tam apvienojoties ar citu, visai nepārprotami norāda, ka kreisie spēki uz nākamajām vēlēšanām kļūs kategoriskāki, jo droši vien tikai tā viņi spēj noturēt to promaskavisko noskaņojumu un politisko uzstādījumu, kuru acīmredzot pieprasa partijas sponsori. Vienlaikus notikušais ir apliecinājums, ka kreisie varētu ņemt vērā savas iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās pieļautās kļūdas, kas zināmā mērā vairoja labējo spēku pozīcijas, proti, spēku saskaldīšanu. Tiesa, nav vēl zināms, vai patiešām šo ieceri izdosies īstenot, jo parasti – gluži tāpat kā labējā spārnā – arī kreisajiem gribētāju vadīt un valdīt kādu no partijām ir vairāk nekā pašu partiju.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
\ "Jaunais laiks" un Tautas partija strīdas, kā sadalīt budžetu.
\ Partijas arvien intensīvāk uzsāk politiskā atbalsta meklējumus reģionos.
\ Neuzmanība, paviršība un vieglprātība rada iespaidīgus bērnu un pieaugušo upurus peldvietās.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Aivars Berķis apšauba un kritizē LTV ziņu dienesta profesionalitāti, kamēr žurnālisti tādējādi saskata politiskus draudus ziņu neatkarībai.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
\ Skotlendjards atrod Londonas terora akta plānotājus un realizētājus.
\ ASV Senāts noraida ideju par ANO Drošības padomes paplašināšanu.
\ Cilvēku upurus paģēroši katastrofāli dabas untumi dažādos kontinentos.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
XIII gadsimtā izveidotās Grimaldi dinastijas trīsdesmitais princis Alberts II kļūst par Monako valdnieku.