Kurzemes Vārds

04:56 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Piekrastes ainavas kopēja

Anda Pūce
Saruna ar daiļdārznieci Valdu Čauri, uzņēmuma "Piejūras ainava" īpašnieci, notiek karstas vasaras dienas vakarā, kad viņa Nīcas centra apstādījumos nolikusi laistītāju un gatavojas apmiglot nezāles. Tepat ir Valdas birojs – zaļais busiņš, kurā viņa pārvietojas pa Liepāju un tuvāko apkārtni, kur apkopj pašas veidotus dārzus. Nav svarīgi, cik to īsti ir, jo daiļdārzniecība un matemātika īsti kopā neiet. Vai tad var saskaitīt prieku, ko sniedz skaisti iekopts dārzs?

No putekļiem ārā, no dūmiem
Valda, ar vienu aci pieskatot laistāmo, atklāj, ka īstenībā ir dzimusi un augusi Rīgā, tomēr nekad sevi par rīdzinieci neesot uzskatījusi. Jau no mazotnes labprāt dzīvojusies Saulkrastos pie vecmāmiņas, un tādēļ loģiska bijusi arī viņas profesijas izvēle. Pabeigusi toreizējo Bulduru sovhoztehnikumu un sākusi strādāt Nīkrāces dārzniecībā, kopusi arī turienes parku. Tad viss iegrozījies tā, ka viņa kļuvusi par nīcenieci. Daiļdārziem Valda atkal pievērsusies 1997.gadā, kad dzīve piespiedusi domāt par to, kā nopelnīt iztiku. Tad ļaudis arī bija atjēgušies no laiku maiņas šoka un parādījās pirmie, kas varēja atļauties ieguldīt naudu dārza iekārtošanā. Likusi sludinājumus laikrakstā un piedāvājusi savus pakalpojumus, pamazām paplašinot klientu loku. Bet liela reklāma jau dārzniekam nav vajadzīga, viņa dārzi paši runā par sevi. Arī 2003.gada pavasarī nodibinātā uzņēmuma "Piejūras ainava" bukletā nav nekāda teksta – tikai dārzu fotouzņēmumi. "Firma radās gandrīz, var teikt, nejauši. Nīcā piedalījos lekcijā par grantu programmu mazo uzņēmumu atbalstam, un, lai piedalītos kredītā, bija jādibina uzņēmums un jāizstrādā biznesa plāns. Grantu toreiz nedabūju, bet tiku pie neliela kredīta, un tas bija sākums firmas attīstībai," stāsta Valda.
SIA "Piejūras ainava" – tie bez Valdas vēl ir pieci cilvēki, atsevišķus palīgus pie dobju rakšanas un tamlīdzīgiem darbiem vēl piesaistot arī klienti paši, taču kopumā šogad Valda teic, ka tik tikko spējot ar visu tikt galā. Par darbinieku trūkumu dārzniece nesūdzas, visus savējos slavē, nevienu īpaši neizceļot, jo tas nebūšot godīgi pret pārējiem.

Darba pietiks visiem
Sākot darbu Liepājas pusē, Valda dzirdējusi vien Martas Minkas vārdu, bet tagad jau jārēķinās ar pietiekami nopietnu konkurenci – sāk parādīties Rīgas firmas, arī Ventspils "Gartens" apkalpo vairākus objektus. Nez vai Rīgā darba esot aptrūcies, drīzāk gan būvnieki savus sadarbības partnerus atved līdzi, un, ko tur liegties, ir klienti, kam šķiet, ka firma ar vārdu spēs paveikt ko īpašu, nevis viens dārznieks. Bet konkurence Valdu nebaida, jo darba pietikšot visiem, pieprasījums aug ik mēnesi. "Būvē jaunas viesu mājas, paplašina uzņēmumus, top privātmājas, tāpat Liepājā aizvien vairāk ir ziedu vides objektu," stāsta Valda. Viņa piebilst, ka pašu pirmo – taureni kā uzņēmuma "Tranzīts L" apakšuzņēmēji vienā naktī sastādījuši tieši SIA "Piejūras ainava" darbinieki. Ļoti svarīgi esot, ka cilvēki pieraduši pie tā, ka pilsētā ir puķes, un sāk pat uztraukties, ja puķu grozus neuzstāda laikus. "Jācer, ka tad aizvien mazāk būs to, kas izbradā vai apzog apstādījumus, jo šī tendence ir joprojām," saka dārzniece.
Valda smejas, ka viņas birojs ir zaļais busiņš ar firmas reklāmu, ar kuru viņa pārvietojas no viena sava dārza, uz citu, dodas pēc stādiem un pārvadā darbiniekus. Šis gads būšot izšķirošais, lai lemtu par uzņēmuma paplašināšanu, jo tad jādomā par jauniem darbiniekiem, biroju Liepājā un tātad arī kredītu šo ieceru īstenošanai. "Tas nav vienkāršs lēmums, un pagaidām tādai prātīgai apsvēršanai nav laika. To vajadzēs darīt rudenī, kad sezona beigsies," nosaka Valda, taču šķiet, ka viņas galvā jau kāds plāns ir nobriedis. Un novembrī, kad būs ieziemotas rozes, uzņēmēja varēs ķerties klāt tā īstenošanai, jo jau aprīlī, ar pirmajām saulainajām dienām, viņai atkal būs jāķeras klāt pie dārzu kopšanas.
Nīcas pagasta dārzniece Valda Čaure ir jau trešo vasaru, un sākums viņai bijis ļoti grūts, tikai tagad tā īsti pieņemta. "Pēc Sandija Timbras, kas te ilgus gadus darbojās un izveidoja vairumu dobju centrā, vietējā sabiedrībā bija īsta šūmēšanās, jo likās, ka nav neviena cita, kas varētu šo darbu darīt. Pirmo gadu man gluži uz pirkstiem skatījās un uzmanīja katru soli, bet tad, kad pārliecinājās, ka es neko no Sandija paveiktā nepostu un kaut ko protu arī pati, mani pamazām pieņēma, un šovasar jau jūtos kā pilntiesīga pagasta dārzniece," ar smaidu stāsta Valda. Tagad viņai ir pašai savas dobes, ko parādīt, tagad arī pie viņas nāk pēc padoma un pateicas par darbu, kas iedzīvotājiem ļauj lepoties ar vienu no sakoptākajiem pagastu centriem rajonā.

Nāk modē haoss un vecmāmiņu puķes
Bet Valdas galvā tikmēr jauni dārzu projekti pārtop skicēs, dobēs, zālienos un priekā, ko ļaudis gūst, tos apskatot. "Ir vietas, kur uzreiz zinu, ko darīt, jo apkārtne pati pasaka priekšā, ko vajag, bet citur, īpaši jaunbūvēs, sākumā ir ļoti grūti, jo nav vēl izveidojusies tā aura, kas ir svarīga arī dārzam," skaidro Valda. Protams, daudz kas atkarīgs arī no klienta, jo ne visi dod dārzniekam brīvu vaļu un uzticas. Ir tādi, kas paši jau izdomājuši, kur un ko grib. Līdzīgi arī ar kopšanu. Ir cilvēki, kas visas rūpes par dārzu atstāj dārznieces ziņā, bet ir arī tādi, kas paši metas apravēt un aprušināt dobes brīvos brīžos. "Tādu gan nav daudz, jo cilvēki ir aizņemti un noguruši, viņi vēlas atnākt mājās un atpūsties, nevis ravēt," saka Valda. Un viņai atkal ir darbiņš. Taču, protams, patiess prieks par cilvēkiem, ko ar dārzkopību izdodas aizraut un kas paši sāk kaut ko piestādīt, gan bažīgi dārzniecei aptaujājoties, vai nav ko sabojājuši. "Kā jau visiem radošajiem cilvēkiem, arī dārzniekam viss atkarīgs no iedvesmas, turklāt vienmēr ir bail no standarta, no tā, ka dārzs šķitīs jau kaut kur redzēts, tāpēc jāpieliek visas pūles, lai darbs izdotos," saka Valda. Viņa cer, ka drīzumā atradīsies laiks arī aizbraukt uz kādu ainavu arhitektūras semināru ārzemēs, lai redzētu citu pieredzi, tomēr pagaidām jāiztiek ar žurnāliem un citu literatūru.
Salīdzinot ar dārzu modes tendencēm ārzemēs, Latvijas klientu intereses pamatīgi atšķiroties. "Tur ir iecienīti dārzi, kas izskatās mazliet nekopti, aizlaisti un aizauguši kā džungļi, bet mums tomēr patīk tāda estētiska kārtība dārzā. Tas laikam tādēļ, ka viņiem tur apkārt viss ir pamatīgi sakopts, ka prasās kāds haosa stūrītis, bet mums apkārt haosa netrūkst, tāpēc gribas, lai vismaz dārzs ir sakārtots," stāsta Valda. Tomēr viņa atzīst, ka Latvijā pamazām pārslimota mūžzaļo augu ēra un daiļdārzos sāk atgriezties puķes, turklāt tā dēvētās "vecmāmiņu puķes", kas ir reizē vienkāršas un skaistas. Un vēl sāk sarukt milzīgās zālienu teritorijas, jo izgaisis mīts, ka zālieni ir vieglāk kopjami par puķu dobēm.
Valda lielākoties iepērk augus saviem dārziem Baltezerā, bet ziemcietes viņa atrod tepat pie nīceniecēm Lienes Otaņķes un Ingas Skrodes, kas arī nodarbojas ar stādaudzēšanu, protams, arī pie Daiņa Ozoliņa Grobiņas "Īvēs", tāpat viengadīgās puķes uzņēmumā "Grobiņas zieds", bet dažu labu stādu vajag pameklēt citviet. "Man nācies arī kopā ar klientu izvēlēties augus, bet ir tādi, kas skaidri un gaiši pasaka, ka neko no tā nesaprot," saka dārzniece. Viņa skaidro, ka tieši dažādo iespēju dēļ ir grūti pateikt vidējās dārzu ierīkošanas izmaksas, jo augu var nopirkt lētāku un mazāku, gaidot, kad tas izaugs liels paša dārzā, bet var maksāt dārgāk un pirkt jau lielu, lai dārzs izskatās gatavs drīz pēc ierīkošanas. Var pirkt pa vienam kociņam un dobi veidot pamazām, var iegādāties visu uzreiz.
"Jo dārzs jau nekad nevar būt pabeigts, tas ir nebeidzams process, tā ir dzīve," mazliet filozofiski nosaka Valda. Un atkal steidzas pie darba, lai pagūtu paveikt dobju laistīšanu un jau rīt no rīta busiņā steigtos uz citu dārzu.