Kurzemes Vārds

18:13 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Salmiņa meklēšana – pašu slīcēju rokās
Andrejs Rjabcevs
Glābšanas dienesti visā Latvijā sit trauksmes zvanu, jo situācija uz ūdeņiem pamazām kļūst nekontrolējama. Gandrīz katru dienu kāds noslīkst, bet kopējais upuru skaits jau iesniedzies vairākos desmitos. Citviet uz ūdens nelaimē nonākušos krastā mēģina dabūt gan speciālie glābšanas dienesti, gan ugunsdzēsēji ar atbilstošu aprīkojumu, gan pat Bruņotie spēki, norīkojot pie populārākajām pludmalēm dežurēt savus ātrākos kuģus.
Lietpratēji skaidro, ka Liepājā situācija neesot tik dramatiska, taču arī mūspusē diemžēl trūkst iespēju pilnvērtīgi nodrošināt operatīvas slīkstošo glābšanas iespējas. Līdz ar to lielākajā daļā iecienīto peldvietu izglābšanās ir tikai pašu slīcēju rokās.

Asu izjūtu cienītāju netrūkst
Pludmales glābšanas dienesta darbinieki stāstīja, ka šovasar jūrmalā nav manīts daudz tādu peldētāju, kas gribētu izaicināt likteni un jūrā riskētu ar savu dzīvību. Tomēr glābējiem joprojām lielākās raizes sagādā pusaudži un jaunieši, kas nevēlas ievērot jūrā noteiktos ierobežojumus un peldas arī aiz bojām. Piemēram, aizvakar 16 gadu vecais Mārtiņš kopā ar gadu vecāko draugu Rihardu un 20 gadu veco vārdabrāli arī bija devušies jūrā peldēties iepretim Jūrmalas ielai. Diemžēl šī pelde varēja beigties arī traģiski, jo puiši bija aizpeldējuši aiz boju iezīmētās teritorijas, tādējādi pakļaujot savu drošību briesmām. Viņi pēc atgriešanās krastā paskaidroja, ka redzējuši bojas jūrā, taču gribējuši izmēģināt spēkus un papeldēt nedaudz tālāk, neņemot vērā, ka tas ir aizliegts. Labi, ka šoreiz visi trīs tika līdz krastam saviem spēkiem, taču audzināšanas nolūkos glābēji viņus tomēr aizturējuši un nogādājuši Pašvaldības policijas iecirknī, kur viņiem sastādīts protokols par peldēšanos neatļautā vietā.
Kā norādīja glābēji, diemžēl joprojām peldētāji nevēlas rēķināties ar to, ka aiz boju iezīmētās teritorijas viņu dzīvība un drošība uz ūdens var būt apdraudēta. Sevišķi tas attiecas uz jauniešiem un pusaudžiem, kas vēlas izrādīties un galu galā neaprēķina, ka būs nepieciešami spēki, lai atpeldētu arī atpakaļ līdz krastam.
Ir arī cilvēki, kuri neņem vērā aizliegumu peldēties lielos viļņos. Daudzi tādā laikā dodas izbaudīt spēcīgos viļņus, neapzinoties, ka tas var beigties arī traģiski, kā tas svētdienas vakarā bija kādam 75 gadus vecam vīrietim. Viņam ūdenī bija palicis slikti, tāpēc vīrietis vairs nespēja izkļūt līdz krastam pats, un arī glābēji vairs nespēja neko līdzēt.

Vairāk glābēju un vairāk torņu
Ļoti daudzi pludmales apmeklētāji jau vairākus gadus ir pauduši sašutumu, ka glābēji kārtību uzrauga tikai 700 metru garajā Zilā karoga pludmales zonā, bet ļaužu iecienītajās peldēšanās vietās Dienvidrietumu rajonā un pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem tikai no katra paša izveicības ir atkarīgs tas, vai viņš nenoslīks. Katru gadu pašvaldība sola šo problēmu risināt, tomēr vismaz līdz šim glābēji savu darbības areālu nav paplašinājuši.
Tiesa gan, jau nākamajā sezonā situācija varētu mainīties, jo, kā stāstīja Eiropas Savienības un pašvaldības realizētā projekta "Interreg III A Pludmales patruļa" viens no koordinatoriem Jānis Rukmanis, pašlaik Liepāja iesaistījusies vērienīgā projektā, kas mūsu pludmales infrastruktūras un glābšanas dienesta uzlabošanā varētu dot būtisku ieguldījumu. "Domāju, ka jau šobrīd mūsu glābēji pludmalē strādā profesionāli ļoti augstā līmenī un ir izgājuši speciālas apmācības. Taču jaunais projekts paredz būtiskus uzlabojumus gan saistībā ar jau esošo glābēju darba apstākļiem, gan arī paredzēta visa glābšanas dienesta darba uzlabošana," norādīja J.Rukmanis.
Glābēji no Eiropas Savienības fondiem un ar pašvaldības līdzfinansējumu varētu saņemt gan augstas kvalitātes binokļus, gan skaļruņus informācijas izplatīšanai pludmales apmeklētājiem, gan arī jaunas glābšanas laivas un pat ūdenslīdēju ekipējumu, kura līdz šim mūsu glābējiem nebija. Tas viņiem ļautu gan pludmali pārskatīt lielākā teritorijā, gan arī vēl ātrāk sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem.
Viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem varētu būt vēl viena glābšanas torņa uzstādīšana pie jūras Dienvidrietumu rajona teritorijā, jo arī tur šobrīd ļoti daudzi cilvēki dodas atpūsties, bet par viņu drošību diemžēl glābējiem ar tagadējiem resursiem ir grūti atbildēt. Pašlaik tiek gatavoti dokumenti Pilsētas domei, lai izsludinātu atklāto konkursu un izvēlētos firmu, kas veiks būvniecības darbus.
Kā atzina projekta koordinators Jānis Rukmanis, ir paredzēts, ka jau pēc ziemas, kad būs sācies nedaudz siltāks laiks, tiks ielikti pamati, bet jau pirms nākamā gada peldsezonas jaunais novērošanas tornis varētu sākt darboties. "Lai arī vēl nav nekādu ziņu par to, vai Zilā karoga pludmali paplašinās, gandrīz droši var teikt, ka nākamgad paplašinās glābēju darbības zonu," atzina J.Rukmanis. Tas bez šaubām prasīs arī papildus glābēju piesaistīšanu, taču vajadzīgā naudas summa ir paredzēta projekta tāmē un līdz ar to nekādām problēmām nevajadzētu būt.

Gan jau draugi palīdzēs
Viena no pilsētnieku un rajona ļaužu iecienītajām atpūtas vietām ir arī grantskarjers Plienītēs, Medzes pagastā. Tur gan saulainās dienās, gan arī vēlāk vakaros ļaudis brauc ar automašīnām, lai atpūstos, paceptu ūdenskrātuves tuvumā desiņas uz ugunskura, pavizinātos ar laivu vai arī vienkārši nopeldētos krietni sasilušajā ūdenī. Kad pirmdienas vakarpusē "Kurzemes Vārds" devās apraudzīt šo ļaužu visnotaļ iecienīto atpūtas vietu, par klientu pieplūdumu karjera saimnieki tiešām nevarēja sūdzēties, jo ik pa nelielam gabaliņam ap ūdeni bija izvietojušās ļaužu kompānijas, kas baudīja vasarīgo vakaru.
Vitālijs kopā ar sievu Irinu un dažiem draugiem esot atbraucis, lai relaksētos pēc karstās darbadienas. Viņi laiku pa laikam braucot uz šo vai Dubeņu grantskarjeru, jo šādās peldvietās ūdens siltāks nekā jūrā un krastā nav pludmales smilšu, kas dažiem var būt traucējošas. "Katrā peldvietā ir savs labums – te ūdens ir normāli silts, taču jārēķinās, ka te ir arī krietni dziļāks, nekā parasti mēs ejam jūrā. Jūras priekšrocības savukārt ir tādas, ka tur ir viļņi un vējš, var izbaudīt citādas emocijas no peldēšanās," spriež Vitālijs.
Viņu īpaši nesatrauc, ka Plienītēs nav neviena specializēta glābēja, kas uzraudzītu situāciju uz ūdens un sniegtu palīdzību peldētājam, kuram pietrūcis spēka tikt līdz krastam. "Protams, drošāk jau droši vien būtu, ja te kur netālu sēdētu kāds glābējs ar speciālo aprīkojumu, bet, manuprāt, glābēji daudz vairāk nepieciešami jūrmalā. Tur cilvēki var iekļūt kādā vilnī un aizrīties ar ūdeni, bet karjerā tikai no katra paša peldētāja ir atkarīgs, cik tālu viņš grib peldēt un cik pareizi viņš var novērtēt savus spēkus," uzskata liepājnieks. Viņam nekādi starpgadījumi uz ūdens nav gadījušies, turklāt Vitālijs nekad nedodoties peldēties vienatnē – labāk, lai līdzi ir draugi, kas var izglābt, ja tomēr notiek nelaime.

Glābējiem naudas nepietiek
Arī Plienīšu atpūtas vietas pārvaldnieks Oskars Kopštāls sacīja, ka glābēju algošana vai speciāla ekipējuma iegādāšanās ir tikai tālas vīzijas nākotnē, jo pašlaik materiāla seguma šīm iecerēm neesot. Piecdesmit santīmu vai lats (atkarībā no pavadītā laika) no automašīnas, ko iekasē par atpūšanos Plienītēs, esot tik minimāla maksa, kas sedz tikai elementāros atpūtas vietas apsaimniekotāju un uzturētāju izdevumus. "Mēs jau tagad lielāko daļu no visiem pienākumiem veicam paši. Uzkopjam apkārtni un savācam atpūtnieku atstātos atkritumus, pa