Kurzemes Vārds

02:43 Svētdiena, 7. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Saulgozī vilinošas ienākas jāņogas, avenes un ķirši

Pēteris Jaunzems
Kad zemeņu laiks beidzies, pienāk kārta jāņogām, ķiršiem un medussaldajām avenēm. Šķiet, šovasar tās nepievils audzētājus. Pavasarī spēcīgas salnas mūspusi nepiemeklēja, un tādēļ zari vai līkst no sulīgās ražas smaguma. Saulainākajās vietās to var jau ievākt. Tādēļ kāri ogu lasītāji gandrīz vai katru dienu apciemo Māras un Āra Ceriņa iekopto dārzu zemnieku saimniecībā "Krūmiņi" netālu no Tāšu ezera. Šopirmdien ar pilnu grozu no šīm mājām pilsētā atgriezušies arī skatuves mākslinieki Ināra un Aivars Kalnarāji.
Kamēr ogu lasītāji ar sviedriem vaigā lokās pie krūmiem, pats dārznieks vairāk interesējas par ražas devējiem. Latvijas un arī Lietuvas zemo ķiršu šķirnei, kas aizņem viņa stādījumu prāvāko daļu, ļoti bīstama esot lapkrites slimība. Tās dēļ rajonā iznīcināti daudzi simti ķirškoku. Īpaši Kazdangas pusē, kā to "Kurzemes Vārdam" pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma "ELPA" direktors Gundars Sisenis. Taču arī citos pagastos šobrīd ar plašiem ķiršu dārziem nevar palepoties, kaut gan ogām pieprasījuma tirgū netrūkst.
"Nē," saka "Krūmiņu" saimnieks, "pie mums gan šī kaite nav spējusi izplatīties, jo pret to var efektīvi cīnīties. Vajag tikai rudeņos zarotni un zemi ap augļu kokiem kārtīgi nosmidzināt ar karbamīdu, bet pavasaros var pielietot topazu vai kādu citu līdzekli. Tad slimība atkāpjas."
Taču Āra Ceriņa prātu, kurš nodarbojas arī ar augļu koku potēšanu, nodarbina citas ar ķiršaudzēšanu un citu ogu kultivēšanu saistītas problēmas. Viņš, piemēram, neatlaidīgi strādā, cenšoties kokus augumā padarīt pēc iespējas zemākus, bet upenes, ērkšķogas un jāņogas pēdējos gados mēģina audzēt nevis kā krūmus, bet gan kā mazus pundurkociņus. Tādējādi izdodoties ievērojami atvieglot ražas novākšanu. Lasītājiem nav jākāpelē pa zariem, jāšķirsta ogulāju krūmi. Visas ogas sasniedzamas bez pūlēm.
"Arī zemos ķirškociņus ir ērti apsegt ar tīklu, tādējādi pasargājot no strazdu uzbrukumiem. Lielos kokus, kas slejas trīsstāvu mājas augstumā, tā pārklāt nav iespējams, bet ēdelīgo putnu bari spējīgi ražu notīrīt dažu stundu laikā," stāstīja dārznieks. Viņš ir pārliecināts, ka stādīt ķiršu un aveņu dārzus Lejaskurzemē ir izdevīgi, jo salīdzinājumā ar citiem novadiem klimats šeit maigāks, un ziemās tie neizsalst. Jo īpaši tas sakāms par saldajiem ķiršiem, kas ir jūtīgāki pret salu. Ja tas būtu atkarīgs tikai no viņa, tad Āris Ceriņš augļu koku un ogulāju stādījumiem atvēlētu Kurzemes lielāko daļu. Viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo šis cilvēks savulaik izveidoja lielākos dārzus rajonā.