Kurzemes Vārds

19:55 Svētdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule

Mans Annas dižveikals

Ir jūlijs, bula laiks. Liepājā smaržo liepas, jūra, tirgi. Eju uz savu iecienīto dižveikalu – Annas tirgu. Viss pazīstams, mīļš, tuvs. Ārpusē pie galdiem saimnieko zemnieki. Ar patiku izstaigāju tirgotāju rindas, apskatu pārdošanai izliktos dārzeņus, ogas, augļus. Tas viss tepat mūsu zemītē audzis, smaržīgs, garšīgs. Zemnieku sūrā darbā un sāļiem sviedriem audzēts. Cenas gan nav atbilstošas ieguldītajam darbam, sēklai, materiālam. Bet ko padarīsi, ja vairumam pilsētnieku rocība un pirktspēja niecīga. Taču ne par to es šoreiz gribu vēstīt.
Annas tirgū vari aprunāties par gaidāmo kartupeļu ražu, te zemnieks var pasūroties par savu smago ikdienu. Abas puses uzklausa viena otru, sasmaidās, novēl visu labu, un arī darījums – pirkums – ir veikts. Te jau slēpjas īstā tirgus sāls. Ne tikai lietišķi pārdot, vēsi nopirkt, bet saskatīt cilvēku, uzsmaidīt, pateikt labu vārdu.
Ieejot ēkā, pretim dvesmo smalkmaizīšu, kūpināta speķa, strimalu un visu pārējo pircējiem piedāvāto labumu aromāts. Viss ikdienišķs, pazīstams, savējais. Sveicinies ar pārdevējām, sasmaidies. Te valda citas attiecības kā lielajos, svešajos, atturīgajos veikalos. Te pirkumu dod no rokas rokā reizē ar sirds siltumu, labestību. Palūdz maizes pārdevējai Staļina kūku, un viņa smaidot tev pasniedz formas maizes kukulīti. Tā manā tālajā bērnībā sauca šo maizīti. Diezin, kur tā bērnība palika? Tik tikko tak bija!
Annas tirgū valda godīgums, gaišums, sirsnība. Sliktu preci neieglaudīs. Piemiegs ar aci, sak, šodien neņemiet. Nav svarīgi, kuru stendu pārdevējas tā dara, bet pircēju uzticību, pastāvību šīs pārdevējas godam nopelnījušas. Aprunājamies, kas šodien uz letes svaigs un labs, kas ne tik. Savā starpā stendu meitenes (tā mīļāk skan!) ir draudzīgas, izpalīdzīgas. Ja kādā stendā vāzēs ziedi, tad skaidrs, ka šai pārdevējai dzimšanas vai vārda diena. Atliek vienīgi jubilārei novēlēt visu labu. Kādreiz arī misējies. Ziedi ir, bet mirklis rūgts. Stendu slēdz, pārdevēja atvadās. Klusi novēlu Dievpalīgu un atrast jaunu darba vietu.
Savā dižveikalā ieskaitu arī Annas aptieku, kur strādā iejūtīgas un zinošas farmaceites. Turpat Jaunliepājas bibliotēka, netālu ēdnīca un maza bodīte, kas nosaukta Annas vārdā. Visapkārt Jaunliepājas tirgus laukumam – veikali. Trauku, sanitārtehnikas, dārza preču, darba apģērbu u.c. Bet krāmu tirdziņā acis priecē senas, pat vēsturiskas relikvijas. Pie bukinistiem ilgi vari šķirstīt tiešām labas un vērtīgas literatūras grāmatas. Tikai līdzi nāk rūgtuma ēna. Neba aiz labas dzīves tiek pārdoti literatūras šedevri par nieka santīmiem...
Klau, tirgus laukumā skan mūzika! Muzikanti spēlē, cilvēki smaida, priecājas. Kāds klaidonis, bezpajumtnieks, dejo. Dejo no visas sirds, veidojot sev vien zināmu soļu rakstus. Tobrīd viņš ir laimīgs. Vai tas ir daudz vai maz? Ja mirklis skaists, vai ne sāpīgi īss? Ļaudis skatās un nesmīn, viņus silda labsirdība un cilvēcība. Lai dejo! Lai jūtas laimīgs kaut mirkli!
Annas tirgus svin savu vārdadienu. Ir Annas, un tā vien šķiet, ka Jaunliepājas pusē visa tirgus apkārtne izbauda svētku noskaņu. Vai nav skaists mans dižveikals? Tuvs un mīļš no visas sirds un dvēseles.
Silja Billerte