Kurzemes Vārds

19:58 Svētdiena, 25. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ķerot Eiropu
Kaspars Migla

Reti kurš noliegs, ka nekad nav gribējis dzīvot Eiropā. Šajā gadījumā tas nozīmē nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu, bet gan augsto dzīves standartu. Varbūt kādam šis sapnis šobrīd vairs nešķiet gana pievilcīgs, vēl kāds varbūt jau sācis par to kaunēties, tomēr nevar noliegt, ka tas ir kļuvis par mūsu valsts stratēģiju, un no šīs virzības šeit vairs nekādi nevar izvairīties. Vienīgi dodoties austrumu virzienā.
Pēc neatkarības atgūšanas šķita, kas viss būs ļoti ātri – ieplūdīs investīciju miljardi, un sāksim dzīvot zaļi. Pēc tam izrādījās, ka tik vienkārši viss nenotiek. Atklājās arī, ka esam nabadzīgākā no tām valstīm, kas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, un arī pēc iestāšanās šo statusu nezaudējām. Atskanēja arī ekonomistu pirmās nopietnās prognozes – Latvija Eiropas Savienības līmeni sasniegs pēc 50 gadiem. Kļuva pavisam neinteresanti, jo puse mūsu valsts šā brīža iedzīvotāju šo laimīgo mirkli, kad no garā skrējiena aizelsusies Latvija uzliktu roku Eiropai uz pleca, nemaz nesagaidītu.
Šobrīd, neskatoties uz ļoti biežām iekšpolitiskām negācijām un valdības krīzēm, mūsu valsts ekonomika attīstās tik strauji, ka speciālisti jau vairākkārt ir mainījuši savu prognozi par to, kad labklājības līmeņi kļūs vienādi. Pagājušajā nedēļā Pasaules bankas publicētā prognoze pārsteidza ne vienu vienu. No valsts, kurai tika prognozēts Veco kontinentu sasniegt pirmspēdējai, Latvija ir kļuvusi par... pirmo. Izrādās, šo momentu varētu sagaidīt krietni lielāks šā brīža iedzīvotāju skaits, jo tas varētu notikt jau pēc 16 (!) gadiem. Par līderēm uzskatītās Igaunija un Čehija, kā arī Lietuva to izdarīs divus gadus vēlāk. Milzīgajai Polijai klāsies nedaudz grūtāk – jāgaida 41 gads.
Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās visstraujāk Eiropas Savienībā – par 8,5 procentiem, un visas pazīmes rāda, ka arī šis gads nebūs izņēmums. Taču šādu pieauguma tempu vieglāk ir sasniegt, nevis noturēt ilgāku laiku, tādēļ par Eiropas tuvību vēl būtu pāragri priecāties.
Tomēr šobrīd mūsu ekonomistu prātus gandrīz pilnīgi aizņem nevis Pasaules bankas prognozes, bet Latvijas tautsaimniecības sakārtošana tādā veidā, lai ievērojami samazinātu pēdējo pāris gadu lielāko bubuli – augsto inflāciju. Nespējot tikt ar to galā, Latvija riskē neizpildīt visiem noteiktos un stingros kritērijus eiro ieviešanai. Šobrīd tiek plānots, ka vienotā valūta mūsu latu vēstures annālēs varētu ierakstīt jau 2008.gadā. Ja tas neizdosies, kaimiņi – Igaunija un Lietuva – skrējienā pēc Eiropas var aizsteigties par pāris gadiem priekšā.
Darba grupa izstrādājusi plānu, kurā ir 15 pasākumi inflācijas mazināšanai. Premjera padomnieks ekonomikas jautājumos Aigars Štokenbergs neslēpj, ka šis plāns ir visai ambiciozs un tuvāko pāris gadu laikā inflācijai vajadzētu sarukt. Ja šogad tā būs 5,5 procenti, tad nākamgad vairs tikai 4, bet nozīmīgajā 2008.gadā – tikai 2. Daži pasākumi ir arī baiļu programmā, tomēr iedzīvotājiem nevajadzētu uztraukties. Gribētos arī cerēt, ka baiļu programmas trikus neparādīs mūždien labi pelnošie degvielas tirgotāji, kas dzen uz augšu gan inflāciju, gan cilvēku izmisumu, pie reizes netieši atgādinot, ka, dodoties uz uzpildes staciju, vairs ne par ko nav jābrīnās. Taču bez degvielas Eiropu nenoķersi!