Kurzemes Vārds

19:35 Piektdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Izglītība

Kad līdz 11. klasei palicis viens mēnesis
Daina Meistere

Apkopoti mazākumtautību skolu 10.klašu beidzēju vecāku aptaujas anketu rezultāti. Tikšanās ar skolēnu vecākiem noritēja Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā "Mazākumtautību skolēnu vecākiem un skolēniem par izglītības reformas gaitu".
Projekts ilgst divus gadus. Tas vērsts uz tiem audzēkņiem, kuri sāk īstenot pāreju uz priekšmetu apguvi valsts valodā mazākumtautību skolu vidusskolas klasēs. Iepriekšējā mācību gadā tie bija 9.klašu beidzēji, šajā pavasarī viņi pabeidza 10.klasi un tieši tādēļ var apkopot pirmos reālos rezultātus. Notikušajās vecāku sapulcēs ar mammām, tētiem un citiem atnākušajiem ģimenes locekļiem runāja Izglītības pārvaldes priekšniece Ludmila Molčanova, viņas vietniece un projekta koordinatore Alda Ķestere, Bilingvālās izglītības skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Gaļina Skorobogatova.
– Jau divus gadus kā 9., tā 10. klases laikā, runājot ar skolēnu vecākiem, esam novērojuši, ka tādas tikšanās ir ļoti vajadzīgas, – teica A.Ķestere. – Protams, ka jautājumi atkārtojas, ka vecāki ir satraukti, jo tas skar viņu bērnus un viņu bērnu sekmes mācībās. Mēs atbildējām uz jautājumiem, mierinājām, uzklausījām. Un sapratām, ka tas ir nepieciešams. Arī iedrošinājām, paskaidrojot, ka pāreja no pamatskolas uz vidusskolu ir visai sarežģīts process un tas attiecas uz visiem skolēniem, vienalga kādā valodā viņi apgūst zinības.
Tikšanās noritēja visās Liepājas mazākumtautību vidējās mācību iestādēs – 2., 7., 11. un 12. vidusskolā. Saņemtas   10.klašu skolēnu vecāku 158 anketas. Tajās viņi bija lūgti atbildēt uz četriem jautājumiem. Uz to, vai mācību priekšmetu apguve latviski viņu bērnam sagādā lielas grūtības, 41 procents respondentu atzinās, kā jā, divpadsmit procentu teica nē, pārējie svārstījās, ka daļēji ir grūti. 67 procenti no aptaujātiem atzina, ka mājasdarbu izpilde mācību priekšmetos, kuri ir latviski, aizņem ilgāku laiku, 11 procenti teica nē, neaizņem. Pārējie vecāki uzskatīja, ka daļēji, tomēr nākas mācīties ilgāk. Mācoties latviski, vislielākās grūtības sagādā vēsture, to kā pirmo ierakstīja 56 procenti aptaujāto, tad seko biznesa ekonomiskie pamati (47 procenti) un bioloģija – 39 procenti. Matemātika šķita grūti apgūstama latviski 35 procentiem respondentu, ķīmija – 23, ģeogrāfija – 22 procentiem. Jau mazāk grūtību saistīja ar fiziku (19 procentu) un kultūras vēsturi (8 procenti).
Anketās bija piedāvāti arī varianti, kas skolēniem palīdz apgūt priekšmetus. Lielākā daļa – 56 procenti – paļaujas uz skolotāju papildu skaidrojumu, konsultācijas vai papildu nodarbības skolā izmanto 22 procentos gadījumu, tikpat daudz (22 procenti) saņem privātskolotāju palīdzību. Pietiekami daudz skolēni izmanto arī klasesbiedru, draugu, vecāku palīdzību un vārdnīcas.
– Analīžu apkopojumu mēs iesniegsim skolās, lai skolu vadītāji, arī metodisko apvienību vadītāji varētu izvērtēt bērnu vecāku atbildes, apspriest tās, lai lemtu, kāda palīdzība ir nepieciešama priekšmetu skolotājiem, kuri māca latviski vai bilingvāli, – sacīja Alda Ķestere. Projekts turpinās, un nu jau interešu lokā būs ne vairs 10.klase, bet 11.klašu zēni un meitenes, lai redzētu, kā sokas viņiem, kas pirmie īsteno reformu mazākumtautību skolu vidusskolas klasēs.