Kurzemes Vārds

00:50 Pirmdiena, 21. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Nenovērtētās avenes

Šķiet, par vasaras ogu karalieni ir pasludināta zemene. Mēs visi gaidām zemeņu laiku, ēdam tās un gan sasaldējam, gan gatavojam ar cukuru, gan vārām ziemai, gan lietojam svaigā veidā. Bet avenes? Dažkārt šķiet, ka tās ir nepelnīti aizmirstas. Šobrīd ir šo ogu laiks, tāpēc "Brīvbrīdis" piedāvā uzzināt, kāpēc mums tās vajadzētu novērtēt.

Mazliet no vēstures

Kā uzzinām senos rakstos, savvaļas avenes bijušas pazīstamas jau Senajā Grieķijā un Romā. Grieķijā šo ogu uzskatīja par mīlestības simbolu. Varbūt tieši no turienes arī radies pieņēmums, ka redzēt sapnī avenes – tā ir zīme par veiksmīgām laulībām vai drīzumā gaidāmām labām ziņām no tālienes. Bet pirmās kultivētās aveņu šķirnes Eiropā parādījās 16.gadsimtā. Turklāt avenes nav tikai mums pierastajā sarkanajā krāsā. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām.

Glāze aveņu dienā

Protams, kā visas ogas, arī avenes, cik vien iespējams, būtu jāapēd svaigā veidā, iesaka uztura speciālisti. Jo viena glāze aveņu dienā nodrošina organismu ar tam nepieciešamo C vitamīna diennakts devu. Un kas var būt vēl garšīgāk, kā notiesāt glāzi aveņu! Turklāt šīs garšīgās ogas satur arī cukurus (glikozi un fruktozi), pektīnus, organiskās skābes (ābolskābi un citronskābi), B, P, E, A grupas vitamīnus, karotīnu, bioflavonoīdus, miecvielas, ēterisko eļļu un dabīgās krāsvielas. Avenēs varam atrast arī mūsu organismam tik nepieciešamās minerālvielas: magniju, nātriju, kāliju, kalciju, fosforu un jodu. Meža avenēs gan to ir vairāk, nekā dārzā audzētajās ogās. Turklāt meža avenes satur arī nedaudz salicilskābes, kurai piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība. Kā rāda pētījumi, avenēs, piemēram, dzelzs ir pat 2 līdz 3 reizes vairāk nekā upenēs. Turklāt avenes ir labs gaistošo antibiotiku avots, kurām piemīt antiseptiskas īpašības, tādēļ tās ir labs palīgs augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanā, kā arī lieliski noder kā profilakses līdzeklis pret saaukstēšanos. Avenēs esošās šķiedrvielas veicina zarnu labāku peristaltiku.
Uztura speciālisti aveņu laiku iesaka nepalaist garām cilvēkiem, kam ir problēmas ar asins sastāvu, jo šajās ogās esošais kumarīns normalizē asinsrades procesus, bet folijskābe uzlabo asinsriti, kā arī pasargā no mazasinības, leikēmijas un aizkavē aterosklerozes attīstīšanos. Aveņu aktīvās vielas viegli uzsūcas organismā, stimulē citu produktu uzsūkšanās procesus un neitralizē dzīvnieku valsts izcelsmes organiskās skābes. Ogas saglabā dziednieciskās īpašības arī sasaldētā veidā.
Bet biškopji droši vien zina, ka avenes ir labs medus augs. Ir aprēķināts, ka no viena hektāra aveņu audzes var iegūt… pat līdz 100 kilogramiem medus.

Avenes tautas medicīnā

Protams, ar vārdu avenes mēs lielākoties saprotam saldās ogas, taču jau kopš seniem laikiem ārstnieciskiem nolūkiem ievāc gan aveņu ogas, gan lapas, gan ziedus un pat saknes. Ogas ievāc, kad ir nogatavojušās, sausā laikā, lapas – pavasarī, ziedēšanas laikā, bet saknes – vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Drogas var glabāt divus gadus. Dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes.
Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība, tāpēc to uzlējums noder mutes gļotādas slimību ārstēšanā (stomatīta gadījumā). Tās izmanto arī caurejas gadījumos, jo šīm lapām piemīt savelkoša iedarbība. Taču lielākoties tās izmanto kā dažādu organismu attīrošu tēju piedevu.
Aveņu lapas, ziedus, jaunos dzinumus un stublājus izmanto smaganu nostiprināšanai, asins attīrīšanai, ādas izsitumu mazināšanai, kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos, kā arī žultsdzenošo un urīndzenošo tēju sastāvos. Aveņu jaunie dzinumi ir lielisks līdzeklis sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu tēju pagatavošanai.
Kaltētas aveņu lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Lapu (svaigu) novārījumu izmanto pret iekšējām asiņošanām, stomatītu un konjunktivītu. Sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus lieto pret aukstumpumpām. Bet austrumu medicīnā aveņu lapu un ziedu uzlējumus izmanto pret nervu kaitēm un akūtām, hroniskām infekcijām.
Aveņu sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas iekaisumu un acu iekaisumu gadījumā. Lapu uzlējumu lieto kā baktericīdu līdzekli kakla skalošanai, kā savelkošu un pretiekaisuma līdzekli gastrīta, enterīta un elpceļu slimību gadījumā.
No svaigām sasmalcinātām lapām pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu). Lapu uzlējums ir efektīvs līdzeklis pret caureju, kuņģa un zarnu trakta iekaisumiem, plaušu un mutes dobuma slimībām. Svaigas lapas izmanto kā brūces dziedējošu līdzekli. Svaigus un jaunus dzinumus pavasarī var lietot kā salātu sastāvdaļu. Ar lapu novārījumu skalo kaklu, ja ir klepus un angīna. Aveņu lapu dziednieciskās īpašības papildina un pastiprina bērzu lapas un liepu ziedi.
Rudenī vāktu sakņu uzlējumu lieto ekzēmu, nātrenes un citu alerģisku slimību gadījumos. Aveņu saknes izmanto kā sastāvdaļu bronhiālās astmas kompleksajā terapijā. Saknes un pārkoksnējušos zarus lieto pret akūtām infekcijas slimībām.
Aveņu laksti ar visām ogām ziemā noderēs saaukstēšanās gadījumā, pret klepu un arī vienkārši, lai sasildītos ar karstu, garšīgu, smaržīgu tēju.

Sagatavoja Kristīne Pastore