Kurzemes Vārds

04:58 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kā tādi slimnieki

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par inflāciju rāda, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis nav mainījies. Nav piepildījušās prognozes par sezonālo deflācija, kas varētu vairāk piebremzēt gada inflācijas rādītājus. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, cenas Latvijā pieaugušas par 6,1 procentu, tātad inflācijas temps pavisam nedaudz, bet tomēr mazinās (jūnijā gada inflācijas pieaugums bija 6,3 procenti). Un viens no galvenajiem kaitniekiem, lai šo procesu darītu vēl jūtamāku, ir degvielas cenu pieaugums.

Tieši degvielai bijusi vislielākā ietekme vidējā cenu līmeņa regulēšanā, proti, iepriekšējā mēneša laikā degviela palielinājusi inflācijas rādītāju par 0,24 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,05 procentpunktiem. Tīrais posts. Bet rodas priekšstats, ka mūsu pašu valstij ir pie vienas vietas, ka mēs par degvielu maksājam aizvien vairāk un vairāk. Tas spilgti izpaužas, valdībai vilcinoties biodegvielas ražošanas jautājumu šķetināšanā. Nav skaidras nostājas, nav sakārtotas likumdošanas, nav valsts atbalsta. Vairāki uzņēmumi, kas izteikuši gatavību ražot biodegvielu, šobrīd baidās to uzsākt, bet pašreizējie ražotāji nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc biodīzeļa. Piedevām Eiropas Savienības izvirzītās prasības nosaka, ka biodegvielai jāveido vismaz divus procentus no kopējā valstī patērējamā degvielas apjoma.

Iznāk, valsts dara absurdas lietas – netiecas pildīt ES prasības, riskējot nopelnīt sankcijas, negrib, lai mēs varētu izmantot lētāku degvielu, nevēlas, lai mēs elpotu tīrāku gaisu, atbalsta svešzemju ražotājus un importētājus, nevis pašmāju biodegvielas ražotājus un rapša audzētājus. Tā teikt, paši sev slimīgi dauzam pa galvu. Kam šāda situācija ir izdevīga? Patērētājiem nē, tradicionālās jeb fosilās degvielas ražotājiem un tirgotājiem gan. Laikā, kad pasaulē pieaug naftas cenas, biodegvielas un fosilās degvielas cenu starpība taču palielināsies.

Nekas neatliek, kā ticēt pieņēmumam, ka naftinieku lobijs mūsu valstī ir spēcīgāks par veselo saprātu. Piemēram, Igaunijā Eiropas Komisija jau atļāvusi atbrīvot biodegvielu no akcīzes un tur daudzas kompānijas plāno uzsākt biodīzeļdegvielas ražošanu. Vai pirksim šo degvielu no igauņiem?

Ints Grasis