Kurzemes Vārds

04:59 Ceturtdiena, 19. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

40 latu vērtā lētticība
Kristīne Pastore

Sludinājums, uz kura prasmīgi izliktā āķa uzķērās 85 gadus vecā Veras kundze, bija ļoti vilinošs: "…sniedz bezmaksas konsultācijas pacientiem ar sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, locītavu slimībām, hronisku nogurumu, depresiju u.c.". Minēts arī telefona numurs, pa kuru pieteikties, un ārstniecības iestāde, kur šo pakalpojumu saņemt. Un Veras kundze nolēma izmēģināt. "Esmu otrās grupas invalīde, vainas man ir visdažādākās, tāpēc nolēmu, ka konsultēties vēl pie kāda speciālista nebūtu par lieku, varbūt kāds iesaka ko savādāku, kaut ko tādu, kas man palīdz labāk nekā tas, ko jau lietoju pret visām savām kaitēm," viņa vaļsirdīgi pastāstīja, neslēpdama smaidu pati par sevi un piebilzdama, ka nav neviena, ko vainot, pašai nevajadzējis būt tik lētticīgai.

Vārdu sakot, viss notika ļoti vienkārši. Kundze aizgāja uz sludinājumā norādīto iestādi, tur viņu laipni sagaidīja un tikpat laipni iztaujāja par visām vainām, sajūtām, par to, kā ārstējusies un kā veicies. "Nu, tiešām iejūtīgi," Veras kundze neslēpj. Izmērīja arī asinsspiedienu. Varbūt tāpēc, lai izskatītos ticamāk, it kā tiešām kāds viņu vēlētos ārstēt. Un, kad visa vajadzīgā informācija savākta, cilvēks, kurš ar viņu runāja (sievietei tā arī nebija izdevies noskaidrot, vai tas maz ir ārsts), iejūtīgi turpināja, ka stāvoklis patiešām ir nopietns, tāpēc ārstēšanās maksās 30 vai 40, vai 60 latu – to tā uzreiz nemaz nevarot pateikt. Veras kundze gan tā kā izbrīnījās – dārgi gan. "Bet tad domāju, varbūt man tiešām ieteiks kādas patiešām labas zāles," vaļsirdīgi atzinās pensionāre. Un vēlāk, jau sapratusi, ka labprātīgi ļāvusi sevi apmuļķot, atcerējās, ka kardioloģe, izrakstot recepti, jautājusi, vai var rakstīt dārgākas zāles, vai paciente varēs nopirkt. "Tās maksāja 10 latu, bet tiešām bija labas," viņa atkal smaida. "Bet no šīm, par ko atdevu četras reizes vairāk, es vispār neko nejutu. NEKO!"

Vārdu sakot, konsultants, kas pensionāri izmeklēja, izsniedza viņai trīs dažādas plastmasas pudelītes ar kapsulām. Pastāstīja, cik un kā tās jālieto. Tikai sievietei tobrīd nebija līdzi vairāk par 17 ar pusi latu. Labi, lai dodot tos pašus un atnākot pēc tik un tik dienām. "Es aizgāju arī," viņa atkal smejas. "Domāju, ja reiz bija jāmaksā tik dārgi par tādu mazumiņu kapsulu, droši vien dos vēl kaut ko." Nekā! Esot jāsamaksā vēl nesamaksātā nauda. "Izrēķināju, ka tie ir vēl 22 ar pusi latu," viņa turpina. "Atkal nekā – man esot jāmaksā vēl 28!" Kāpēc? Cik tad īsti visas tās kapsulas maksāja, viņa vēlreiz gribēja precizēt. 45 latus skanējusi atbilde! Viņa gan atgādināja, ka toreiz bija runa par 40 un saņēma izvairīgu atbildi: "Nu, tas tā apmēram…"

Lai arī apmēram vai precīzi, bet Veras kundze cerējusi, ka saņems vismaz čeku par samaksāto naudu. Nekā! Toties saņēma padomu, ka laikā, kamēr lieto dārgās kapsulas, nevienu citu medikamentu gan lietot nedrīkst! Neko no tā, ko izrakstījis kāds cits ārsts! Neko! "Labi, ka man pietika prāta neklausīt, es savas sirds zāles lietoju kā parasti," viņa atviegloti nopūšas, jo ar savu sirdi pēc divreiz pārciesta infarkta jokus taisīt nevarot. Īpaši par to, ka nav atteikusies no zālēm, kuras izrakstījusi kardioloģe, viņa priecājas tāpēc, ka, pārejot mājās, tā kārtīgi iepazinusies ar to, kas rakstīts informācijā uz pudelītes, un sev par lielu pārsteigumu sapratusi, ka tās nemaz nav zāles, bet gan firmas "Vision" uztura bagātinātāji. Tieši tā šie preparāti nosaukti arī šīs firmas mājaslapā. Jā, un, starp citu, no pensionārei izsniegtajām trīs pudelītēm informācija latviešu valodā bija tikai uz vienas, pārējām – tikai angļu valodā. Hm, precēm, lai kas tās arī būtu, kuras pārdod Latvijā, klāt pievienota anotācija latviešu valodā ir obligāta. Un kur nu vēl tādām, kam kāds sakars ar veselības korekciju!

"Man jau nav ko žēloties," samiernieciski atkal bilst Veras kundze. "Pati atļāvu sevi apkrāp. Es taču, padzirdējusi par tādu summu, varēju pateikt, ka man tik daudz naudas nav, un doties prom. Bet es cerēju, ka man patiešām iedos ko īpašu. Tā nu, redzi, man par savu lētticību jāmaksā!" Par lētticību, protams, ir jāmaksā, taču tas nenozīmē, ka firma, kuras labo slavu un panākumus es nebūt nedomāju apstrīdēt, tā vienkārši apstrādā vecus cilvēkus. Nu… īsti smuki tas nav. Drīzāk tiešām sāk izskatīties pēc krāpšanas.

Protams, var šo gadījumu nosaukt par nesaprašanos un norāt pensionāri, kas, neprasot informāciju visos sīkumos, tā vienkārši un labprātīgi šķīrās no 40 latiem. Bet nevar neuzskatīt jau par kaitniecību brīdinājumu, lai vecā sieviete tagad atsakās no iepriekš viņai izrakstītajiem medikamentiem. Uztura bagātinātāji, kā zināms, ir preparāti, kuros sakoncentrētas mūsu organismam vajadzīgās vielas, ko steigas un dažādu citu iemeslu dēļ pilnvērtīgi neuzņemam ar ikdienā lietojamo uzturu. Un tie nekādā gadījumā nevar aizvietot zāles cilvēkam, kurš pārcietis infarktu. Diemžēl pa sludinājumā minēto tālruņa numuru vēloties sazināties ar Veras kundzes ārstētājiem, iznāca vienīgi noklausīties, ka adresāts šobrīd nav pieejams. Vienu reizi, otro, trešo, ceturto… Tāpēc arī neizdevās uzzināt, vai ārstētāji savas metodes uzskata par īsti godīgām.