Kurzemes Vārds

14:59 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Medniekiem – prieki, pīlēm – bēdas

Viktors Ulberts

Sestdien ezeru un dīķu apkārtnē nenotika militārās mācības, kā varētu secināt no šāvienu blīkšķiem pēcpusdienā. Skaidrojums ir pavisam cits –pulksten 16 sākās pīļu medību sezona, un tās atklāšanas dienā centās piedalīties katrs, kurš sevi uzskata par mednieku cunftei piederīgu. "Kurzemes Vārds" tādēļ devās Tāšu virzienā, lai pavērotu, kā tad pirmajā medību dienā vīriem veicas.
Ja meža zvēru medībās parasti dodas kāds konkrēts mednieku kolektīvs, tad pīļu tvarstīšanā katrs dodas individuāli vai arī sapulcējas draugu un paziņu pulks no dažādiem medību kolektīviem. Tieši šādi sestdien pīļu šaušanas sezonas atklāšana notika Tāšos, kur vīri ar plintēm ķemmēja tāšeniekam Rolandam Ekšteinam piederošos dīķus. Šajā procesā pilnā ekipējumā piedalījās arī pats saimnieks. "Tā ir svēta lieta – pašam būt klāt!" viņš smejot noteica. Tomēr Rolands atzīst, ka pirmo medību dienu vīri vairāk uztver kā izklaidi. "Šī diena medniekiem ir svētki. Ja mēs ļoti nopietni gatavotos medībām, tad būtu pavisam cita maskēšanās. Bet tagad tikai tā – apskatāmies, kā ir," skaidroja Rolands, kurš ir mednieks ar 23 gadu stāžu. Viņš vēl nosmej, ka, neraugoties uz šo iespaidīgo stāžu, viņam todien pirmo reizi pīļu medību laikā pārbaudīja dokumentus.

Nobaida gan pīles, gan gulbjus

Vispirms vīri ķērās klāt Kramkalnes dīķim. Viņi saskaitīja, ka tur varētu būt kādas 70 pīles. Un, ja kādas divas, trīs izdosies dabūt, tad jau būšot labi. Pēc nelielām pārrunām, kurš uz kuru pusi dosies, vīri izklīst. Un jau pēc pāris minūtēm atskanēja pirmie blīkšķi. Iztramdītais pīļu bars pacēlās gaisā un laidās lapās. "Tas vēl neko nenozīmē. Viņas apmetīs dažus riņķus un būs atpakaļ. Pīlēm jau ir ļoti laba redze, un pirms nolaišanās tās rūpīgi izpēta apkārtni, tāpēc jāstāv klusi un nemanāmi. Tāpēc mednieki pat metas guļus pie zemes, ja redz, ka kāds pīļu bariņš grasās nosēsties," skaidroja Andris Birznieks no Priedola mednieku kluba. Tā arī notiek, un atkal atskan šāvienu blīkšķi. Šoreiz ir skaidri redzams, ka viena pīle krīt lejup. Veiksmīgais mednieks ar savu suni dodas to meklēt. Taču nesekmīgi. "Tā pīle laikam bija vēl dzīva, tāpēc panira zem ūdens. Ej nu sazin, kur tā tagad ir," pukojās mednieks. Putnu meklēšanā neatsverami palīgi ir suņi – foksterjeru, takšu vai spanielu sugas. Bet galvenais jau nav suga, pašam sunim jābūt izteiktam mednieka instinktam. Esot suņi, kuri, ieraugot krītošu pīli, lec pat no laivas ārā un jož pēc medījuma. Ber pārmērīgs mednieka instinkts arī nav vēlams. Vīri zina stāstīt, ka reiz vienu mednieka suni vajadzēja likvidēt, jo tas nokoda visus kaimiņu kaķus.
Vienam medniekam – Oskaram Štelmanim no Liepājas – izdodas tikt pie viena ūdensputna. Tomēr vīri nosprieda, ka pie Kramkalnes dīķa viņiem kaut kas būs misējies un pīles kāds pārāk ātri nobaidījis. Šie putni nav nemaz tik dumji, kā varbūt varētu likties. "Ja pīles būtu dumjas, tās jau sen būtu izšautas un tāda suga nemaz nepastāvētu," šādu atziņu izsaka Rolands.
Vīri klusām ielenc Barona dīķi un atkal atskan blīkšķi. Viena pīle rokā ir. Bet putni jau ātri aizbēguši. Tikai gulbju pāris, žēli kliedzot, neizpratnē par notiekošo riņķo virs dīķa. Uz tiem, protams, neviens mednieks nemaz netēmē.
Trešā dīķa apmeklējums ir letāls vēl vienai pīlei, ko notrieca medzenieka Oskara Dekanta raidītais lādiņš. Šo trāpījumu redzēja gandrīz viss mednieku pulciņš, un tas tika sveikts ar aplausiem un gavilēšanu.
Bet vakarā vīri sapulcējās nojumē pie Rolanda, kur pie stiprāka malka un uzkodām pārrunāja dienas iespaidus, kā arī stāstīja, kā paši atzīst, savus mednieku stāstus. Daži nepacietīgākie tomēr aizbrauca patrenkāt pīles arī īsi pirms tumsas iestāšanās, tā teikt, uz vakara cuku. Kad iestājas krēsla, pīles laižas lejup dīķos, lai pa nakti barotos. Tad nu mednieki tās sagaida un attiecīgi arī pabaro ar skrošu lādiņiem. "Šogad pīļu ir vairāk. Pērn šie dīķi bija tukši, nu tur putnu netrūkst," par jauno sezonu priecājās Oskars Dekants.

Medniekiem jauni konkurenti

Medības nav lēts prieks. Piemēram, pērn viens skrošu lādiņš maksāja 20 santīmu. Tie, kas tos iepirka vairumā, ir vinnētāji, jo tagad šis lādiņš maksā jau 35 – 40 santīmu. Arī pats ierocis nav lēts. Nav jau obligāti jāpērk pilnīgi jauna bise, bet pat lietots stroķis, ar kuru ir vērts doties medībās, pircējam izmaksātu ap 200 latiem. "Var jau nopirkt kaut ko lētāku. Šaut jau šaus, bet nekāda cita prieka no tā nebūs," smejot stāstīja mednieki. Bez tam arī pīļu medībās pastāv limiti. Viens cilvēks drīkst nošaut ne vairāk par piecām pīlēm. Šāds daudzums esot optimālais, lai nenodarītu būtisku kaitējumu šo ūdensputnu populācijai. Turklāt šo limitu medniekiem nemaz tik bieži neizdodas izpildīt. Ja šāvējs pārrodas mājās ar diviem putniem, tad var uzskatīt, ka viņam medību diena bijusi veiksmīga. Bet nomedīts putns skaitās tikai tad, ja viņš ir nošauts un atrasts. Ja neatrod – limita uzskaitē nekas nemainās.
Savukārt, ja mednieki pīļu barus patramda noteiktos laikos, tad viņiem ir parādījušies konkurenti, kuri neievēro nekādus spēles noteikumus, ja vien par tādiem neuzskata barošanās instinktu. Tās ir no zvēraudzētavas izbēgušās ūdeles, kas Tāšu apkārtnē nu esot kuplā skaitā. Un tā kā ūdele ir amfībijas tipa dzīvnieks, pīlēm no tām nav glābiņa ne ūdenī, ne uz sauszemes.

Fakti
Pīļu medību sezona ilgs līdz 15. novembrim.
Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, pēc 16. septembra – katru dienu.
Latvijā ir apmēram 38 tūkstoši mednieku.
Sezonā atļauts medīt vairākas putnu sugas: laučus, krīkļus, pelēkās pīles, platknābjus, meža pīles, prīkšķes, baltvēderus, garkaklus, brūnkaklus, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, melnās pīles, kākauļus un gaigalas.
Medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tie atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par 30 grādiem no ūdens virsmas.