Kurzemes Vārds

10:49 Sestdiena, 15. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nabaga radinieku sindroms
Anda Pūce

Vakar beidzās Kurzemes Reģiona attīstības aģentūras izsludinātās Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Sabiedrības viedokļa uzklausīšana ilga mēneša garumā – no 15.jūlija līdz 15.augustam, un vakar bija atvēlēts laiks arī diskusijai. Lai gan sabiedriskās apspriešanas nav sabiedrības iecienītākais laika pavadīšanas veids, tā tomēr ir vienīgā iespēja cilvēkiem paust savas domas par topošo plānu. Un, kamēr pat pagastos pārdesmit cilvēku ierodas uz līdzīgu plānu sabiedriskajām apspriedēm, jādomā, ka Kurzemes mērogā atsaucība nebija ne uz pusi tik liela.
Paziņojumā par plānojuma apspriešanu par iepazīstināšanas vietu reģionālās attīstības plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā bija norādīta biedrība "Kurzemes Reģiona attīstības aģentūra", kas atrodas Rīgā, Elizabetes ielā. Turpat esot pieejams arī teritorijas plānojuma izstrādes procesa darba plāns. Jauki. Tikai jāpievienojas kādas mājaslapas www.kurzeme.lv lasītājai, kas jautājumu sadaļā interesējās, kādēļ visiem, kas vēlas izteikt savas domas par plānu, ir jādodas uz Rīgu. Vai nebūtu loģiski, ja Rīgas Kurzeme brauktu uz Kurzemi. "Apspriežamais materiāls ir izsūtīts pilnīgi visām Kurzemes reģiona pašvaldībām, tāpēc visiem interesentiem nebūt nav jādodas uz Rīgu, bet ir iespējams griezties tuvākajā Kurzemes reģiona pašvaldībā," teikts atbildē uz šo jautājumu. Tomēr, kā noskaidrojās, vismaz Liepājas rajona pašvaldības nav saņēmušas šādus materiālus. Tad jājautā, kur pašvaldības iedzīvotājs ar apspriežamajiem materiāliem pašvaldībā var iepazīties?
Bet tas nav vienīgais jautājums, kas jāuzdod saistībā ar šo plānu. Ministru kabinets ir paredzējis, ka, sagatavojot teritorijas plānojumu, ņem vērā plānošanas reģiona attīstības programmu. Nav īsti skaidrs, vai Kurzemei šāda programma ir. Jo, ja ir, tad pašvaldības to atkal nav redzējušas. Kurzemes reģiona attīstības stratēģijas projekts savulaik aģentūras mājaslapā bijis atrodams, tomēr tagad, plāna apspriešanas laikā, ar to vairs iepazīties nevar. Jāšaubās, vai tas ir dokuments tikai ierēdņu lietošanai. Ja uz tā pamata top plāns, programmai būtu jābūt pieejamai.
Likumā arī teikts, ka teritorijas plānojuma vadlīnijas ir ieteikumi rajonu un vietējo pašvaldību attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādāšanai. Vai Liepājas rajonam ir redzējums, kādiem jābūt Kurzemes perspektīvajiem attīstības virzieniem, kam jāparādās reģiona plānojumā? Nekas nav dzirdēts, ka šādi uzstādījumi būtu oficiāli apstiprināti Liepājas Rajona padomē. Un vēl. Ja Kurzemes attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu pagājušā gada 7.jūlijā, tad kāpēc sabiedriskās apspriešanas posms ir sācies tikai pēc gada un kas tad īsti paveikts šajā garajā laikposmā?
Tik daudz jautājumu topošā plāna sakarībā varētu arī neuzdot, ja tas nebūtu pietiekami nopietni. Topošais dokuments būs ļoti nozīmīgs jaunu reģiona attīstības projektu īstenošanā un valsts investīciju, Eiropas Savienības naudas un citu finansējumu piesaistīšanai. Un nav tā, ka plāns ir nepieciešams tikai ierēdņiem un politiķiem, tas būtiski ietekmēs visu kurzemnieku dzīvi. Un, lai gan Kurzemes Reģiona attīstības aģentūra jau kopš savas dibināšanas ir bijusi vairāk nekā dīvaina organizācija, tāpat kā vairākkārt diskutēts par faktu, ka aģentūra nemaz neatrodas Kurzemē, bet gan Rīgā, tā tomēr ir vienīgā pašvaldību pārstāve un viedokļu paudēja būtiskajos plānošanas procesos Latvijā. Ja pagastos nav zināms, kas aģentūrā īsti notiek, bet aģentūras darbinieki nezina, kas vajadzīgs pagastiem, tad par kādu interešu aizstāvēšanu un domu paušanu īsti var būt runa? Grūti kaut ko pārmest aģentūras darbiniekiem, kas, iespējams, pat nāk uz darbu un rosās, jo par kaut ko taču viņi saņem atalgojumu. Taču pašvaldību pārstāvjiem, īpaši rajona Reģionālās attīstības un tautsaimniecības komitejas deputātiem, jau nu gan vajadzētu parosīties. Lai vēlāk, kad nākamajā plānošanas posmā garām ies investīciju lati, nenāktos kā nabaga radiniekiem sēdēt, rokas klēpī salikušiem, noskatoties uz tiem, kas pratuši agrāk pamosties no miega.